Mums nevajag skaistas mājas, ja tādēļ iet bojā cilvēki – godalgotā Maxima arhitekte Zane Kalinka atzīst, ka patlaban nezina, kā strādās tālāk
Uz interviju līdzi mammai Zanei Kalinkai atnāk dēls Andris. Viena no Latvijas pieredzējušākajām arhitektēm kolēģiem asociējas ar principialitāti, lielām darbaspējām un to, ka visus trīs bērnus ir pievērsusi savai profesijai. Viņa ir autore viesnīcai Rīdzene un augstceltnēm Anniņmuižas bulvārī, kas savulaik saņēma PSRS Tautas sasniegumu izstādes zelta medaļu, elegantajām Tomsona terasēm un industriālā mantojuma ainavā perfekti iesēdinātajam Valdemāra ielas Rimi. Par pēdējo Zanei Kalinkai tika gada balva arhitektūrā. Tāpat kā par Zolitūdes Maxima.
Andrim Kalinkam, Maxima projekta vadītājam un autoruzraugam, šis biroja Kubs kopdarbs ar māti bija pirmā augstā profesionālā atzinība. Lepnums, bet tagad – milzīga drāma.
Dēls ir pavadījis mammu, jo viņai ir slikti ar veselību. Divas nedēļas viņa nav bijusi savā birojā, apsēdusies klusākā Rīgas centra restorāna stūrī, atklāti izstāsta, ka tagad bez pārtraukuma lieto neiroleptiskus līdzekļus. Un rutīnas zāles vairogdziedzerim, tā problēmas saasinājušās pirms trim gadiem. Černobiļas darbinieku jaunā pilsēta Slavutiča, kuru arhitekte sāka veidot kopā ar piecu citu padomju republiku arhitektiem mēnesi pēc atomreaktora avārijas, par Latvijas rajona projektēšanu savulaik saņemdama Ukrainas PSR valsts prēmiju, vairākiem speciālistiem ir izrādījusies pat dzīvības cenā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.