Ičas upes piesārņojumu varētu būt izraisījušas VUGD izmantotās vielas (papild.) 6

Ugunsdzēsēji mācībās. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

VUGD mācībās izmantotās vielas esot toksiskas, bet ātri noārdās

Jaunākie Ičas upes piesārņojuma analīžu rezultāti netieši liecina par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamu nopietnu ietekmi uz upes ekosistēmu, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Aina Stašāne.

Tā kā zinātniskā institūta “BIOR” veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, VVD, paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei, skaidro Stašāne.

Atkārtoti analizējot VUGD mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni – testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas.

Ņemot vērā šos rezultātus, VVD atkārtoti pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

Kaut VUGD norāda, ķīmiskās vielas mācību laikā upē netika laistas, VVD Rēzeknes nodaļā laikrakstam “Diena” atklājis – dienesta rīcībā ir aculiecinieka sniegta informācija, ka mācībās izmantotās putas upē tomēr nokļuvušas.

VUGD piektdien noraidījis pārmetumus par dienesta mācībās izmantotās vielas iespējamu nopietnu ietekmi uz Ičas upes ekosistēmu.

VUGD izplatītajā preses paziņojumā teikts, ka septembrī VUGD Balvu daļa organizēja mācības, kurās tika imitēta degvielas noplūde ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Glābšanas darbos tika veikta noplūdušās vielas pārklāšana ar ugunsdzēsības putām.

VUGD Balvu daļas mācības norisinājās 26.septembrī, savukārt pirmās bojā gājušās zivis Ičas upē tika konstatētas tikai pēc aptuveni trīs nedēļām. Mācībās izmantotās putas netika laistas ūdenī, bet ar tām ugunsdzēsēji noklāja zemi vairāku metru attālumā no upes, kur tika imitēta degvielas noplūde ceļu satiksmes negadījuma rezultātā.

Ražotāja sniegtajā aprakstā norādīts, ka šī viela ļoti viegli biodegradējas.

VUGD izmanto Vācijā iepirktu un atbilstoši sertificētu putu koncentrātu “Sthamex 5%”, kurš, atšķaidot ar ūdeni, 5% koncentrācijā tiek izmantots ugunsgrēkos, kuros kā dzēšanas līdzekli nevar izmantot vai nav efektīvi izmantot ūdeni, piemēram, naftas produktu dzēšanai, autoavārijās, dzelzceļa avārijās.

Putu koncentrātu ugunsdzēsībā izmanto visā pasaulē – tā ir otra efektīvākā dzēšamā viela pēc ūdens un līdz šim tai nav radīta alternatīva. Putu koncentrātu “Sthamex 5%” VUGD izmanto jau vairāk nekā desmit gadus, arī mācībās. Līdz šim nav bijuši gadījumi, ka pēc mācībām tiktu saņemta informācija par izveidojušos piesārņojumu un bojāgājušām radībām.

VVD sola turpināt informēt par situācijas attīstību un vienlaikus atkārtoti aicina iedzīvotājus savlaicīgi ziņot par, viņuprāt, netipiskām situācijām, kad novērojams iespējams piesārņojums, piemēram, ūdenstilpnēs novērojamas beigtas zivis.

“Ar nožēlu jāatzīst, ka visdrīzāk novēlota informācijas saņemšanas par notikumiem Ičas upē, kas norisinājušies pirms zivju bojāeja tika konstatēta, ir būtiski apgrūtinājusi piesārņojuma cēloņu noskaidrošanu. Šobrīd ūdens paraugos ir novērojama neliela virsmaktīvo vielu klātbūtne, kas liecina, ka piesārņojumu izraisījusī viela ir ātri sadalījusies un paraugu paņemšanas laikā (20.oktobrī) ūdenī jau ir bijusi niecīgā daudzumā,” atzīmē Stašāne.

Balvu novadā Ičas upē oktobra vidū tika konstatēta masveida zivju bojāeja, ko, iespējams, izraisījis toksisks piesārņojums. VVD bija saņēmis informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, ka Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai gājušas bojā simtiem līdaku, asari, sapali un citas zivis.

Pārbaudēs vizuāli tika novērots, ka lielākais bojāgājušo zivju skaits ir Ičas upes posmā apmēram vienu kilometru uz augšu pret straumi un apmēram vienu kilometru lejup pa straumi no vietas, kur Ičas upē ietek gar Bērzpils purva austrumu, dienvidaustrumu un dienvidu malu esošais meliorācijas grāvis.

(papildināta ar VUGD viedokli)

Komentāri (6)

silvija_vitina 01.11.2013. 13.25

būs interesanti, kā BIORs aprēķinās videi nodarītos zaudējumus un kurš kam cik daudz piedzīs (ja piedzīs, protams) kompensēt zaudējumus… un no kādiem līdzekļiem tie tiks piedzīti.. vai atkal jau no “līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”?

+5
0
Atbildēt

0

ineta_rr 01.11.2013. 19.33

„… testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas.“ Ļoti patīkami uzzināt, ka pie mums eksperimentē ar dzīvniekiem. Ļoti patīkami. Īpaši jau tāpēc, oktobrī zaļie pret to protestēja. Ironija šeit smalka kā zirnekļa tīkls.
Vispār jau, ņemot vērā Latvijas zinātnisko līmeni, es uz nevienu ar pirkstu pagaidām nerādītu, ka tikai neizrādās, ka „testa organismi“ atstiepa laikam jau spuras no cita iemesla nekā upē.

Par biodegradāciju der atcerēties, ka „pohu“ galvassāpes nerada alkohols, bet tā metabolisma produkti, līdzīgi arī dabā biodegradējoties var rasties kaitīgas vielas. Var jau būt, ka mūsu gudrie izlasīja, ka viegli biodegradējas un vēsā mierā zieda, kā smejies, uz maizes, nezinot, ka arī meža vidū augusi mušmire ir dabīgs un biodegradējams produkts, un ne viss, kas biodegradējas, ir nekaitīgs. Kā nekā, arī ūdens lielā daudzumā nogalina.

Apskatot ražotāja mājaslapu, tādu Sthamex 5% neatradu, tuvākie varianti ir kāds no Sthamex-F, kuriem gan nav 5% koncentrācija paredzēta, vai arī treniņa putas Training Foam-N vai Training Foam-U, kuriem var būt 5% koncentrācija, un kuri ir „ātri biodegradējami“ ar patīkamu piebildi, ka pareizi lietojot nekaitē videi, taču nav paskaidrots, ko nozīmē pareizi lietot. Cerams, ka pilnajā dokumentācijā tas ir aprakstīts. Ne pa tēmu, taču man arī ļoti patīk, kā vispār ne ražotājs, ne laboratorijas nenosauc aktīvo vielu, līdz ar to nevaram arī noskaidrot, kas tad tas ir.

Ja palasa https://en.wikipedia.org/wiki/Biodegradable , tad kļūst skaidrs, ka „biodegradējams“ ir kartējais pseidozaļo izmurgojums, bez skaidras nozīmes vai vērtības. Kā skaisti redzams tabulā, keramika (piemēram, stikls) ir gandrīz vienīgā kategorija, kas nav biodegradējama, tajā pašā laikā diez vai kāds uzdrīkstēsies PET pudeles vai alumīnija foliju nosaukt par biodegradējamiem, jo process prasa pāri 100 gadiem. Un vēl daļa no piemēriem, ko dabā kādas baktērijas spēj sadalīt, piemēram, naftu, PCB vai pesticīdus (starp citu, tie gandrīz vienmēr ir neirotoksiski), nekādi nevar nosaukt par videi vai cilvēkam draudzīgiem. Izotopu piesaukšana vispār liek domāt par troļļu uzdarbošanos, jo nav dzirdēts par baktērijām, kas izmantotu kodolreakcijas. Vēl der ielāgot, nekur nav ne vārda par to, ka biodegradējamajai vielai un visiem reakciju produktiem jābūt netoksiskiem, secinājumus izdariet paši/-as.

+2
0
Atbildēt

0

janis17 01.11.2013. 14.26

Glābējdienests 🙂

+2
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu