Savulaik piederīgs «jauno dusmīgo» paaudzei latviešu literatūrā, Guntars Godiņš nav zaudējis prasīgumu arī pret Latvijas mūslaiku kultūrpolitiku, kurā saredz līdzības ar Hitlera Vāciju
Guntaram Godiņam piešķirts Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordenis par ieguldījumu kultūras sakaru veicināšanā starp Latviju un Somiju. Ordenis dzejniekam nav ikdienišķs notikums, turklāt Godiņam šis ir jau otras valsts apbalvojums – 2005.gadā viņš saņēma arī Igaunijas prezidenta Baltās zvaigznes ordeni. Laimīgā kārtā dzejniekam atradās brīvs brīdis sarunai daudzo darbu burzmā, kas it kā nesader ar viņa principiāli paziņoto, ka «es nepiedalos». Bet tas teikts tikai par paša iesaistīšanos politikā. Viņš piedalās, kaut arī citādi. Bet, lūgts nosaukt piecas viņam svarīgas lietas, Godiņš atsūta citātus no paša tulkotās somu dzejnieces Heli Lāksonenas grāmatas Kad gos smei. «Es jau tā esmu pierunājis visu Ir,» viņš paskaidro. «Kā nekā par somu tulkojumiem esmu ordeni dabūjis.» Un piekodina: «Galvenais iekopē tā, lai datora labotājs neatlabo atpakaļ valodu uz to pareizo!»
Literātiem piešķir prēmijas, tu esi saņēmis daudzas. Bet kāpēc tev arī valstu apbalvojumi – Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordenis, pirms tam Igaunijas prezidenta Baltās zvaigznes ordenis?
Tas jāprasa prezidentiem. Protams, tas saistās ne tikai ar manu tulkošanas darbu, bet arī ar diezgan ilgo darbu vēstniecībā [Igaunijā]. Un man ir vairāki projekti [arī Somijā], kas saistās ar literatūru. Bet, šādu ordeni saņemot, man kā tulkotājam ir jāpasakās tiem autoriem, ko esmu tulkojis. Kaut vai pēdējā grāmatiņa – man jāpasakās Heli Lāksonenai, ka viņa ir tik spoža dzejniece.
Ko tev nozīmē tulkot?
Pirmkārt, tā ir interese par valodu. Mēģināju [jaunībā] arī malaiziešu un indonēziešu valodas. Tā padomju laikos bija arī atbrīvošanās. Zemapziņā varbūt tas bija mans ceļš, caur kuru es varēju izteikt lietas, kuras gribēju, bet man dzejā tolaik vienkārši bija uzlikts veto. Tad es, piemēram, tulkoju Kaplinski, kuram Igaunijā bija uzlikts veto, viņš tur nedrīkstēja publicēties, bet es viņa darbus publicēju Latvijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.