Jaunā gada veiksmes recepte ir ideāla proporcija starp jauno un veco. Uzreiz gan atzīšos, ka man šis ideāls nav zināms. Varbūt tāda nemaz nav – pārmaiņas, kas sākumā liekas par asu vai skābu, vēlāk izrādās patīkami spirdzinošas, bet ierastas lietas, bez kurām dzīve šķiet neiespējama, reiz apnīk līdz nāvei un tu atvadies no tām ar vieglumu. Plāni jākaļ, taču jāpatur prātā, ka gandrīz nekad nekas nenotiek ideālā saskaņā ar tiem.
Šis gads noslēdzas un jaunais iesākas pulka juceklīgāk, nekā vēl pirms mēneša varējām iedomāties. Premjerministrs Dombrovskis, kuru nekas parasti nespēj izsist no līdzsvara, nepaklausīgās koalīcijas grožus ir uzkāris uz nagliņas un tagad jāgaida, kas tos atkal ņems savās rokās. Kurp jaunā valdība stūrēs, nav īsti skaidrs.
Blakus visām pārmaiņām, kuras nākamgad jau bija «ieprogrammētas» – valūtas nomaiņai un divām vēlēšanām – šī valdības veidošanas migla šķiet decembra gaisotnē neiederīga. It sevišķi, ja principi gan premjera izvēlē, gan koalīcijas sastiķēšanā ir tik izplūduši. Tomēr arī šajā krīzē ir labā ziņa – jā, tās ir vēlēšanas, kurās jau drīz varēsim novērtēt paveikto un izraudzīties tālākos mērķus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.