Lauksaimniecības tiešmaksājumi ir galvenā pozīcija, kurā Latvija konkrēti finansiāli ievērojami iegūst
Eiropas Parlaments plenārsēdē Strasbūrā galīgajā balsojumā atbalstīja ES 2014.-2020. gada daudzgadu budžetu. Trešdien notiks balsojums par 2014.gada budžeta projektu, vienošanos par kuru pēc ilgām diskusijām pagājušajā nedēļā panāca Eiropas Parlaments un ES Padome.
Atzīstot, ka Latvijai lielākā vai mazākā mērā ir izdevies panākt savu interešu nodrošināšanu ES budžetā, tomēr jānorāda uz kopumā nelabvēlīgu gaisotni budžeta pieņemšanas gaitā.
Ir skaidrs, ka kopējā tendence uz ES budžeta samazināšanu (gan 2014.gada budžetā pret 2013.gada budžetu, gan 2014. – 2020. daudzgadu budžetā pret 2007.-2013. gada daudzgadu budžetu), kā arī asie strīdi budžeta sarunās liecina par solidaritātes mazināšanos ES un lielo dalībvalstu interešu izvirzīšanos priekšplānā.
Vienlaikus tas ir saprotams – dalībvalstu politiķiem ir grūti pārliecināt vēlētājus par iemaksu ES budžetā palielināšanu brīdī, kad nacionālie budžeti tiek “griezti”. Taču samazinājums nav mazs – daudzgadu budžeta kopējo maksājumu griesti sarūk par 3,7%, bet saistību griesti – par 3,4%. Savukārt, piemēram, 2014.gada budžeta maksājumu sadaļa attiecībā pret 2013.gadu sarūk pat par 6,5%, bet saistības – par 6,2%.
Tā kā Latvija ir un, domājams, vēl ilgi būs t.s. kohēzijas valsts, kura no ES budžeta vairāk saņem nekā tajā iemaksā, ir skaidrs, ka šī kopējā tendence nenāk mums par labu.
Turklāt ES budžeta izdevumu samazināšana nekādi neiet kopā ar līdzšinējo virzību uz aizvien lielākas ES centralizētās pārraudzības ieviešanu, īpaši budžeta un ekonomiskajos jautājumos.
Protams, pati kompromisa panākšana starp dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu no Latvijas viedokļa ir vērtējama pozitīvi. Vēl vairāk aizkavējoties budžeta pieņemšanai, 2014.gada maksājumi turpinātos atbilstoši iepriekšējam daudzgadu budžetam jeb 2013.gada līmenim, kas gan daļēji notiks jau tagad. Piemēram, lauksaimniekiem tas nozīmētu turpināt saņemt esošos platībmaksājumus 95 eiro par hektāru apmērā 2014.gada budžetā paredzēto 109 eiro vietā.
2014.-2020.gada budžetā lauksaimniecības tiešmaksājumi ir galvenā pozīcija, kurā Latvija konkrēti finansiāli ievērojami iegūst, salīdzinot ar iepriekšējo periodu.
Jāuzsver, ka līdz 2019.gadam platībmaksājumi par hektāru pakāpeniski pieaugs līdz 196 eiro, lai gan Latvija šajā jomā joprojām ieņems pēdējo vietu ES.
Ļoti būtiska ir jauna “horizontāla” finansējuma mehānisma – Eiropas Savienošanas instrumenta (CEF – Connecting Europe Facility) izveide ES nozīmes transporta, enerģētikas un digitālo tīklu finansēšanai. Transporta jomā jaunais mehānisms nozīmē trīskārtīgu finansējuma palielinājumu ES nozīmes projektiem. Tā sasaiste ar Kohēzijas fondu ļaus kohēzijas valstīm no ES līdzekļiem finansēt transporta projektus, tajā skaitā “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa projektu, līdz pat 85% apmērā no kopējam izmaksām, un enerģētikas projektus – līdz 75% apmērā no kopējām izmaksām.
Pozitīvi arī, ka ir aptuveni izdevies panākt Latvijai atvēlētā kohēzijas finansējuma saglabāšanu iepriekšējā perioda apmērā – proti, ap 4,7 miljardiem eiro. Atzinīgi vērtējama ir arī atbalsta privātiem ēku energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem iekļaušana Kohēzijas fonda mērķos.
Tiesa gan, daudzie un dažādie ES budžetā iekļautie papildinstrumenti (ārpus lielajiem fondiem) konkrētu mērķu sasniegšanai liek uzdot jautājumu, vai Latvija ir pietiekami aktīva to piedāvāto iespēju izmantošanā.
Piemēram, jau iepriekšējā daudzgadu budžetā bija iekļauts, un šajā periodā tiek palielināts finansējums t.s. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam, no kura dalībvalstis var saņemt naudu to uzņēmumu atlaisto darbinieku darba meklēšanas un pārkvalifikācijas atbalstam, kuri cietuši no “strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos”.
Jautājums – kādēļ Latvijas atbildīgās ministrijas nav izstrādājušas pieteikumu šā fonda atbalsta saņemšanai, ja jau “Liepājas metalurgs” ir cietis no konjunktūras izmaiņām globālajā tērauda tirgū? Vai arī patiesie “Liepājas metalurga” maksātnespējas cēloņi tomēr ir cita veida.
Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālā apvienība
Komentāri (43)
Ieva 20.11.2013. 11.08
Nu tas nozīmē, ka Latvijā turpinās atdzimt lauksaimniecība.
Manuprāt, ir sastapušās divas tendences – pārtikas produkcijas sadārdzināšanās pasaulē nozīmē arī iepirkuma cenu kāpumu + platībmaksājumi Latvijā ir sasnieguši kritisko masu, lai lauksaimniecība atdzīvotos, nevis lēni mirtu, kā tas bija kādus 10 gadus atpakaļ.
Tāpēc relatīvi zemie platībmaksājumi, no vienas puses, ir pietiekami, lai nozare atdzīvotos, no otras, nav par lielu, lai ražošana drīkstētu būt nerentabla. Tā kā pat var domāt, ka Latvijai globālā nozīmē tas ir labi.
Nav labi nākošos gadus, bet, varbūt, pēc gadiem 10 izrādīsies, ka šajā laikā būsim iemācījušies pacelt darba ražīgumu, un būsim konkurētspējīgāki par to valstu zemniekiem, kam plātībmaksājumi ir bijuši lieli. Cerams.
7
Signija Aizpuriete > Ieva 20.11.2013. 15.28
——-Ķīps:”(..)Cerams. ============================================================================ Cerība – “attīstītāju” vienīgais glābējsalmiņš.
20 gadus diženi, raženi un vareni ir pastrādājuši zīļuki, godmeņi un repšiki, lai Latvijā īsto demokrātiju un kapitālismu ieviestu – tagad saņem sabiedrības novērtējumu:
“Pretēji amatpersonu paustajām prognozēm, iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai krītas – ja septembrī latu nomaiņu ar eiro vēlējās 24%, tad oktobrī to atbalsta vairs tikai 20% iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.”
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/papildinats-13-21-preteji-amatpersonu-ceribam-iedzivotaju-atbalsts-eiro-kritas-14033539
0
Ieva Aile > Ieva 20.11.2013. 18.57
Ķīps,”ES budžets iezīmē tendenci uz solidaritātes mazināšanos”,”Vienlaikus tas ir saprotams – dalībvalstu politiķiem ir grūti pārliecināt vēlētājus par iemaksu ES budžetā palielināšanu brīdī, kad nacionālie budžeti tiek “griezti”…vai tad tas nenorāda uz eurozonas vājumu,kurā mēs ielīdām bez tautas atbalsta?
0
Ieva Aile > Ieva 21.11.2013. 18.42
Ķīps,kad es balsoju par iestāšanos ES,nekādu Lisabonas līgumu nebiju redzējis,tāpat ESM.Tu jau tos biji lasījis,kad balsoji?Varbūt tev bija iespēja balsot par Lisabonas līguma pieņemšanu?Es laikam palaidu garām to referendumu…Jo nevarētu taču būt,ka tu iestājies kādā organizācijā un kāds pēc tam bez tavas piekrišanas izmainītu šīs organizācijas iekšējos noteikumus,nosakot,ka tev ir pienākums iemaksāt nenotektu naudas daudzumu kopējā kasē,vai ne?
0
Aleksejs Dimitrovs > Ieva 20.11.2013. 12.38
Bet kā pieaugs LAD akcijas! Svešu naudu taču ir tik ienesīgi dalīt!
0
Ieva > Ieva 21.11.2013. 08.37
Uz edge_Indran, Eiro ieviešanu piesaucāt, laukus piesaucāt, emigrāciju piesaucāt… a raksts bija par Eiropas savienības budžetu. Tā turpināt!. Kas būs nākošais links? Par Korupciju? Par Džini indeksu? Uz priekšu, Jums tak sagataves daudz!
Uz Ēriku. Tauta tak nobalsoja, neatceraties? Domāju krīze ir ienesusi savas korektīvas, budžets tāpēc it kļuvis mazāks, bet pēc krīzes Eiropas Savienība un Eirozona kopumā ir kļuvusi stiprāka. Īstenība jau cita ceļa nav. Savākt savas mantiņas un iet savā stūrītī būtu stipri muļķīgi. Tāpat mums otrā kaktā priecāties par Latu un būvēt ap to žogus. Žēl lata, protams, bet es negribu būt meža dīvainītis.
0
Signija Aizpuriete > Ieva 20.11.2013. 20.23
——-Ķīps edge_indran, atkal Jūs par meitu, kamēr raksts par māti. Nu kāds tam visam sakars ar eiro? ============================================================================ Domā! Lai esošo situāciju (kur esam) noskaidrotu – esmu sagatavojis informāciju par “meitu”,”māti”,”dēlu” un “tēvu”, kā arī par “vecmāmiņu” un “vectētiņu” viedokli var piedāvāt:
“Diemžēl lauki – mūsu pamats – ir iznīcināts.” Lidija Lasmane-Doroņina https://gulags.wordpress.com/2013/06/16/lidija-lasmane-doronina-mums-jaatgriezas-pie-pamatvertibam-un-vienmer-jabut-nomoda/
Jānis Stradiņš:”(..)Kāpēc Latvijas iedzīvotāji emigrē, kāpēc tukši kļūst lauki, panīkst mazpilsētas, kāpēc nevienlīdzības Džini indekss ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, kāpēc izmirst veseli novadi Latgalē, Sēlijā, Lejaskurzemē un Ziemeļvid-zemē? Kāpēc Latvija šodien ir zinātnei un inovācijām nelabvēlīga valsts?”
http://www.la.lv/nevis-si-valsts-bet-musu-latvijas-valsts%e2%80%a9/
0
Ieva > Ieva 20.11.2013. 16.52
edge_indran, atkal Jūs par meitu, kamēr raksts par māti. Nu kāds tam visam sakars ar eiro?
Izskatās, ka jums ir sagatavoti linki, kurus Jūs randomā iekopējat, neskatoties ne uz rakstu, ne komentāra saturu.
0
inta_s 20.11.2013. 10.53
Tā ir pēdējā Gulbja deja (kad mūzika jau ir beigusies)
Central Bank Could Adopt Negative Deposit Rate, Asset Purchases If Needed
http://online.wsj.com/news/articles/SB10001424052702304243904579195631017906684
0
Kristīne 20.11.2013. 10.32
“liecina par solidaritātes mazināšanos ES un lielo dalībvalstu interešu izvirzīšanos priekšplānā”
===
Džeki mācās no LV un naudu dod tiem, kam tās jau tāpat ir vairāk.
0