Sapuvusī būvniecības vide Latvijā ir jāmaina • IR.lv

Sapuvusī būvniecības vide Latvijā ir jāmaina

76
Zolitūdē joprojām deg sveces un gulst ziedi bojāgājušo piemiņai. Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Daniels Pavļuts

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atklātā vēstule

Nekavējoties jāveic sabiedrisko ēku drošības audits, jānodrošina augstāki drošības un kvalitātes standarti un jāizveido reāla valsts uzraudzības sistēma.

Dziļās sērās un līdzjūtībā noliecu galvu visu cietušo un bojāgājušo, viņu ģimeņu, tuvinieku, draugu, kolēģu un līdzcilvēku priekšā. Zolitūdē notikušais ir neiedomājama traģēdija, kas nav attaisnojama ne ar kādām saņemtajām atļaujām, zīmogiem, parakstiem, darba drošības prasībām, evakuācijas plāniem vai normatīviem. Nevainīgu cilvēku bojāeja miera laikā ir absolūti traģiska, un nav iespējams pat iztēloties, kādas ciešanas un izmisumu tā ir nesusi daudziem desmitiem Latvijas ģimeņu.

Šajās traģiskajās dienās vairāk par jebko citu ir nepieciešama personiska nožēla un atbildība. Ētikas jautājumos katram ir jāsāk ar sevi, savas rīcības izvērtējumu. Tādēļ šo laiku esmu pavadījis ne tikai sērās, bet arī ļoti smagās un nopietnās pārdomās par savu atbildību.

Būvniecības atļaušana un kontrole ir likumā noteikta pašvaldību funkcija un atbildība, sabrukusī veikala ēka tika projektēta un uzbūvēta pirms es kļuvu par ministru, tomēr es sev nemitīgi jautāju, kā man būtu jārīkojas, jo Ekonomikas ministrija ir tā, kas atbild par būvniecības jomas vispārējo politiku.

Strādājot divus gadus ekonomikas ministra amatā, esmu centies veikt pārkārtojumus un uzlabojumus būvniecības jomā. Ir izdevies panākt jauna, mūsdienīgāka un daudzējādā ziņā stingrāka Būvniecības likuma pieņemšanu Saeimā. Šis likums stāsies spēkā nākamā gada 1.februārī. Diemžēl nav bijis manos spēkos novērst traģēdiju un izmaiņas būvniecības jomā līdz šim ir bijušas nepietiekamas. Papildus konkrētu cilvēku nepiedodamām kļūdām ir jārunā par sistēmas nespēju novērst šādu nelaimi. Par to es uzņemos morālu un politisku atbildību.

Es domāju, ka vienīgā atbildīgā rīcība no manas puses ir rīkoties tā, lai sekmētu, ka vainīgie saņem sodu, un – pats galvenais – pastiprinātu būvniecības jomas kontroli un uzraudzību, lai šādas traģēdijas neatkārtotos nākotnē.

Pirmais atbildības līmenis attiecas uz krimināltiesisko pusi, proti, sniegt visu iespējamo atbalstu izmeklēšanai, tai skaitā piesaistot starptautiskus ekspertus, lai tiktu noskaidrota patiesība un sodītas vainīgās personas.

Tomēr ir jānodrošina ne vien Valsts policijas profesionāls un operatīvs darbs, lai iespējami raitā un objektīvā kriminālprocesā tiktu noskaidroti nelaimes apstākļi un vainīgie, bet ir nepieciešams arī visaptverošs un neatkarīgs izvērtējums, nodrošinot patiesu informāciju sabiedrībai gan par konkrēto indivīdu kļūdām un nolaidību, gan par sistēmas nepilnībām, kas nav novērsušas traģēdiju.

Tādēļ otrais atbildības līmenis ir politiskais. Šeit būvniecības nozarē veicamie pamata uzdevumi ir trīs un par tiem es uzņemos atbildību:

1) “Treknajos gados” uzbūvēto sabiedrisko ēku drošības audits

Pirmais jautājums, kas uztrauc ikvienu Latvijas iedzīvotāju, ir drošība sabiedriskās ēkās tieši patlaban. Tādēļ jau tagad tiek veiktas ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās ēkās – it īpaši tajās, kas ir uzceltas pēdējos gados vai tajās, kur patlaban notiek rekonstrukcijas vai citi būvdarbi. EM jau piektdien, 22. novembrī, nodeva uzdevumu 85 pašvaldību būvvaldēm, prasot veikt šādas pārbaudes, un atbildīgas pašvaldības šādas pārbaudes jau veic.

