Pētersone-Godmane: Kratīšana pie Valsts kancelejas darbinieka ir sankcionēta

Policija veikusi kratīšanas pie Valsts kancelejas darbinieka Mēkona gan mājās, gan darbā

Gan žurnālistu noklausīšanās, gan kratīšana pie Valsts kancelejas darbinieka ir sankcionēta, pārliecināta Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Viņa uzsvēra, ka jebkura no IeM resora tiesībsargājošām iestādēm veic attiecīgi sankcionētas procesuālās darbības, īpaši tik sensitīvos gadījumos, kā žurnālistu noklausīšanās, ziņo LETA.

Pētersone-Godmane nekomentēja publiski izskanējušo informāciju par iespējamo žurnālistu noklausīšanos, norādot, ka nevar sniegt informāciju, vai konkrētā žurnālista sarunas tiek noklausītas vai ierakstītas.

Savukārt par Valsts kancelejas (VK) vadītājas Elitas Dreimanes pausto par totalitārisma iezīmēm un mēģinājumu ar policejiskām metodēm iebiedēt ierēdņus IeM valsts sekretāre norādīja: “Ja kādam ir aizdomas, ka procesuālās darbības netiek veiktas saskaņā ar likumu vai notiek pārmērīgi, jāvēršas pie procesa uzraudzītāja. Arī Valsts kancelejai ir iespēja vērsties Ģenerālprokuratūtā ar protestu. Tas pats attiecas arī uz žurnālistiem.”

Kriminālprocesā par nopludināto dokumentu, kas saistīts ar aviokompānijas “airBaltic” ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti, Drošības policija (DP) veikusi kratīšanas pie Valsts kancelejas (VK) direktores palīga starptautiskajos jautājumos Ivara Mēkona.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma” vēstīja, ka kratīšanas veiktas gan Mēkona darba vietā, gan mājās. Fakts, ka tas noticis pāris mēnešus pēc kriminālprocesa sākšanas, Mēkonam radot bažas, ka “izmeklēšanas darbības tiek piemeklētas, to intensitāte tiek pieskaņota tam, kā VK turpina paust savus viedokļus par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem”.

VK vadītāja Elita Dreimane savukārt uzskata, ka šāda tiesībsargājošo iestāžu rīcība atbaida no valsts pārvaldes profesionāļus. “Esmu šokā par notiekošo – ierēdņu pratināšanu, kratīšanu vairāku mēnešu garumā par atklātu dokumentu it kā nodošanu žurnālistiem. Manuprāt, tas liecina par totalitārisma iezīmēm un mēģinājumu ar policejiskām metodēm iebiedēt tos ierēdņus, kuri veic savu darbu likumīgi un atklāti sabiedrības interesēs,” televīzijai sacīja Dreimane.

“Panorāma” arī ziņoja, ka saistībā ar šo kriminālprocesu izsekoti vairāki žurnālisti, izpētītas telefonsarunu izdrukas un īsziņas.

Jau ziņots, ka, izmeklējot, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca VK sagatavotais ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība par Flika prasību pret valsti, DP ir pratinājusi arī vairākus Tieslietu ministrijas (TM) darbiniekus, tai skaitā TM valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski. Viņš iepriekš stāstīja, ka nopratināti vismaz 12 darbinieki, arī viņa sekretāri, vietniece un citi, kuri strādājuši ar dokumentu.

VK septembra beigās vērsās DP ar diviem iesniegumiem, jo uzskatīja – nopludinot informāciju par iespējamām izmaksām saistībā ar ilggadējā “airBaltic” akcionāra Bertolda Flika prasību par interešu aizskārumu, ir mēģināts diskreditēt Valsts kancelejas darbu un ietekmēt tās viedokli.

Pirmais iesniegums bija konfidenciāls un tika nosūtīts Satversmes aizsardzības birojam un DP ar konkrētu fizisko personu vārdiem un uzvārdiem un citām iesaistītām personām, kuras centās VK ietekmēt valsts pārstāvības lietā. Otrs iesniegums, kas tika adresēts tikai DP, bija par to, kā publiskajā telpā nonācis VK ierobežotas pieejamības atzinums par Flika 10.jūnija investīciju pretenzijā minētajiem prasījumiem.

DP, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, ir sākts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Jau ziņots, ka Valsts kanceleja bija secinājusi – valstij jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas “airBaltic” vadītājam Bertoltam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā. Tas bija secināts ierobežotas pieejamības dokumentā, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība pēc tam, kad Fliks šogad jūnijā iesniedza premjeram investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu.