fbpx

Uz kauliem celta labklājība 224

Padomju laika pieminekļi - revolūcijas organizatora Ļeņina galva kādreiz atradusies Alūksnē. Foto: Lita Krone, LETA
Sanita Upleja
Print Friendly, PDF & Email

Ar verdzību nav ko lepoties, pat ja važas noņemtas

Pirms pāris nedēļām tīmeklī publicētā rakstā Jurģis Liepnieks cita starpā rakstīja: “Latviešu tauta tikmēr izceļo, izmirst, latviešu zinātne, māksla un kultūra dzīvo sliktāk kā nīstajā Padomju Savienībā.” Raksta nosaukums bija “Kāds nacionālisms mums būtu vajadzīgs?” un tas publicēts vietnē “Puaro.lv” (22.10.13). Daudzi ļaudis rakstu uzteica anonīmajos komentāros un ar savu vārdu tvitertelpā, nereti paužot bezierunu sajūsmu.

Kad lasīju šo rakstu, mans skats uzreiz aizķērās aiz citētā teikuma. Un ne jau tāpēc, ka esmu tendēta visur saskatīt slikto, bet gan tādēļ, ka tieša un netieša padomju laiku slavināšana, kas pamazām pieņemas spēkā Latvijas sabiedriskajā telpā, mani uztrauc jau kādu laiku.

Pavasarī Latvijas Universitātes pētnieku publicētais “Latvijas sociālās atmiņas monitorings” vēstīja, ka pēdējo gadu laikā audzis to cilvēku īpatsvars, kas pozitīvi vērtē padomju laiku Latvijā, un kā īpaši manāma tika uzsvērta noskaņojuma maiņa jaunākās paaudzes vidū. Kopumā autori secināja, ka “latviešu negatīvo attieksmi ir nomainījis neitrālāks un pragmatiskāks skatījums uz padomju periodu Latvijā”.

Vēl vasarā Latvijas ziņu telpu apskrēja vēsts, ka “Nepārstāvēto parlaments” netālu no Okupācijas muzeja plānojot atvērt Nepilsoņu jeb Dzīvās atmiņas muzeju, kas vēstītu ne tikai par nepilsoņu grūtībām, bet arī par padomju laika sasniegumiem un labumiem. Savukārt rudenī Dailes teātrī Dmitrijs Petrenko iestudēja izrādi “Biedre Zariņa” (diemžēl neesmu redzējusi), un iestudējumu pavadošajās mediju ziņās diezgan skaidri bija nolasāms vēstījums, ka padomju laikos bijusi arī normāla dzīve.

Vienīgā dzīve

Fakts, ka daudziem Latvijas un ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, padomju varas pusgadsimtā vai septiņdesmit gados (kā nu kurā vietā) bija kopumā laba personīgā dzīve, nav noliedzams. Cilvēki precējās un laida pasaulē bērnus, priecājās un ballējās. Protams, jo tā ir viņu vienīgā dzīve, un vēl jo vairāk tādēļ, ka citas iespējas jau īsti nebija – robežas bija stingri noslēgtas un dzīve bija jādzīvo to iekšienē. Turklāt daudzi apzināti vai neapzināti izvēlējās arī neinteresēties, kas patiesībā notiek viņu valstī un ar viņu līdzcilvēkiem, kas pats par sevi nav nekāds noziegums.

Pilnīgi noteikti, ka tādas pašas “vienīgās” dzīves ar ballēm un citiem labumiem dzīvoja arī daudzi parastie cilvēki nacistu pārvaldītajā Vācijā. Kāds taču ievācās izdzīto vai nogalināto ebreju un citu režīma “ienaidnieku” mājvietās, kāds taču izmantoja no Austrumeiropas atvesto “darbaspēku”. Kopumā noteikti tā laika Vācijā daudziem bija gluži laba un normāla dzīve, un it īpaši ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm tajā laikā.

Taču vai mēs šodien varam iedomāties situāciju, ka tiek uzņemtas filmas, iestudētas izrādes, rakstītas grāmatas un visādi citādi cildināti Vācijas tā laika ekonomiskie, kultūras un citi “sasniegumi”? Laikam taču nē.

Pat, ja mēs nevaram ar atpakaļejošu datumu pārmest visiem tā laika Vācijas iedzīvotājiem grēkus, ko pastrādāja nacistu režīms, tomēr šodien nav iedomājams slavināt “normālo” dzīvi tā laika Vācijā atrauti no nacisma noziegumiem. Pat ja kādam tolaik bija laba alga, pensija, dzīvoklis vai veselības aprūpe.

Kam bija, kam nebija

Tad kādēļ Latvijā mēs turpinām tīksmināties par padomju laika “sasniegumiem” un “labumiem”? Nacistu režīms ilga divpadsmit gadus, tas bija pirms pusgadsimta, un daudz jau vairs nav palikuši tie, kas to laiku paši ir piedzīvojuši. Tomēr cilvēces ētiskā apziņa pamatoti mums liedz to laiku ietīt aizmirstības miglā un izpludināt labā un ļaunā robežas.

Tāpēc vēl jo vairāk dīvaini, ka paši Latvijā cenšamies ar steigu un rožainā miglā ietīt pusgadsimtu ilgu laiku, kas beidzās pirms nepilna gadsimta ceturkšņa un kura “labumus” tieši baudījusi liela daļa šodienas Latvijas iedzīvotāju. Kāpēc nespējam vai negribam saredzēt, ka bija tie, kam tiešām kaut kas bija, pretstatā tiem, kam nekā vairs nebija, ieskaitot viņu kailo dzīvību.

Kāpēc vietā un nevietā atsaucamies uz “brīnišķīgo” padomju laika medicīnu, ja simtiem un tūkstošiem cilvēku šā režīma laikā bija miruši nometnēs un izsūtījumā bez jebkādas medicīniskās aprūpes. Turklāt smagākais mantojums, ar ko joprojām neesam tikuši galā, ir padomju laiku radītā korupcija un “blatu” sistēma veselības nozarē, kas ir galēji ciniska un pretrunā jebkādiem ārstu zvērestiem un profesijas principiem.

Un nevajag norakstīt padomju režīma represijas uz mistiski tālu Staļina laiku. Pēdējie politieslodzītie baltieši no nometnēm atgriezās tad, kad te jau pilnā sparā ritēja Trešā atmoda. Ja lasa atmiņas un arī vēsturnieku darbus, tad redzams lielais baltiešu politieslodzīto skaits PSRS soda nometnēs, tāpat kā ārprātīgais sodu smagums pat skolēniem par Latvijas karoga uzvilkšanu vai skrejlapu izplatīšanu. Turklāt cilvēku izsekošana taču pilnā sparā ritēja vēl līdz 80.gadu pašām beigām.

Par kādu labo bezmaksas izglītības sistēmu varam runāt, ja cilvēkiem ar sliktu raksturojumu un “nepareizo” ģimenes mantojumu, neraugoties uz viņu talantu un spējām, nebija iespējas vispār sapņot par augstskolu. Turklāt tāda sistēma tika piekopta līdz pat 80.gadu beigām. Protams, tādiem nevēlamiem elementiem bija arī iespēja doties studēt uz “brālīgajām” republikām, bet tad tas daudz neatšķiras no labprātīga izsūtījuma.

Prasiet Skujeniekam un Belam

Tāpat es nezinu par kādām lielām padomju laika pensijām, izņemot personālās pensijas padomju nomenklatūrai un militārpersonām, tiek visu laiku runāts. Viena mana vecāmāte saņēma 29 rubļu kolhoznieka pensiju, otra – 50 rubļu, jo bija arī mežrūpniecībā strādājusi. Ar tādu pensiju izdzīvot nevarēja, tādēļ bērni atbalstīja. Savā tuvākajā apkārtnē neatceros nevienu tā laika pensionāru, kurš varētu izdzīvot bez savu bērnu vai radinieku atbalsta.

Arī mani vecāki kā rūpnīcas strādnieki, ja vēl pensionētos padomju laikos pirms hiperinflācijas PSRS sabrukuma priekšvakarā, saņemtu noteikto 120 rubļu pensiju, kas salīdzinājumā ar viņu algām nozīmētu ienākumu un dzīves līmeņa kritumu uz pusi vai pat vairāk.

Atgriežoties pie raksta sākumā minētā citāta par mākslas un kultūras labajiem laikiem padomju režīmā, varētu pajautāt kaut vai Knutam Skujeniekam – vai labāk bija padomju soda nometnē jeb tomēr brīvā valstī ar mazo pensiju? Vai Alberts Bels, padomju prokuratūrā pratināts par savu daiļdarbu saturu, jutās labāk nekā šodien?

Diemžēl vairs nevaram pajautāt Vizmai Belševicai, kāda ir sajūta, kad maza bērna acu priekšā tevi aizved uz pratināšanu VDK. Arī Franču grupas dalībniekiem vairs nevaram pajautāt par viņu labsajūtu padomju laikā.

Var jau priecāties par lielo atbalstu mākslai un kultūrai, un daļa tādu arī izjuta, bet tas notika vienlaikus ar mākslas darbu un grāmatu fizisku iznīcināšanu, norakšanu specfondos, kā arī daļas rakstnieku un mākslinieku represēšanu, gan liedzot radošo darbību, gan ieslogot nometnēs. Tā rezultātā ir izaugušas latviešu paaudzes bez pašu zelta klasikas apgūšanas, it īpaši tās daļas, kas attiecas uz brīvvalsts izcīnīšanu un uzplaukumu. Tad nav arī īpaši jābrīnās par pašu vēstures nezināšanu.

Nav ko lepoties

Protams, ka var teikt, ka tā tomēr bija mazākā vai maza daļa, kas tika tieši represēti, pazemoti vai apspiesti. Taču, kādās mērvienībās mērīt cilvēku ciešanas? Tad jau varētu arī teikt, ka seši miljoni ebreju upuru ir tikai maza daļa no miljardiem pasaules iedzīvotāju. Tomēr mēs tā nesakām un nedrīkstam teikt, apzinoties šo noziegumu pret cilvēci smagumu.

Vai mēs varam iedomāties plātāmies un lepojamies ar to, ka iedzīvotāju sastāva izmaiņas holokausta rezultātā ir normāla vēsturiska un objektīva attīstība, kam nekāds morāls vai politisks novērtējums nav jādod? Protams, ka nē.

Tad kāpēc citāda ir attieksme pret komunisma noziegumiem? Tā ir uz cilvēku kauliem un neizmērojamām ciešanām celta labklājība, kuru vēl šodien daudziem nav kauna apdziedāt. Kā iemācīsim saviem bērniem atšķirt labu no ļauna, ja nespējam atzīt, ka uz citu cilvēku kauliem celta labklājība nav cildināma lieta.

Mums šodien ir brīvība pieminēt vai nepieminēt padomju laika noziegumus, tāpat kā priecāties vai nepriecāties par padomju laika “sasniegumiem”. Taču pāri visam ir jāatceras, ka padomju laikā brīvības nebija. Nevienam. Arī tiem, kas saņēma personālās pensijas, iepirkās specveikalos un dzīvoja specprojektos. Arī viņi bija verdziskās sistēmas ķīlnieki. Un ar verdzību diezin vai ir vērts lepoties, it īpaši tad, kad važas ir noņemtas.

Autore ir neatkarīga žurnāliste

 

Komentāri (224)

janis17 08.11.2013. 09.45

Uz kauliem celta labklājība
___________________________________
Atceros, kā “labklājīgajos” veikalos 80to gadu vidū veikalā “Dārzeņi” bija nopērkamas 3 preces – puspuvuši kartupeļi, savītušas bietes un skābēti kāposti no mucas.
pēc milzīgās rindas pie “labklājīgā” Gastonoma nekļūdīgi varēja pateikt, ka izmesti cīsiņi, kurus vairāk par “pus kilo vienās rokās” nevarēja nopirkt. Cilvēki ņēma līdzi uz veikalu bērnus, lai nopirktu kilogramu. Divas stundas stāvēt rindā bija norma.

http://aibob.files.wordpress.com/2011/12/20yearssincethefallofthesovietunion006.jpg

+34
-1
Atbildēt

4

    kastadtas > janis17 09.11.2013. 01.37

    protams, ka padomju ,,māksla” tika valsts sponsorēta, un lielākā ironija bija tā, ka valsts pārvalde noteica un sadalīja cilvēkiem par darbu to, ko viņi uzskatīja par ,,sociālo taisnīgumu” un cilvēkiem pašaiem nācās maksāt par savu smadzeņu skalošanau.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > janis17 09.11.2013. 01.13

    laba bilde – kad man mutere sāk atcerēties labos PSRS laikus(nu te nav ko diži pārmest – viņa bija tad jauna un zāle tad bija zaļāka), vienmēr pajautāju par to vai viņai patika, kad tikai piektdienās izmeta gaļu vai desu… un visi tie kašķi rindā

    Tiesa gan – būsim godīgi, bet Latvija nav neko tālu tikusi prom no PSRS un solītais priekš visiem nesanāca un pie tā gan ir daļēji vainojams PSRS mantojums, kas saglabājies cilvēku rīcībā, tā it kā joprojām dzīvotu svešā valstī.

    Man gan ir sajūta ka autore pieminēdama mākslas darbiniekus brauc citā grāvī, kas ir atrauta no īstās PSRS realitātes – varbūt ne šiem diviem, bet lielai daļai bija labāka dzīve PSRS, īpaši ja vēl nodarbojās ar PSRS slavināšanu… tā tak bija sistēma, kas balstīta uz meliem – tāpēc tā sabruka un nekas tak arī labāks nenotiks Latvijā, kamēr kaut ko būvēs uz tiem pašiem pamatiem.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Ojārs > janis17 08.11.2013. 09.53

    Baigi smukais veikals! 🙂

    +10
    0
    Atbildēt

    0

    dace_ampermane > janis17 08.11.2013. 10.04

    Jā, un ēdnīcās nebija ēdienu smarža, bet kaut kāda smirdoņa. Zivju nodaļā smaka bija neizturama. Gan vēl ir saglabājusies ieraša trauku mazgātājām un apkopējām slaistīties aizletes durvīs un aplūkot klientus. Jā, jauka gan bija padomju iekārta ar neiztrūkstošo točku [plastmasas kaste ar vienu programmu] pie sienas no kuras nāca partijas lēmumi un Feļcmana un Pāhmutovas dziesmas, kura no rīta līdz vakaram skaidroja amerikāņu imperiālistu ļauno dabu. U ņeznakomogo posjolka na bezymjanoi visoķe. Rebjata, ģorņem ješo po odnoi!

    +18
    -1
    Atbildēt

    0

Alise 08.11.2013. 07.41

Ļoti labs raksts. Tieši laikā un vietā! Vienkārši un saprotami, ar labiem salīdzinājumiem.

Paldies autorei!

Šajā pašā kontekstā ir viens labs Pola Goubla nesens raksts. Linku ielikšu vēlāk, kad būšu pie datora.

Bet par tiem Liepnieka raksta retvītotājiem un apjūsmotājiem nevaru vien nobrīnīties – tie ir muļķi vai apzināti kolonistu un okupantu atbalstītāji? Par pašu korumpantu, shēmotāju un kolaboracionistu Liepnieku es nebrīnos.

+35
-2
Atbildēt

32

    efeja60 > Alise 08.11.2013. 08.09

    Ir jāatzīst, ka mūsu valstī ļoti daudz kas nav kārtībā, piemēram, algas no darba ražības atpaliek par 40%, ja parēķina neto algas, tad vēl vairāk. Cilvēki ar minimālo algu nevar atļauties pamatvajdzības – jumtu virs galvas, pārtiku, zāles, apkuri, bet tā vēl tiek aplikta ar milzīgiem nodokļiem. Tā nenotiek nekur pasaulē. Spogulis nav vainīgs, ka ģīmis šķībs.

    +7
    -18
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Alise 08.11.2013. 16.25

    r-r,atkal sākas šī *iršana.Ja cilvēks ar augstāko izglītību un ārzemēs papildinātām zināšanām,vadot pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ierīces,pie kam strādājot tur divos amatos,var sakasīt 320 Ls uz rokas,tad kas tas ir?????????????????Kapitālisma morālā uzvara pār sociālismu?Melnstrādnieki,vai zinies viņiem…Klaču bāba,kas nepārzin situāciju!Ja šis cilvēks sameklēs citu darbu,šis atstātais darbs tik un tā KĀDAM AR ATTIECĪGAJĀM ZINĀŠANĀM būs jāpadara,aunupieres gatavās!

    +3
    -9
    Atbildēt

    0

    kastadtas > Alise 09.11.2013. 00.59

    ,,S&M r_r, man tev tāds jautājums, skolotājs, policists vai medmāsa Latvijā skaitās melnstrādnieks, kam jāiet izglītoties, lai ko nopelnītu? ”

    __________________________________________________________
    Šo profesiju cilvēku darbs tiek apmaksāts no nodokļu maksātāju naudas, kuru valsts tiem likuma kārtā atņēmusi. Tā kā LV ir sociālistiskā ekonomiskā sistēma, tikai ar nelielām kapitālisma iezīmēm, un arī tas kapitālisms visbiežāk ir balstīts uz valsts pārvaldes aģentūru korunmpētības pamatiem, nevis uz brīvo tirgu, tad jābūt skaidram, ka pilsoņu ienākumi ir ļoti mazi, lai tie varētu uzturēt šīs valdības algotās profesija ar lielākām algām.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    kastadtas > Alise 09.11.2013. 09.51

    ,,S&M biruta1, ko tu ar to visu gribēji pateikt? Mans jautājums ir cits, tad tie cilvēki ir idioti, ka izvēlējās šīs profesijas, kā te teica r_r – menstrādnieki, kas nevar pārkvalificēties? ”
    ______________________________________
    Nē, protams, ka tie cilvēki nav idioti ka izvēlējušies tādu profesiju, taču- pirms profesijas izvēles ir ieteicams painteresēties- kāda tām ir vērtība darba tirgū Latvijā? Sakarā ar to, ka galvenais uzņēmējs šīm profesijām ir valsts pārvalde, tad kaut minimāli pārzinot LV budžetu aina kļūst skaidra, ka šajā profesijās strādājot persona varēs apmierināt tikai dzīves apstākļu minimālas prasības.Tā vietā, lai taisītu demonstrācijas par algu palielināšanu, kāpēc neizveidot spēcīgu lobiju tam, lai izglītības sistēma tiktu privatīzēta, valsts pārvaldei uzticot tikai daļē’ju sponsorshipu no nodokļu maksātājiem?

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    kastadtas > Alise 10.11.2013. 00.35

    Ēriks -biruta1,kapitālisma dzinējspēks ir peļņa,nevis cilvēku sabiedrības labāka dzīve,kas savukārt varētu būt cilvēces kopējs mērķis.Kāpēc tu domā,ka peļņas iegūšanas blakusefekts būs cilvēku labāka dzīve,ja zināms,ka tīri labu peļņu var iegūt arī ar tādām lietām kā narkotikas,prostitūcija,ieroču tirdzniecība,kari?
    ______________________________________
    Ērik, ļoti interesants koments. Es labprāt pakavētos pie šīm tēmām, bet baidos, ka būs nevietā?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    kastadtas > Alise 10.11.2013. 00.32

    Atšķiras, un kontrasts ir satriecošs.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    kastadtas > Alise 09.11.2013. 12.41

    S&M rakstīja:
    ,,Ja izglītība un veselības aprūpe būs privāta, tad to atļauties varēs tikai daļa populācijas. Tam būtu graujošas sekas, viena daļa paliktu vispār bez izglītības,”
    ________________________________
    Šaubos, vai esat šo jautājumu par izglītības sistēmas privatizāciju labi pārdomājis. Ja kaut vai 50% no tiem līdzekļiem, kas pašlaik bejēdzīgi un izšķērdīgi bez atbildības sajūtas tiek tērēti visas izglītības sistēmas uzturēšanai, ja valsts pārrvalde tos 50% dotu kā dotācijas privātai izglītībai, tad ieguvēji būtu visi, gan bērni, gan vecāki, gan skolotāji.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    kastadtas > Alise 10.11.2013. 20.40

    Ēriks rakstīja:
    biruta1,vai tas nevarētu nozīmēt,ka cilvēcei kā tādai vajadzētu plānu,kā virzīties uz ideālas sabiedrības pusi,nevis atstrādāt vecās shēmas,kuru rezultāts ir viegli prognozējams – cilvēku nespēja atrast dzīvē savu vietu un realizēt savu bioloģisko potenciālu,nevienlīdzība,kliedzoša netaisnība,noziegumi, utt.?Neredzu,ka kapitālisms varētu būt iespējamais ceļš uz cilvēku jēdzīgāku dzīvi.
    _________________________________________
    ērik, ideālas sabiedrōibas nav un nevar būt, tikpat kā nav isdeālu cilvēku. Atšķirība no sociālisma, kapitālisms ņem vērā cilvēka DABU un ar to rēķinās. Sociālisms izveido utopiju, kura nav reāla.
    Kamēr jūs, ērik, netiksiet vaļā no marxistiskās domāšanas shēmas, patiesībā nekāda saruna nemaz nav iespējama.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    kastadtas > Alise 13.11.2013. 09.40

    Ēriks biruta1,jūs pati netiekat vaļā no sociālisms-kapitālisms tandēma domāšanas;kā jau te teica,tie ir tikai dažādi dzimtbūšanas paveidi.Es teicu:virzīties uz …pusi,nevis nodibināt ideālu sabiedrību uz pusdienlaiku.
    ______________________________________
    Vai varat paskaidrot, kas manis teiktajā apliecina jūsu apgalvojumu par manu ,,tandēma domāšanu”. Tas, ka kāds šeit apgalvo, ka kapitālisms un sociālisms būtu dažādi dzimtbūšanu veidi liecina tikai par to, ka tai personai ir pamatīga neskaidrība pašos pamatos, un totāls izglītības trūkums. Attiecībā uz jums, es domāju, ka ne tikai jums ir tāda pati putra galvā, taču galvenais pārmetums jums bija tas, ka visa terminoloģija un redzes lenķis jums ir tipiskais skolas līmeņa marxisms, un nekur tālāk, līdzīgi pārējiem 80% lv iedzīvotāju, nekur tālāk par to neesat ticis.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    kastadtas > Alise 14.11.2013. 01.20

    ēriks:
    Starp citu,”Kapitālu” neesmu lasījis un visādos vēsturiskos materiālismos,dialektismos un kā viņus tur vēl visus sauc augstskolā tiku knapi izvilkts uz trijnieku,jo tos nemācījos.
    ______________________________________________
    ērik, jums nemaz nebija jālasa ,,Das Kapital”, lai tādā garā domātu, jo LPSR visa prese, izglītības sistēma, attieksme pret literatūru, filosofiju, kultūru etc. tas viss tika veidots un skatīts no Das Kapital autora redzes lenķa. Un es atvainojos, ja manas iebildes atstājušas iespaidu, ka vēlētos kaut kā jūs apvainot personīgi, vai arī apšaubīt jūsu veselo saprātu. nebūt nē, vienkārši jūs nespējat no malas novērtēt to, cik dziļi marxistiskais domāšanas veids ir iesūcies kādreizējās LPSR pilsoņos.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    kastadtas > Alise 10.11.2013. 01.52

    S&M rakstīja:
    Šaubos vai Jūs šo jautājumu par brīvo tirgu esat kārtīgi pārdomājusi, ja izglītība, kas skaitās privāta tiek pilnībā dotēta no valsts, tad pazūd jebkāda konkurence, kas dzen privāto biznesu, aizejiet un nopērciet kādu grāmatu par ekonomiku un palasiet par supply and demand. Tirgus būs efektīvs tikai tad, ja pastāvēs reāla konkurence par cenu un kvalitāti. Valsts dotēta privātā izglītība nekādi neatšķiras no valsts veidotas publiskās izglītības sistēmas.
    __________________________________
    Pilnīgi piekrītu visam jūsu teiktajam. Atvainojos, ka nebiju pietiekami skaidri uzrakstījusi par dotācijām no valdības. Nekādā ziņā ar to nebiju domājusi 100% dotācijas,. Nekādā ziņā, un tieši jūsu minēto iemeslu dēļ. Dotācijas kā kontribūcija no valsts budžeta. Kā zināms, tad vismaz 50% no iztērētiem līdzekļiem valsts izglītības sistēmā aiziet galīgi ne priekš īstajām vajadzībām, kā tas vienmēr ir ar valsts uzņēmumiem.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    kastadtas > Alise 14.11.2013. 11.52

    Ēriks rakstīja:
    ,,Turklāt,ja runājam par cilvēku dabu,tā ir ļoti dažāda.Viens var ziedot pat savu dzīvību cita cilvēka labā,cits rūpējas tikai par sevi.Un, diemžēl,es neredzu,kā sociālisms un kapitālisms atšķirtos tieši tajā aspektā,kādas dabas cilvēki visbiežāk nonāk pie varas un teikšanas.Starp citu,cilvēka daba var mainīties atkarībā no dzīves apstākļiem un apmācības.”
    ____________________________________________________
    ērik, es pieminot cilvēka dabu, es nedomāju ar to cilvēka individuālo raksturu, tendences vai noslieces uz varonību vai upurēšanos vai tamlīdzīgus humanitārus vai romantiskus centienus. Es domāju par to, kas mēs esam visi kā cilvēku suga. Katrs no mums dzīvo sevis dēļ. Var nomirt cita cilvēka dēļ, bet nav iespējams dzīvot cita cilvēka dēļ. Katrs dzīvo ar savu sirdi, savām aknām un savām plaušām.Un līdz ar šo konceptu, seko viss pārējais- cilvēks dzīvo priekš sevis, svas ģimenes, saviem pēcnācējiem. Ir lietas un vietas, kurās tam jādalās ar citiem, bet visumā cilvēks vēlas būt ar sevi un savējiem un gādāt par savām un savējo interesēm. Un tas tā ir ar visiem cilvēkiem bez izņēmuma. Tāpēc centieni veidot utopisku sabiedrību, kas cilvēka dabu mainītu vienmēr cieš totālu neveiksmi. Sociālās inženierēšanas experimenti ir ļoti bīstami.
    Tagad par sociālismu/ komunismu. Labs piemērs tam ir Pilgrimi, kas ieradās ar kuģi Mayflower Jaunajā zemē- amerikā 1601. gadā? Kā zināms, apstākļi bija vairāk nekā skarbi. Uz Maijpuķītes -pirmā kuģa, bija uzlādēti šādi un tādi dzīvnieki, bet govis nebija, tāpēc Pilgrimiem nebija nekādu piena produktu, un visu pārējo, kas bija, to nācās stingri racionēt. Tad protams, bija jāiemācās kaut ko iegūt no vietējās dabas, jo viss bija ļoti svešs un nezināms: zivis, kaut kādas ogas un saknes. Viņi ieradās oktobrī, kad Massachusets jau ir stipri vēss rudens. Un viņi nespēja to rudeni vēl uzbūvēt kaut kādus mājokļus, tāpēc pirmā ziema amerikā bija jāpavada uz kuģa. Daudzi apmira. Nākošajā pavasarī visi mēģināja apstrādāt kādu kopēju zemes gabalu, un tur iesēja sēklas un stādus, kas bija atvesti no Eiropas un tā bija tāda komūnas zeme. Bet bads atkal piemeklēja bargi, un no vairāk kā 100 cilvēkiem palika pāri labi ja 50 personas. Bet tad jau arī kļuva skaidrs, ka kaut kas nav pareizi. Zemi sadalīja starp ģimenēm, katrai ģimenei savu individuālo zemes gabalu. Kopš tā laika neviens nekad vairs badā nemira. Katra ģimene ņēmās pa savu lauciņu, un vieniem bija labāka raža, citiem sliktāka, cits turīgāks, cits nabagāks. Bet katrs varēja dzīvot ar to, ko bija pats sastrādājis. Tikai nometnes aizsardzībai visiem vajadzēja kopīgi piedalīties.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    kastadtas > Alise 10.11.2013. 06.00

    S&M rakstīja:
    ,, Izglītība nav uzņēmums, tās pamatam nevajadzētu būt peļņai. Ja izglītība tiktu padarīta par maksas preci, tad mums nebūs pat 1 bērns uz 1 sievieti reproduktīvajā vecumā. Liela daļa jaunās paaudzes kļūs par analfabētiem, kas nespēs iekļauties darba tirgū un pievērsīsies noziedzībai. Negribu pat iedomāties kā tad te izskatīsies, kaut kas līdzīgs Indijai vai Dienvidāfrikai.””
    _______________________________________________________
    Jā, varbūt ideālā pasaulē tam tā vajadzētu būt, nezinu. Bet realitāte ir tā, ka izglītība ir masīvs bizness. Laba izglītība ir ļoti dārga, tā prasa ļoti lielu financiālu ieguldījumu. Lai atvērtu sev tās durvis, par kurām daudzi sapņo, bez labas izglītības nemaz nav ko cerēt. Protams, vienmēr jau ir izņēmumi, bet vispār tas ir kā likums. Visa pasaules valdošā elite ir savstarpēji pazīstami jau no privāto skolu laikiem.
    Un izglītība iestādes ir arī vērā ņemama industrija, ar nozīmīgu ekonomisku ieguldījumu. Visa un jebkura progresa pamatā ir labi trenētas smadzenes.
    Par Indiju es nezinu, kāda tur izglītības sistēma. Bet tā valsts kā vispār daudzas valstis Āzijā ir kaut kas pats par sevi. Nevar salīdzināt ar baltās rases cilvēku valstīm. Cik zināms, tad Dienvidāfrikā pirms komunistu nēģeru apvērsuma bija iespējas un ļoti labu izglītību. Tagad protams, tā tiek pārvērsta par tādu pašu elles caurumu kā visas citas krāsaino un melno valstis. Nu nevar melnie ar savu 82 punktu IQ mācīties kopējās skolās ar studentiem kuru IQ ir 110- 120 punktu.Var jau mēģināt sev iegalvot, ka visas rases ir vienlīdzīgas, bet māte daba jeb Dievs to iestādījis savādāk.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Alise 15.11.2013. 23.51

    Sociālisms izveido utopiju, kura nav reāla.
    ===========
    Utopija jau tāpēc ir utopija, ka to nevar izveidot. 😀 Utopija, kura nav reāla.
    Tas, kas ir reāls, nav utopija- tātad PSRS “sociālisms” nav utopija, tātad tas nav sociālisms?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Alise 12.11.2013. 18.38

    biruta1,jūs pati netiekat vaļā no sociālisms-kapitālisms tandēma domāšanas;kā jau te teica,tie ir tikai dažādi dzimtbūšanas paveidi.Es teicu:virzīties uz …pusi,nevis nodibināt ideālu sabiedrību uz pusdienlaiku.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Alise 09.11.2013. 12.51

    biruta1,kapitālisma dzinējspēks ir peļņa,nevis cilvēku sabiedrības labāka dzīve,kas savukārt varētu būt cilvēces kopējs mērķis.Kāpēc tu domā,ka peļņas iegūšanas blakusefekts būs cilvēku labāka dzīve,ja zināms,ka tīri labu peļņu var iegūt arī ar tādām lietām kā narkotikas,prostitūcija,ieroču tirdzniecība,kari?

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Džina Kārkliņa > Alise 09.11.2013. 12.50

    Šaubos vai Jūs šo jautājumu par brīvo tirgu esat kārtīgi pārdomājusi, ja izglītība, kas skaitās privāta tiek pilnībā dotēta no valsts, tad pazūd jebkāda konkurence, kas dzen privāto biznesu, aizejiet un nopērciet kādu grāmatu par ekonomiku un palasiet par supply and demand. Tirgus būs efektīvs tikai tad, ja pastāvēs reāla konkurence par cenu un kvalitāti. Valsts dotēta privātā izglītība nekādi neatšķiras no valsts veidotas publiskās izglītības sistēmas.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Alise 14.11.2013. 18.20

    Viss pareizi,bet ir nianses.Cilvēks kopš neatminamiem laikiem ir sabiedriska būtne.Ir lietas,ko cilvēks var izdarīt viens pats;vēl vairāk,vienam pašam tas izdodas labāk,un ir lietas,ko var izdarīt tikai kolektīvi.Un,cik saprotams,vēsturē ir bijuši laiki,kad katra cilvēka līdzdalība bijusi ļoti nozīmīga visas cilvēku grupas veiksmīgā darbībā vai pat pastāvēšanā.Kā šis instinkts darbojas kapitālismā ar galēju individuālismu un niknu savstarpēju konkurenci,sistēmā,kur ar naudu var nopelnīt naudu?Cik ir cilvēku,kuri grib izbraukt uz citu pleciem gan švakajā gan treknajā galā?Kādas ir šo cilvēku izredzes to izdarīt sociālismā un kapitālismā?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Džina Kārkliņa > Alise 10.11.2013. 03.15

    Izglītība nav uzņēmums, tās pamatam nevajadzētu būt peļņai. Ja izglītība tiktu padarīta par maksas preci, tad mums nebūs pat 1 bērns uz 1 sievieti reproduktīvajā vecumā. Liela daļa jaunās paaudzes kļūs par analfabētiem, kas nespēs iekļauties darba tirgū un pievērsīsies noziedzībai. Negribu pat iedomāties kā tad te izskatīsies, kaut kas līdzīgs Indijai vai Dienvidāfrikai.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Alise 10.11.2013. 10.54

    biruta1,vai tas nevarētu nozīmēt,ka cilvēcei kā tādai vajadzētu plānu,kā virzīties uz ideālas sabiedrības pusi,nevis atstrādāt vecās shēmas,kuru rezultāts ir viegli prognozējams – cilvēku nespēja atrast dzīvē savu vietu un realizēt savu bioloģisko potenciālu,nevienlīdzība,kliedzoša netaisnība,noziegumi, utt.?Neredzu,ka kapitālisms varētu būt iespējamais ceļš uz cilvēku jēdzīgāku dzīvi.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Alise 13.11.2013. 19.07

    Par jūsu tandēma domāšanu liecina jūsu ”Kapitāla” vicināšana, tikko es saku,ka man kapitālisms nepatīk.Tā man, krievu armijā dienējot,krievi teica apmēram tā:nu jums tur krievus nemīl,tātad jūs mīlat vāciešus.Jūs pat neiedziļinaties manos argumentos,tieši kāpēc man kapitālisms nepatīk,bet sākat vērtēt manu galvu un izglītību.Sekli.Starp citu,”Kapitālu” neesmu lasījis un visādos vēsturiskos materiālismos,dialektismos un kā viņus tur vēl visus sauc augstskolā tiku knapi izvilkts uz trijnieku,jo tos nemācījos.Paskatieties tak drusku apkārt,iejiet kaut lielveikalā un pavērtējiet,kādus draņķus tur mēģina iesmērēt pircējiem,pirms turpiniet slavēt to brīnišķo kapitālismu!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Alise 14.11.2013. 11.13

    Turklāt,ja runājam par cilvēku dabu,tā ir ļoti dažāda.Viens var ziedot pat savu dzīvību cita cilvēka labā,cits rūpējas tikai par sevi.Un, diemžēl,es neredzu,kā sociālisms un kapitālisms atšķirtos tieši tajā aspektā,kādas dabas cilvēki visbiežāk nonāk pie varas un teikšanas.Starp citu,cilvēka daba var mainīties atkarībā no dzīves apstākļiem un apmācības.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Alise 14.11.2013. 10.14

    biruta,Es arī atvainojos,bet par šīm pasaules uzbūves lietām personīgi sāku aizdomāties un interesēties tikai pēc 2009.gada krīzes,un tikai un vienīgi pēc redzētā apkārt.Var jau būt,ka padomju ideoloģija atstājusi manī kādas sekas,bet daudzmaz domājošs cilvēks taču nevarētu paiet garām un neievērot visu to ienākošo negatīvo informāciju gan par stāvokli tepat blakus,gan par stāvokli citur pasaulē.Tad cilvēkam būtu ”jāpeldas krējumā” vai jābūt nozombētam ar kapitālismu slavinošu propagandu.Man nav nekas pretī,ja cilvēki sakrāj sev bagātu dzīvi ar darbu,kura augļi dara labu arī citiem,bet kapitālisma sistēmā labi iekārtojušies arī parazīti,kuru darbība citiem nāk par sliktu vai pat nonāvē.Tāda ir patiesība,kuru ignorēt var tikai aklais.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Džina Kārkliņa > Alise 09.11.2013. 12.34

    Ja izglītība un veselības aprūpe būs privāta, tad to atļauties varēs tikai daļa populācijas. Tam būtu graujošas sekas, viena daļa paliktu vispār bez izglītības, iespējams arī tādi bērni, kam no dabas dots labs talants, bet nav piedzimuši ģimenē, kur var katru gadu, 12 gadus bo vietas maksāt 2000Ls gadā, tad vēl par augstskolu. Mēs būtu arī vienīgā tāda valsts Eiropā. Tas mūs padarītu vēl nabadzīgākus un sociāli noslāņotākus. Paskaties, kā šīs ultraliberālās idejas ietekmēja cilvēku mutes dobuma veselību, kad valsts pārstāja apmaksāt stomatologa pakalpojumus, pusei iedzīvotāju stāvoklis ir krimināls, staigā ar 3 zobiem un sastrutojošām saknēm, jo nav naudas. Kas ir riska faktors citām slimībām, piemēram, endokardītam.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Alise > Alise 08.11.2013. 22.23

    Jā Dace, daļai varētu būt arī tāds motīvs 🙂

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Džina Kārkliņa > Alise 08.11.2013. 22.41

    r_r, man tev tāds jautājums, skolotājs, policists vai medmāsa Latvijā skaitās melnstrādnieks, kam jāiet izglītoties, lai ko nopelnītu?

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Džina Kārkliņa > Alise 09.11.2013. 02.21

    biruta1, ko tu ar to visu gribēji pateikt? Mans jautājums ir cits, tad tie cilvēki ir idioti, ka izvēlējās šīs profesijas, kā te teica r_r – menstrādnieki, kas nevar pārkvalificēties?

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Vineta > Alise 08.11.2013. 11.41

    r_r
    Normund, Ir bijis pietiekami laika izglītoties, meklēt labākas darba iespējas u.t.t.

    Jocīgais Tu! Kur esi redzējis, ka kārtīgs revolucionārs smerētus savas rokas ar darbu, vai piesārņotu galvu ar zinībām.

    +12
    -2
    Atbildēt

    0

    lindapastare > Alise 08.11.2013. 08.40

    Normund, tiešām nekur pasaulē?

    +12
    -1
    Atbildēt

    0

    Alise > Alise 08.11.2013. 08.33

    Te būs tas P.Goubla raksts: The growing importance of Latvia’s Occupation Museum – http://latviansonline.com/commentary/article/8615/

    Citātiņš no raksta:

    “And third, and this is far and away the most important, there is a growing mankurtization of Latvia. The term may be unfamiliar to some, but the phenomenon is all too real. In his classic novel, “A Day Longer than an Age,” Kyrgyz writer Chingiz Aitmatov talks about mankurts, a special class of slaves who are created when their conquerors deprive them of their memories about the past. Without such memories, he says, whole nations just like individuals cannot have a future because without a clear understanding of their pasts, they are condemned to live in an eternal present. In that situation, they cease to be who they were and are easily controlled by others.

    The explosive growth of the mass media and international communications has had many positive consequences, but it has undermined traditional identities. At the very least, it has transformed them. And nowhere is this danger greater than in Latvia. One of Latvia’s greatest strengths, its welcoming attitude and openness to others, is becoming its greatest weakness, as these others exploit that openness to change what it means to be Latvian in ways that subvert the nation and allow others to dominate it.”

    +14
    -2
    Atbildēt

    0

    Agnese > Alise 08.11.2013. 18.13

    Atminējums ir pavisam vienkāršs.Mana nelaiķe tante arī gānīja “jaunos laikus” un skuma pēc vecās,labās padomijas. Mūsu (tolaik -jauniešu) un viņas garās sarunās un argumentu krustugunīs atbilde uz jautājumu-KĀPĒC toreiz Tev bija labāka dzīve? – izkristalizējās pavisam vienkāršā atziņā: Jā,man nekā nebija,BET arī citiem nekā nebija!….tik vienkārši,ka gribās apraudāties….

    +15
    -2
    Atbildēt

    0

    Alise > Alise 08.11.2013. 08.40

    Normund, kā jūs vēlaties atrast piekritējus, ja regulāri melojat vai pārspīlējat?

    Šeit pat – par to, ka nekur pasaulē nav tik slikti kā Latvijā, un ka nodokļos aiziet vismaz 60% no nopelnītā?

    Un visas šitās socdemu ņuņņāšanas mazliet krīt uz nerviem. Saprotu vecus cilvēkus, kas bija spiesti dzīvot okupācijas laikā, un tādēļ viņiem pensijas ir kādas ir. Bet tie, kas jaunāki par 50 gadiem, un kaut ko ņuņņā, ir pelnījuši riktīgu kāvienu. Ir bijis pietiekami laika izglītoties, meklēt labākas darba iespējas u.t.t. Ja cilvēks pats ir izvēlējies neizglītoties un būt melnstrādnieks, tad tā ir viņa izvēle, bet lai neīd. Normāls cilvēks, ja redz, ka tajā vietā, kur ir, viņš nopelnīt tagad un nākotnē neko daudz nevarēs, domā kā situāciju mainīt, nevis ņuņņā par slikto valdību.

    Ir, protams, daudz kas jāuzlabo un jācenšas panākt, lai būtu labāk, jāauzdzina sabiedrība u.t.t., bet ne jau ar ņuņņāšanu vai bļaušanu, ka man kaut kas pienākas.

    +25
    -5
    Atbildēt

    0

Ojārs 08.11.2013. 10.17

Labs raksts, tomēr Sanita ir pārāk fokusējusies uz represiju upuriem, disidentiem, aktīviem cīnītājiem pret krievu okupantiem.
It kā citi latvieši neciestu. Man liekas, ja katrs no latviešiem padomātu par savas dzimtas vismaz divu paaudžu likteņiem, tad saprastu kādu ļaunumu mums nodarījuši krievu okupanti 50 okupācijas gadu laikā.
Mana ģimene tam ir spilgts piemērs, vecomāti izsūtīja uz Sibīriju, pēc tam viņa vairs nevarēja atsākt darbus skolā, māti krievi izdzina no mājām, viņa, kas bija augusi pārtikušā ģimenē, pēkšņi kļuva par nabadzīgu cilvēku. Nerealizējās viņas sapnis par studijām, bija jāstrādā ne pārāk mīļots darbs.
Mums, nedaudz jaunākajiem, tika uzspiesta okupantu valoda, mēs vardarbīgi tikām iesaukti okupācijas armijā, visu mūžu bija jādzīvo melojot. Brāli ik pa laikam sauca uz čeku, jo viņš mēdza “palaist muti”

+30
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu