Sapnis par Lāčplēsi • IR.lv

Sapnis par Lāčplēsi

4
Dainis Īvāns.

 

Jaundibinātās Tautas frontes nevardarbīgā cīņa 1988.gada nogalē jūtami iedragāja kompartijas ietekmi un varu Latvijā. «LTF – tā jau ir partija,» sūrojās pēdējais LKP CK vadītājs Alfrēds Rubiks, bet pēdējais Rīgas komunistu sekretārs Arnolds Klaucēns draudēja: «Mums Ādažos ir tanki!»

Neapbruņotiem tautfrontiešiem pretī stāvēja vismaz 135 000 okupācijas armijas karavīru, Baltijas kara apgabala štābs Rīgā, padomju militārās bāzes, PSRS Valsts drošības komitejas vietējās struktūras ar smalku provokatoru un aģentu tīklu, vidējā ranga padomju ierēdniecības un kompartijas algotņu pulki, pusmilitāro vissavienības rūpnīcu vadītāji un tiem paklausīgi «darba kolektīvi».

Tautas frontei vajadzēja pārdabisku spēku, lai virzītu uz priekšu demokratizāciju. Tautas frontei vajadzēja Lāčplēsi. Bet Pumpura eposa un Raiņa lugas varonis jau augšāmcēlās Māras Zālītes un Zigmara Liepiņa rokoperā, tāpat kā trešās Atmodas zīmīgākajos plakātos – 1988.gada 7.oktobra dziesmotajā manifestācijā Mežaparkā un pēcāk Daugavmalā. Lāčplēsis no teiksmu pasaules ienāca saviļņojošā ikdienā. Būt vienotiem Latvijai nozīmēja saliedēties ap viņu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu