Viktors Jāve (no kreisās) un Laimonis Java, kurus pirms 70 gadiem bija izšķīris karš, nolēma veikt DNS analīzes. Tās parādīja sakritību — brāļi.
Divi omulīgi kungi, viens kalsns un slaids, otrs nelielāka auguma un plecīgs, sēž viens otram blakus uz dīvāniņa. Priekšā - svētku galds ar pīrādziņiem, plātsmaizi un šampanieti. Radu saime apkārt. Skan latviešu, igauņu un krievu valoda. Vairāk nekā 70 gadus nodzīvojis Igaunijā, Viktors Jāve (igauniski Jaave) pirms dažiem gadiem nolēma meklēt savu izcelšanos - Otrā pasaules kara laika jukās, būdams dažus gadus vecs, viņš neskaidros apstākļos tika nošķirts no ģimenes. Viktors uzauga Tallinā, izstudēja būvniecību. Tagad elegantajam kungam Igaunijā ir savs bizness, starp Tallinu un Tartu viņš ceļ ciematu, kuram solās dot vārdu Jāves.
Viktora meklējumi sākumā viņu aizveda uz Valgu. Nākot klajā aizvien jauniem dokumentiem, kas jau saistījās ar Latviju, uzņēmīgais vīrs drīz sakontaktējās ar daudziem Latvijā dzīvojošiem Javām. Izrādījās, ka radniecīgi pavedieni vieno Javas, Javes un Jāves - kara laiku jukās uzvārds pierakstīts trīs veidos. Viktors cerēja atrast radiniekus. Kara laikā notikumi, ciktāl tos atceras Viktors, risinājušies tā: 1944.gadā, kad Viktoram bija seši gadi, Jāves ģimene devusies bēgļu gaitās, viņa atmiņā saglabājies meža ceļš, pa kuru čunčina zirdziņš, ratos līdzās mantām sēž māte un trīs gadus vecais brālis Anatolijs, bet Viktors iet kājām līdzās. Sākusies bombardēšana, panika. Bērni skrējuši, slēpušies. Vēlāk vecākus vairs nav atraduši. Visticamāk, tie gājuši bojā. Mazie zēni slēpušies zemnīcās, Viktors vēl tagad atceras stindzinošās bailes no vilkiem. Pēc visa spriežot, notikumi risinājušies Alūksnes, Apes, Valkas pusē, jo tieši Valkā brāļi tika atrasti, ar vilcienu nogādāti Tallinā, bērnunamā. No turienes Viktoru un Anatoliju audzināšanā pieņēma audžumāte, kāda jauna igauņu sieviete.
