Krievijas sankcijas pret Lietuvu ir tikai epizode lielajā «civilizāciju karā»
Krievijas ekonomiskās sankcijas pret Lietuvu šķiet iracionālas, haotiskas un bezjēdzīgas. Ja mērķis ir novērst Ukrainas asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, ko paredzēts parakstīt novembra beigās Viļņā, tad vēršanās pret Lietuvu tikai tāpēc, ka tai iekritis pašlaik būt ES prezidējošai valstij, ir šaušana garām mērķim. Austrumu partnerība ir ES kopējā politika, bet lēmumi galu galā jāpieņem Kijevai. Taču, raugoties no Maskavas, Lietuvas sodīšana ir loģiska – Krievija nevar nereaģēt uz tās ieskatā apdraudējumiem savām stratēģiskajām interesēm.
Pirmdien Krievijas patērētāju aizsardzības dienests Rospotrebnadzor paziņoja, ka pārtraukšot vairāku Lietuvas piena pārstrādes kompāniju produkcijas ievešanu, jo tie neatbilstot «Krievijas mikrobioloģiskajām un sanitāri ķīmiskajām prasībām». Lietuvas varas iestādes par šādu neatbilstību tobrīd nebija saņēmušas nekādu oficiālu informāciju no Krievijas; vēl vairāk – arī Krievijas muitas iestādes nebija saņēmušas rīkojumu aizturēt konkrētus Lietuvas ražojumus un maldījās minējumos, ko darīt ar Rospotrebnadzor vēstuli par «kontroles pastiprināšanu noteiktu veidu produkcijai».
Lietuviešu piena neatbilstība Krievijas sanitārajai ķīmijai ir acīmredzami politiska, tāpat kā politiskas bija augustā bez brīdinājuma sāktās un nesen bez jebkādiem paskaidrojumiem arī izbeigtās no Lietuvas nākošu kravu masveida pārbaudes. Līdzīgi noticis arī ar citām Krievijas kaimiņvalstīm, piemēram, ES Austrumu partnerības valstīm Gruziju un Moldovu, kuras novembrī Viļņā gatavojas parafēt asociācijas līgumus ar ES, līdz ar to šajās valstīs ražots vīns izrādījies Krievijā kaitīgs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.