Līdzās tam EM veidos iespējami riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas ārkārtas neatkarīgas pārbaudes. Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet šo ēku reālo drošību.

2) Nekavējoties augstāki drošības un kvalitātes standarti būvniecībā Latvijā

Es uzņemos atbildību par to, ka tiks veiks visaptverošs un profesionāls būvniecības jomas izvērtējums, lai panāktu augstākus drošības un kvalitātes standartus, ko iepriekš kavēja gan būvniecības industrijas spiediens un lobijs, gan pašas būvniecības nozares pretestība, gan vienkārši naudas trūkums. Šīs vispārējās inventarizācijas veikšanai tiks piesaistīti arī starptautiski eksperti.

Mūsu absolūta atbildība ir panākt sistēmas uzlabojumus, lai maksimāli novērstu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē.

Jaunais Būvniecības likums ir solis uz priekšu, lai paaugstinātu drošības un kvalitātes prasības būvniecības jomā. Zolitūdes „Maxima” ir celta un ekspluatēta atbilstoši vecajam Būvniecības likumam, no tā izrietošajiem noteikumiem un prasībām.

Divus gadus, ko esmu bijis ekonomikas ministra amatā, esmu centies panākt izmaiņas būvniecības jomā, cīnoties par jaunā Būvniecības likuma pieņemšanu, kas ir pieņemts un stājas spēkā nākamā gada 1.februārī. Tas virknē jautājumu, kas būtu bijuši būtiski „Maximas” būvniecības sakarā, paredz stingrākas prasības – pret būvuzrauga darbu, pret būvinspektora pienākumiem, ēku garantijas termiņiem un speciālistu kompetences novērtēšanu. Piemēram, tas paredz minimālo biežumu, ar kuru pašvaldības būvinspektoram ir jāierodas uz pārbaudēm sabiedriski nozīmīgas celtnes būvlaukumā (piemēram, saskaņā ar Krīzes vadības padomes sēdē sniegto informāciju Rīgas pašvaldības būvinspektors pēdējo reizi objektā Priedaines ielā 20 esot bijis 16.augustā(!)).

Vienlaikus uzskatu, ka jaunajos būvnormatīvos, kas izriet no jaunā Būvniecības likuma, ir nekavējoties jāiestrādā īpaši stingras drošības un kvalitātes prasības:

• Papildu drošības un kvalitātes prasības sabiedriskajām ēkām, tai skaitā garantijas termiņš un obligātā apdrošināšana (papildu faktors drošībai);

• Lai tiktu nodrošināta cilvēku drošība, skaidri ierobežojumi būvniecības darbu veikšanai vairākās kārtās sabiedriskajās ēkās;

• Stingrākas, valsts definētas (nevis profesionālo asociāciju pašu) prasības speciālistu kompetencei un kvalifikācijai;

• Būvniecības informācijas sistēma, kas ļaus elektroniski iegūt konkrētu informāciju par būvinspektoru, būvdarbu veicēju un būvuzraugu darbu un atrašanos konkrētos objektos, tai skaitā arī dokumentu sagatavošana un iesniegšana elektroniskā vidē, lai izvairītos no „papīru sakārtošanas”.

3) Reālas valsts uzraudzības atjaunošana pār būvniecības procesu

Ir ļoti maz ticams, ka 2009.gadā likvidētās Valsts būvinspekcijas atjaunošana tās iepriekšējā veidolā pastiprinātu drošības standartus būvniecības industrijā. Mēs nedrīkstam pašreizējā pamatoti sakaitinātajā gaisotnē izveidot jaunu korupcijas vai birokrātijas perēkli.

Tomēr ir jāatjauno valsts līmeņa pārraudzība pār pašvaldību būvvalžu darbu, lai tiktu nodrošināta papildu uzraudzība pār būvdarbu kvalitāti un drošību. Reālākais risinājums ir valsts būvinspektoru institūcijas izveide, nodrošinot īpašu drošības un kvalitātes kontroli. Iepriekš šādi priekšlikumi tika noraidīti līdzekļu trūkuma dēļ, patlaban nekādu attaisnojumu vairs nedrīkst būt.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka neviens likums nevar mūs pasargāt no cilvēku apzinātas vai neapzinātas, bet bezatbildīgas un nolaidīgas rīcības, ignorējot savu profesionālo atbildību, jebkādu saprāta balsi un pat minimālās cilvēku drošības prasības.

Neviens Būvniecības likums, visdaudzskaitlīgākā būvinspektoru armija vai detalizētākais būvnormatīvs nepalīdzēs, ja amatpersonu lēmumi un īstenotā uzraudzība būs pakļauta kukuļa apmēram un savējo sistēmai. Nekas nelīdzēs, ja papīrus sakārtos pēc tam, kad nepiedodamas kļūdas būs noslēptas aiz betona, ģipškartona vai apmetuma.

Tādēļ es aicinu Latvijas sabiedrību, medijus un politiķus uztvert šo traģēdiju arī kā visdrūmāko brīdinājuma zvanu par to, ka lielā mērā sapuvusī, korupcijas un nolaidības caurstrāvotā būvniecības vide Latvijā ir jāmaina. Esmu gatavs darīt visu, kas ir manos spēkos, lai šīs pārmaiņas virzītu.

Autors ir LR ekonomikas ministrs, Reformu partija

 

Komentāri (76)

Pēterītis 25.11.2013. 19.04

Būvniecība ir riska zona, it sevišķi, ja objektā ietverti nestaandarta inženiertehniski risinājumi, kā tas noticis ar papildus slodzēm uz sagruvušā Maxima veikala jumta pārsegumu. Tāpēc izmeklēšanā skaidrojami visi apstākļi, visas pieļautās tehniskās un organizatoriskās kļūdas, kuru rezultātā pārseguma stiprība neatbilda slodzēm uz tā.

Kas attiecas uz atbildību, tā dalāma divās daļās. Celtne būves procesā, kā zona ar paaugstinātu bīstamību un riskiem, tiek izolēta no nepiederošām personām un jebkāda cita ar celtniecību nesaistīta darbība šajā teritorijā aizliegta. Ja kaut šis vienīgais ar būvdarbu drošību saistītais noteikums būtu pildīts, veikals ar kļūdām projektā tāpat būtu sabrucis, būtu materiālie zaudējumi, bet ne cilvēku upuri. Protams, ka uz jumta grūšanas brīdī varēja atrasties arī strādnieki, tikai tad cietušie atrastos virs smagajām pārseguma konstrukcijām, bet ne zem tām.

Manuprāt, galvenā atbildība par zaudētajām 54 dzīvībām liekama uz tiem, kuri izdomāja normatīvos atļauto celtniecības dalījumu pa kārtām celtniecības dokumentos noformulēt tā, lai veikala pārseguma izbūves nobeigšana tiktu nodēvēta par celtniecības otro kārtu. Celtne ar tās pamatiem, sienām un pārsegumu ir konstruktīvi vienots kopums un atseviški būves kārtās nav dalāms. Ar līdzīgu likuma gara ignorēšanu un likuma burta pagriešanu ar kājām gaisā Latvijā piesegti daudzi lielākos zaudējumus nodarījušie likuma pārkāpumi. Iemesli manipulācijām saskatāmi ar neapbruņotu aci – arī Maximas gadījumā apgrozās lielā nauda, no kuras barojas uzblīdušais parazitējošo birokrātu un juristu slānis. Tāpēc sabiedrības un it īpaši mēdiju uzmanība būtu pievēršama tam, lai nepieļautu centienus galveno vainu par upuriem velt uz diviem fatālu kļūdu pieļāvušajiem inženieriem, no kuriem viens minētos pārseguma kopņu savienojumus konstruēja, bet otrs aprēķinus pārbaudīja, lai kārtējo reizi netiktu vainots slavenais pārmijnieks.

+24
-1
Atbildēt

3

    Una Grinberga > Pēterītis 26.11.2013. 03.25

    @Edgars Avotiņš
    Piekrītu. Ir jāaizliedz būvēt metāla šķūņi, kas neatbilst Latvijas klimata apstākļiem – tāpat tie plakanie jumti netiek izmantoti…

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > Pēterītis 25.11.2013. 21.31

    >>>Kāpēc lauku veči mācēja būvēt, bet mūsdienu arhitekti nemāk? >>>

    Jo viņi būvēja SEV. Un pat ar domu – vēl bērniem un, ja dievs dos – bērnu bērniem. Tagad piķis jāatsit maksimums 20 g. laikā, bet optimāli – zem desmit…

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    Ansis > Pēterītis 25.11.2013. 21.01

    Daļēji piektrītu.
    Protams, ka ir absurdi, ka būvlaukuma iepērkas cilveki.
    Tapat absurdi, ka būvlaukuma glabajas unikāli Latvijas vestures priekšmeti un kultūras vērtības (Rīgas pils)

    Bet šajā konkretajā gadījuma … ja izrādīsies, ka pie vainas bija tās skrūvētās sijas, tad viņas varēja sabrukt būvniecības laikā, bet varēja arī sabrukt pēc būvdarbu pabeigšanas. Un visi tadi veikali, kur šāda metode ir izmantota – agrak vai velāk arī dēļ tas stiķēšanas sabruks. Un ja tur pie tam skrūvēm nesēdēs būvinspektors klat, tad tieši tapat tas būs negaidīti, jo to jau pa gabalu redzēt nevar, ka drīz partrūks parslogotās skrūves.

    Es saprotu, ka hokeja hallē traucētu betona stabs laukuma vidū, bet par veikalu … kāda velna pēc vajadzīgs tik plašs slazds? Domaju, ka noderētu prasība, ka šādās ēkās visam jābalstas uz dzelzsbetona konstrukcijām, pārlaidumu garumam jabūt ierobežotam.

    Pirms dažīem gadiem jau Latvija sabruka viena celtniecības veikala piebūve. Izradījās, ka projektēta ta, ka nav paredzets turēt sniega slodzi – ta arī rakstīts, ka sniegs regulāri janotīra. Muļķīgi, bet liekas ka nekas? īpašnieka atbildība? Bet iedomājieties – kas notiks, ja kādā ziemā riktīgi uzsnigs vienu nedēļu? Visi reize jau nedabūs tos sniega tīrītajus. Tad visi šitie kāršu namiņi sabruks. Domaju ka šādu ēku īpašniekiem – nevis jāliek sods par nenotīrītu jumtu, bet jāslēdz ciet līdz jumta notīrīšanai – varbūt tad īpašnieki un artitekti sāks domāt ar galvu, ka šeit nav nekāda Italija.

    Paskatieties vecos lauku siena šķūņus. Daudziem jau sen nav saimnieka un 50 gadus ir caurs jumts un viņi tagad lēnām sabrūk. Bet konstrukcija ir tāda, ka vienas sijas defekts nenoved pie tūlītējas sabrukšanas. Piedevām – slīpais jumts nodrošina aizsardzību pret biezo sniega kārtu.
    Kāpēc lauku veči mācēja būvēt, bet mūsdienu arhitekti nemāk?

    +16
    -1
    Atbildēt

    0

silvija_vitina 25.11.2013. 20.25

Mežciemā Bikernieku ielā būvē tādu pašu Maksimu, kā izrādās tas pats Homburgs. Kā izrādās, arī šeit būvniecības atļaujas saņemšana bija visai tricky pasākums.

Aicinu papētīt, kādi parakstiņi stāv uz šiem dokumentiem, un vai ar pašiem dokumentiem viss kārtībā.

+21
0
Atbildēt

0

piziks 25.11.2013. 19.44

LV pilsoņi tagad karo savā starpā — celtnieki ar celtniecības upuriem, klusāki jau lietuviešu investori, toties visklusākais ir Homburg un viņu agresīvais pārstāvis Torpejs.

Varbūt boikotēt dažādos veidos vajadzētu tieši investoru Torpeju un Homburg?

Un medijus tomēr derētu aicināt izteikties ārvalstu investoru padomi, kura pirms gada tā stutēja Torpeju un dziedāja līdzi Homburg “grūtībām”.

+19
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu