Grībauskaite uzdod izmeklēt iespējamos žurnālistu tiesību pārkāpumus 29

Lietuvas žurnālisti protesta akcijā. Foto no portāla "15min.lt".

Žurnālisti sapulcējās pie STT galvenās ēkas, lai ar ironiskiem aplausiem pateiktos Īpašās izmeklēšanas dienestam “par labu darbu”

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirmdien tikusies ar Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) direktora pirmo vietnieku Židrūnu Bartku un devusi rīkojumu noskaidrot, vai STT savā darbībā nav pārkāpis žurnālistu tiesības, vēsta portāls “15min.lt“.

STT veic izmeklēšanu, lai noteiktu, kādos apstākļos atklātībā oktobra beigās nonāca Valsts drošības departamenta (VSD) materiāli par iespējamiem informatīvajiem uzbrukumiem pret valsts augstākajām amatpersonām, arī prezidenti Daļu Grībauskaiti, ziņo LETA/ELTA.

Šīs izmeklēšanas gaitā dienests pieprasījis žurnālistiem atklāt savu informācijas avotu, savukārt aģentūra BNS uzsver, ka žurnālista tiesības paturēt noslēpumā informācijas avotu ir viena no mediju brīvības garantijām un aģentūra šīs tiesības izmantos.

Pagājušajā nedēļā STT nopratināja sešus BNS žurnālistus, konfiscējot vairākus datorus un aģentūras galvenās redaktores Jūrates Damulītes mājās sarīkojot kratīšanu viņas bērnu acu priekšā.

Pēc tikšanās ar prezidenti Bartkus vērsies pie žurnālistiem ar atvainošanos, tomēr nav skaidri norādījis, par ko tieši atvainojas. Pusstundu vēlāk STT veicis jaunu kratīšanu BNS galvenās redaktores garāžā.

“Personiski es gribētu atvainoties tiem žurnālistiem, kuri, iespējams, netika pareizi informēti, vai arī mūsu darbība izraisījusi, lūk, šādu reakciju. Es gribētu apliecināt, ka ikviens solis tika izvērtēts no tiesiskā viedokļa un sperts stingrā saskaņā ar likumu,” viņš paziņojis, solīdams saskaņā ar prezidentes norādījumu izvērtēt sava dienesta darba metodes, bet atteikdamies atbildēt uz žurnālistu jautājumiem.

Mediju pārstāvjus viņa “pusbalsī nomurminātā” atvainošanās nav pārliecinājusi, norāda portāls. Vairāki desmiti žurnālistu pirmdien sapulcējās pie STT galvenās ēkas, lai ar ironiskiem aplausiem pateiktos Īpašās izmeklēšanas dienestam “par labu darbu” un vienlaikus paustu atbalstu kolēģiem no BNS. Šai protesta akcijā piedalījās daudzu lielāko Lietuvas mediju redaktori un žurnālisti. Neviens no darbiniekiem pie akcijas dalībniekiem neiznāca.

“Viens no svarīgākajiem mediju principiem ir uzticēšanās starp avotu un redakciju. Ja būs šādi precedenti un avoti vairs nevarēs paļauties, ka tie tiks saglabāti slepenībā, tiks sagrauta pati mediju institūcija,” brīdinājis aplausu akcijas rīkotājs, Lietuvas biznesa ziņu izdevuma “Verslo žinios” apskatnieks Rīts Staselis.

Kā pastāstījusi prezidentes padomniece Rasa Svetikaite, tuvākajā laikā Grībauskaite tiksies arī ar mediju pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar mediju brīvību un žurnālistu tiesiskās aizsardzības stiprināšanas iespējām.

Pēc prezidentes teiktā, demokrātiskā tiesiskā valstī jebkurai procesuālajai darbībai pret kādu personu jābūt samērīgai. Viņa atgādinājusi, ka Lietuvas Konstitūcija garantē sabiedrības tiesības būt informētai un Lietuva uzņēmusies arī starptautiskas saistības attiecībā uz mediju brīvības garantēšanu un aizsardzību.

Aģentūras BNS direktore Jurga Eivaite atzinusi, ka neizprot, par ko īsti STT vadītāja pirmais vietnieks atvainojies, ja jau galvenā redaktore šorīt jaunas kratīšanas dēļ atkal nav varējusi ierasties darbā. “Turklāt prokuratūra atsūtījusi mums rakstveida norādījumu atklātībā neziņot, kas tiek darīts,” viņa piebildusi.

31.oktobrī Lietuvas medijos parādījās BNS informācija, ka VSD brīdinājis Lietuvas augstākās amatpersonas, kā arī Seima Nacionālās drošības un aizsardzības un Ārlietu komiteju, ka Krievija rīko jaunus aktīvus informatīvus uzbrukumus un tuvākajā laikā var tikt izplatīta dezinformācija par prezidenti Grībauskaiti un citām augstām amatpersonām.

Ziņojumā bija teikts, ka šāda Krievijas speciālo dienestu darbība saistīta ar to, ka Kremlis nav apmierināts ar Lietuvas ārpolitiku un enerģētikas politiku, kā arī ES prezidentūras mērķiem, īpaši Austrumu partnerības programmu. Dokumentā arī norādīts, ka soļi pret Lietuvu tiek plānoti un koordinēti Krievijas prezidenta administrācijā.

Vairāki analītiķi un politiķi pēc notikušā pauda izbrīnu, ka informācija par iespējamajiem informatīvajiem uzbrukumiem no VSD vispirms nonākusi medijos. Jaunā Seima spīkere Loreta Graužiniene savukārt izteicās, ka VSD informācijas izplatīšana varētu būt “plānota akcija pret Seimu, kas saistīta ar vēlēšanām”.

Grībauskaite vēlāk apliecināja, ka saņēmusi VSD informāciju par iespējamajām provokācijām pret Lietuvu, Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības valstīm un viņu personiski.

 

Komentāri (29)

ligakalnina 12.11.2013. 08.08

Šinī gadījumā, žurnālisti neviena drošību neapdraud, taisni tāpēc jau viņi ir pret inf. avota atklāšanu, ko viņi var darīt.
Inf. avota drošību, šinī gadījumā, apdraud prokuratūra.
Vispār, preses un vārda brīvība ir pamatu pamats demokrātijai, vienreiz jau šo piemēru minēju, bet, minēšu otrreiz, nesn Vācijā notika prāva pret neonacistiem, par viņu antisemītiskiem izteikumiem, un neonacistus aizstāvēja ēbreju advokāts, kurš teica, ka neonacistu izteikumi nodara daudz mazāku ļaunumu, nekā vārda brīvības ierobežojumi, taisni ar vārda br. ierobežojumiem sākas celš uz Maidaneku un Osvencimuu.
Un labi, ka Lietuvā ir prezidents, kas to saprot, Latvijā žurnalistus neviens neaizstāv, Jākobsons, kas kritizēja Ušakovu, Jaunalksne, kura savu taisnību pierādīja tikai ECT, utt.
Protams, vārda brīvībai jāiet kopā ar atbildību, un apmelošanai utt. ar to nav nekāda sakara, par to paredzēts sods.

+3
0
Atbildēt

2

    wrvinovskis > ligakalnina 12.11.2013. 11.39

    Es vēlreiz atkārtoju, ka runāju par tā cilvēka drošību, kas spēja ziņot par uzbrukuma iespējām no Krievijas. Nevis par to pļāpu, kas nez kādu iemeslu mudināts steidzās par to pastāstīt uz ielas stūriem. Brīdinājums domāts, lai valsts mobilizētos un sevi aizsargātu. Iespējams, ka viens no veidiem kā to darīt, ir paziņot, ka mēs par jūsu nodomiem zinām.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Kristīne > ligakalnina 12.11.2013. 12.14

    “runāju par tā cilvēka drošību, kas spēja ziņot par uzbrukuma iespējām no Krievijas”
    ===
    No teksta nepavisam neizriet, ka ir kāds ziņotājs Krievijā. Pavisam banāla (un ne īpaši sarežģīta) “analīze”.

    0
    0
    Atbildēt

    0

wrvinovskis 11.11.2013. 22.23

Es visu laiku nesaprotu, vai žurnālisti domā arī par to cilvēku drošību, kas iegūst šādas ziņas Krievijā, pat prezidenta administrācijas tuvumā? Vai tikai cīnās par savu brīvību publicēt visu, neskatoties kādā ceļā tas nācis, apdraudot citus?

+4
-2
Atbildēt

0

Inese 11.11.2013. 20.23

Viss ir satrunējis tajā leišu karaļvalstī, ja jau tādas slepenas informācijas noplūdes iespējamas.

0
-4
Atbildēt

1

    ligakalnina > Inese 12.11.2013. 07.56

    Ar Lietuvu viss OK, ja kur patiešām viss satrūnējis, tad Putina karaļvalstī.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu