Portāliem būs jāatbild par anonīmajiem komentāriem 87

Foto: Evija Trifanova, LETA
Jānis Jurkāns

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā “Delfi pret Igauniju” par godu un cieņu aizskarošajiem komentāriem rada jaunu precedentu

Iespējams, lasītāji būs pamanījuši, ka Delfi.lv un citi portāli ir ieviesuši atsevišķu sadaļu, kurā tiek publicēti reģistrētie un nereģistrētie lietotāju komentāri. Šāda rīcība, manuprāt, norāda uz vēlmi zināmā laika posmā atteikties no anonīmajiem komentāriem, un tas ir saistīts ar izmaiņām portālu atbildībā par godu un cieņu aizskarošajiem komentāriem.

Izmaiņas atbildības regulējumā balstās uz šāgada 10.oktobra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Delfi pret Igauniju”, kurā tiesa atzina par pamatotu Igaunijas Augstākās tiesas spriedumu lietā “Vjatšeslav Leedo pret Delfi”.

Šis spriedums rada jaunu precedentu, kas ļauj interneta vidē aizskartajām personām, kuras cietušas no anonīmiem komentāriem, tieši vērsties pret elektronisko sakaru komersantu, kurš ļauj tās lietotājiem pievienot anonīmus komentārus.

Līdzšinējā tiesu prakse

Līdzšinējā Eiropas Savienības tiesu prakse krasi atšķiras no tikko pieņemtā Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā “Delfi pret Igauniju”. Eiropas Savienības tiesa ar 2010.gada 23.marta spriedumu apvienotajās lietās no C-236/08 līdz C-238/08 “Google France un Google” un 2011.gada 12.jūlija spriedumu lietā C-324/09 “L’Oréal un Citi” norādījusi, ka svarīgi ir pārbaudīt, vai attiecīgajā lietā elektronisko sakaru komersants ir bijis neitrāls, vai viņa rīcība ir bijusi automātiska un pasīva, kas pierāda viņa neziņu par informāciju, ko viņš uzglabā.

Ja tika konstatēts, ka elektronisko sakaru komersantam nav bijusi aktīva loma, tas nevarēja tikt saukts pie atbildības, ja vien, uzzinot par komentāru prettiesisko raksturu, tas nebija nekavējoties aizskarošos komentārus izņēmis vai liedzis tiem pieeju. Tādejādi var secināt, ka līdz šim elektronisko sakaru komersanti netika uzskatīti par līdzautoriem informācijai, ko pievienoja tās reģistrētie un nereģistrētie lietotāji.

Tāpat elektronisko sakaru komersantam nebija pienākums sekot un izvērtēt, vai lietotāju pievienotie komentāri un cita informācija neaizskar citas personas godu un cieņu. Tieši minēto iemeslu dēļ līdz šim aizskartā persona varēja celt prasību tikai pret aizskarošās informācijas sākotnējo publicētāju, bet ne pret pašu elektronisko sakaru komersantu.

Līdzīgi 2000.gada 8.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EC par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) paredz, ka elektronisko sakaru komersants nav atbildīgs par informāciju, ko viņš uzglabā, ja pēc iebildumu saņemšanas elektronisko sakaru komersants būs rīkojies ātri, lai informāciju izņemtu vai liegtu tai pieeju.

Savukārt 2003.gada 28.maijā tika parakstīta Eiropas Padomes Ministru komitejas deklarācija „Par komunikācijas brīvību internetā”, kura paredzēja Eiropas Savienības dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka interneta pakalpojuma sniedzēji ir atbrīvoti no atbildības par interneta informācijas resursu saturu tajos gadījumos, kur šī pakalpojuma sniedzēja kontroles funkcijas ir ierobežotas, piemēram, interneta portālu sniegtā iespēja brīvi komentēt internetā ievietoto informāciju.

Tādejādi, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un līdzšinējo Eiropas Savienības tiesas judikatūru, aizskartā persona, kuras gods un cieņa bija aizskarts elektronisko sakaru tīmeklī ar publicētajiem komentāriem, varēja celt prasību tikai pret aizskarošās informācijas sākotnējo publicētāju, ja vien aizskartā persona spēja identificēt aizskarošās informācijas sākotnējo publicētāju.

Ņemot vērā to, ka pārsvarā elektronisko sakaru tīmeklī personas neatklāj savu identitāti, bet pievieno anonīmus komentārus, kas bieži vien ir aizskaroši, aizskartajai personai bija ļoti grūti un laikietilpīgi identificēt attiecīgā anonīmā komentētāja identitāti. Lai noskaidrotu aizskarošās informācijas sākotnējo publicētāju, aizskartajai personai vajadzēja vērsties tiesā ar pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms prasības celšanas, lūdzot tiesu pieprasīt elektronisko sakaru komersantam sniegt informāciju par abonentu vai reģistrēto lietotāju. Proti, tā vārdu, uzvārdu, IP adresi un citus datus, kas nepieciešama, lai identificētu aizskarošās informācijas autoru.

Bieži vien portālu sadaļās, kurās anonīmie lietotāji var brīvi komentēt tēmas, publikācijas un pievienot jebkuru informāciju, var būt vairāk nekā viens aizskarošās informācijas sākotnējais publicētājs. Katra anonīmā komentāra autora identifikācija prasa aizskartās personas laiku un līdzekļus, tādejādi apgrūtinot aizskartajai personai pilnvērtīgu iespēju tiesiski aizstāvēt savas aizskartās intereses elektronisko sakaru tīmeklī. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā “Delfi pret Igauniju” elektronisko sakaru vietnē bija publicēti 185 anonīmi komentāri, katrs bija tieši vērsti pret publikācijā minēto uzņēmēju un tās vadību. Līdz ar to var secināt, ka līdzšinējā procedūra bija ļoti apgrūtinoša un laikietilpīga.

Pārmaiņas saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2013.gada 10.oktobra spriedumu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā lietā “Delfi pret Igauniju” atzinusi, ka elektronisko sakaru komersants ir uzskatāms par publicēto komentāru līdzautoru, jo gūst peļņu no komentāru izvietošanas un citām lietotāju darbībām.

Tiesa vērsusi uzmanību uz to, ka elektronisko sakaru komersantam ir pienākums izvērtēt, vai elektronisko sakaru vietnē publicētā informācija var radīt sabiedrībā negatīvu reakciju pret publikācijā minētajām personām un uzņēmumiem, ņemot vērā attiecīgajā vietnē publicēto komentāru raksturu.

Proti, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums izvērtēt risku, vai elektronisko sakaru vietnē publicētie komentāri varētu kļūt nepamatoti aizskaroši un iet tālāk par sabiedrībā pieļaujamām kritikas robežām.

No šī brīža elektronisko sakaru tīmeklī aizskartā persona, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Delfi pret Igauniju”, var vērsties gan pret aizskarošās informācijas sākotnējo publicētāju, gan pret elektronisko sakaru komersantu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ceļot prasību Latvijā, aizskartajai personai atbilstoši Civillikuma 1635. un 2352. prim pantam ir tiesības uz atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu, kuras apmēru nosaka tiesa.

Ceļot šādu prasību, der atcerēties, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2012.gada 17.oktobra spriedumā lietā SKC-637/2012 ir norādījis, ka likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 2.pantā noteiktais masu informācijas līdzekļu uzskaitījums nav izsmeļošs un ka minētā tiesību norma attiecināma arī uz tiem masu informācijas līdzekļiem, kas darbojas interneta vidē un nodarbojas ar informācijas vākšanu, sagatavošanu un izplatīšanu, proti, uz elektronisko sakaru komersantiem – interneta portāliem.

Kaitējuma atlīdzību var piedzīt ne tikai Latvijā

Eiropas Savienības tiesa ar 2011.gada 25.oktobra spriedumu apvienotajās lietās C-509/09 un C-161/10 norādījusi, ja apgalvotais personisko tiesību aizskārums ir noticis ar internetā ievietotas informācijas saturu, persona, kura sevi uzskata par aizskartu, var celt prasību atlīdzināt nodarīto kaitējumu, vai nu tās dalībvalsts tiesās, kurā ir reģistrēts šīs informācijas izplatītājs, vai arī tās dalībvalsts tiesā, kurā atrodas tās interešu centrs.

Tāpat šī persona var arī celt prasību vietā, kuras teritorijā ir pieejama vai ir bijusi pieejama internetā ievietotā informācija. Tiesa, kurā aizskartā persona vērsusies ar savu prasību, var lemt tikai par tiem nodarītajiem zaudējumiem, kas nodarīti tās jurisdikcijā.

Nobeigumā ceru, ka izklāstītās pārmaiņas cels interneta portālu komentāru līmeni un padarīs tos plašam lasītāju lokam interesantākus un argumentētākus.

Autors ir zvērināts advokāts, advokātu biroja „O. Cers un J. Jurkāns” partneris

 

Komentāri (87)

oktaavs 01.11.2013. 07.44

Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Visi mēs zinām, ka runa nav par primitīvu lamāšanos vai neeksistējošiem faktiem, bet kritiku kā tādu. Šoreiz ceļš ved uz cenzūru internetā. “Politiķiem” un kleptokrātiem tas sevišķi patiks.

+15
-5
Atbildēt

13

    Alise > oktaavs 01.11.2013. 10.44

    Es tā kā piekrītu Ģirtam.

    Un vārda brīvība nav tiesības inkognito izteikties. Vārda brīvība ir tikai un vienīgi tiesības izteikt savu viedokli neanonīmi. Tā kā pat anonīmu komentāru aizliegšana pavisam nebūtu nekāda vārda brīvības ierobežošana. Anonīmu komentāru iespēja tas ir nu tā – dāvana. Anonīmu komentāru nodrošināšana nav obligāts pienākums, kas kaut kā nodrošinātu vārda brīvību.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Dmitrijs > oktaavs 01.11.2013. 10.32

    Man šķiet, ka ar vārda brīvību tam nav nekāda sakara. Neviens politiķis vai oligars komentētājus un mēdijus dēļ viena komentāra tiesā nesūdzēs. Bet tas varētu likt mēdijiem ieviest obligātu reģistrāciju. Un tad tauta zinās savus varoņus. Automātā, ja cilvēks nav anonīms, adbildība pāriet uz komentāra autoru un tikai.
    Vnk tas bizness, kad mēdiji publicē apzināti provokatīvus rakstus, zinot, ka saskries bariem ar dzīvi neapmierinātu, seksuāli-politiski norūpējušos troļļu, tādejādi ceļot lapas apmeklētību, beigsies. Paskatieties civilizētās pasaules praksi. Es kaut kā neesmu manījis šādu gānīšanos pasaules ziņu portālos, jo visi zin, ka apzināti aizvainojoši utt komentāri tiks dzēsti un jūzeri banoti. Tas pats ir sakarīgos forumos. Tas saucas sarunas kultūra. Ja tev nekā cita nav ko teikt, kā tikai “ak tu kropli”, tad nu paturi šo dziļo domu pie sevis.

    +6
    -7
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > oktaavs 01.11.2013. 15.34

    Ģirts:
    Paskatieties civilizētās pasaules praksi. Es kaut kā neesmu manījis šādu gānīšanos pasaules ziņu portālos,
    ————
    Es laikam šeit metīšu ar akmeni kāda siltumnīcā, bet kā reiz civilizētajos rietumos gan viss notiek vēl trakāk un ir gājuši daudz tālāk attīstībā(uz leju) – tur atļaujas lamāties ne tikai youtube(kur google arī ir jādomā kā kontrolēt komentārus), bet arī tviterī utt. Kas gan ir domāti pasaules ziņu portāli? Varbūt ir kāds piemērs, kur kaut kas tāds nenotiek… vai ir kaut kāda izpēte veikta lai izdarītu šādu nepamatotu apgalvojumu, ja tak burtiski tikko kā komentāru iespēju slēdza popular science un pēc viņiem to pašu izdarīja vēl daži interneta izdevumi un pamatoja to ar nekontrolējamo gānīšanos…

    PS Rietumos internetā komentē ne tikai tīņi, bet arī pieauguši pensionāri… jūs pat nevariet iedomāties cik daudz tantuki un večuki Latvijā būtu ar mieru infantīli iesaistīties diskusijās un kašķēties par niekiem, ja vien viņiem būtu kaut kāda izpratne kā to darīt… RIETUMOS tantuki lieto facebook.
    Komentēšana vispār ir slimīga sociāla parādība, kas aizvieto normālu cilvēku socializēšanos savā starpā. Cerams, ka to var pārslimot un iegūt imunitāti… jo nav nekā aizraujošāka par argumentēšanu ar reālu cilvēku, kur piesolot pa purnu to arī izdara… 😀

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > oktaavs 01.11.2013. 15.28

    nebiju gaidījis, ka komentāros sāksies šāda panika…
    bet tomēr delfi.lv un arī ir.lv ir privāts un publikai nepiederoši portāli, kur viņiem ir jākontrolē ko cilvēki raksta komentāros un nereģistrētiem lietotājiem nav nekad bijusi iespēja dzēst savus komentārus – tātad par to palikšanu vai nepalikšanu ir atbildīgi tikai ziņu portāli.

    Vārda brīvībai gan nav nekāda sakara ar tiesībām rakstīt komentārus – tās ir tikai jūsu privilēģijas, ko ir devuši šie portāli, lai jūs varētu apmeklēt un lasīt ziņas, ienesot viņiem naudu par reklāmām. Jūsu tiesības ir izdot avīzi vai kādu citu mediju par paša naudu, jūsu iespējas ir par paša naudu(vai kā citādi sarunājot) publicēt vai izplatīt savas idejas. Vārda brīvības pamatā gan nav nekādas tiesības teikt visu kas uz mēles(tiesības ir, bet ir arī gatavam par saviem vārdiem atbildēt), bet gan galvenokārt tiesības nebaidoties no represijām uzdot jautājumus.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Alise > oktaavs 01.11.2013. 12.04

    Nu bet tā mēs vienmēr varam sevi attaisnot ar kaut kā nedarīšanu, ka nav vēl īstais laiks pienācis, un ka sakārtosim līdz perfekcijai vienu lietu, tad ķersimies pie nākošās. Perfekti sakārtot neko nav iespējams, un jācenšas ir darīt visas svarīgās lietas.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > oktaavs 01.11.2013. 11.49

    r-r,Nu bet,ja: ”Vārda brīvības kontekstā daudz būtiskāka problēma ir ko tiesa saprot ar goda un cieņas aizskaršanu un kā tulko kādus izteicienus.”,vai tad tā obligātā reģistrācija nav drusku priekšlaicīga?

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > oktaavs 01.11.2013. 11.29

    r_r,Vai vārda brīvība ir tad,ja kāds psiholoģiski nestabils apvainojies indivīds var tevi apsūdzēt par goda un cieņas aizskārumu?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Dmitrijs > oktaavs 01.11.2013. 07.58

    Nevajag panikot. Pirmkārt, ja līdz šim te kāds apsities nenormālais varēja liet sūdus uz citiem komentētājiem un nebija kam pasūdzēties, tad tagad vari rakstīt iesniegumu policijai par goda un cieņas aizsakršanu (ja pats neesi anonīms) un par vainīgo uzrādīt konkrēto mēdiju. Un tad lai mēdiji beidzot sāk ķemēt tos naida pilnos un uz vardarbību aicinošos komentārus un to autorus.
    Cenzūra, piemēram, delfos, tvnetā un apollo jau sen ir. Tikai tur tā dīvaini selektīvi dzēš komentārus – jūtami atbilstoši redakcijas politikai, nevis ētikas normām vai satversmei.

    +8
    -8
    Atbildēt

    0

    Alise > oktaavs 01.11.2013. 11.33

    apsūdzēt jau var par ko grib. Tur nav sakara ar komentāriem. Arī tagad es varu par jebkuru iesniegt jebkādas prasības tiesā, tikai skāde tā, ka manas prasības nepamierinās, ja tās nebūs pamatotas.

    Vārda brīvības kontekstā daudz būtiskāka problēma ir ko tiesa saprot ar goda un cieņas aizskaršanu un kā tulko kādus izteicienus.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    efeja60 > oktaavs 01.11.2013. 19.25

    Anonīmu komentāru nodrošināšana nav obligāts pienākums, kas kaut kā nodrošinātu vārda brīvību.
    ================
    Par šo jau ir runāts daudzreiz. Ja kādam ministrijas klerkam kļūst zināma kāda sabiedrībai nozīmīga informācija, viņš drīkstēs to izpaust tikai atklājot savu identitāti?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    efeja60 > oktaavs 01.11.2013. 19.20

    Cenzūra, piemēram, delfos, tvnetā un apollo jau sen ir
    ================
    ir.lv arī ir cenzūra.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    oktaavs > oktaavs 01.11.2013. 09.53

    Ģirts
    Nejūtu vajadzību sūdzēties, pat ja kāds mani sauks par muļķi, geju vai kādos citos sliktos vārdos. Tā jau ir viņa paša problēma. Lamājas parasti tie, kam jau beigušās savas domas un pamatoti argumenti. Tie tad arī parasti skrien visur stučīt un sūdzēties.
    Vārda brīvība ir svarīgāka par viedokļu cenzūru. Pat par visstulbāko un nepatīkamāko.
    Atkartoju – cenzūra ir izdevīga tikai “politiķiem”, kleptokrātiem un tamlīdzīgai publikai. Un jā – arī tiem, kuriem nepatīk sava vienīgā “pareizā” viedokļa apšaubīšana.

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    Sanšains > oktaavs 01.11.2013. 11.39

    west:
    Vārda brīvība ir svarīgāka par viedokļu cenzūru. Pat par visstulbāko un nepatīkamāko.
    ======================================

    Piekrītu.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

silvija_vitina 01.11.2013. 08.21

1) neviens nav anonīms. Arguments, ka “aizsakrtajai personai” ir jāiet garš un grūts ceļš, lai identificētu komentāra rakstītāju, nav nekāds arguments. Tad ir jādomā, kā šo ceļu padarītu taisnāku un vienkāršāku.

2) kas ir aizskārums? Droši vien žurnālisti vislabāk varēs pateikt, cik bieži viņi ir stājušies tiesas priekšā par dažu labu politiķu “morālo aizskārumu” un par kādiem izteikumiem šis aizskārums ir radies.

Pēc kādiem kritērijiem portāls šķiros komentārus? No kā man, traductricei, būs JĀBAIDĀS, rakstot komentāru? Jo jebkāda kritika taču kādu var aizskart! Savukārt portālam būs JĀBAIDĀS, ka tik kāds komentārs kādu nav aizskāris. kaut kas šajā precedentā ir BIEDĒJOŠS.

+13
-5
Atbildēt

1

    efeja60 > silvija_vitina 01.11.2013. 19.37

    Dzīvnieku ferma, 1984 is back! Cieņas un goda aizskaršana ir publiska apzināti nepatiesas un aizskarošas informācijas izplatīšana. Tagad lai kāds man pasaka, kā portāls var zināt, ka es izplatu patiesu vai apzināti nepatiesu informāciju vai vnk savu viedokli, ka politiķis X ir kremļa aģents un saņem kremļa finansējumu, bet politiķis Y ir sorosa stipendiāts un darbojas nevis Latvijas Republikas interesēs, bet New World Order interesēs? Tagad neko tādu nevarēs rakstīt? Tagad Šlesers varēs katru komentētāju saukt pie tiesas? Un portāli no tā baidoties, dzēsīs komentārus? Kas tad pāri paliks? Komentāri par laika apstākļiem un kā viseļčaks iet pēc alus?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

nefratete 01.11.2013. 09.29

Stipri apšaubu, ka Cilvēktiesību tiesa ir nospriedusi, ka:

“Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā lietā “Delfi pret Igauniju” atzinusi, ka elektronisko sakaru komersants ir uzskatāms par publicēto komentāru līdzautoru, jo gūst peļņu no komentāru izvietošanas un citām lietotāju darbībām”.

Vismaz spriedumā nekur neparādās jēdzieni co-authorship.

Līdzatbildīga par komentāru publicēšanu, un sekojoši par nodarīto kaitējumu – jā, bet par līdzautorību tur nav ne runas.

Atšķirības neievērošana būtu piedodama žurnālistam, bet ne advokātu biroja partnerim.

+9
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu