Saeima ar 52 balsīm pieņem eiro ieviešanas likumu 65

Jāņa Uzrauga veidotā pastmarka par godu BMX velosportam ir pirmā pastmarka ar nominālvērtību latos un eiro. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Eiro ieviešanas likumā Eiropas vienotā valūta tiek rakstīta “euro”

Saeima ceturtdien otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma eiro ieviešanas likumu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus. Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014.gada 1.janvāris, ziņo LETA. 

Par balsoja 52 koalīcijas deputāti, pret bija 40 deputāti, kuri pārstāv opozīciju, kā arī deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), bet atturējās divi deputāti – Andris Bērziņš (ZZS) un Jānis Dūklavs (ZZS).

Vērtējot priekšlikumus šim likumam, Saeima neatbalstīja ierosinājumus par kompensējošiem pasākumiem saistībā ar iespējamo cenu pieaugumu pēc eiro ieviešanas. Deputāti arī noraidīja vairākus opozīcijas deputātu priekšlikumus eiro ieviešanas likumam, kuros rosināts noteikt, ka eiro ieviešanas procedūru nevar sākt bez divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsta, kā arī ierosinājumu iekļaut likumprojektā priekšnosacījumus, pie kuriem būtu iespējams sākt šo procedūru.

Tomēr Saeima atbalstīja priekšlikumu mainīt likuma nosaukumu uz “Euro ieviešanas kārtības likumu”.

Jaunais likums nosaka, ka eiro ieviešanai paredzēts īstenot vairākus pasākumus, kas saistīti ar latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Lai eiro ieviešana neietekmētu līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, likumā paredzēts, ka atsauces uz latiem pirms eiro ieviešanas dienas ir uzskatāmas par atsaucēm uz eiro. Tādējādi iedzīvotājiem, piemēram, nebūs jādodas uz banku un jāpārslēdz iepriekš noslēgtie kredītlīgumi.

Pārejā no latiem uz eiro likums paredz naudas summas pēc latu konvertācijas uz eiro noapaļot līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata – ja tā ir no nulles līdz četri, tad centa vērtību nemaina, ja trešā zīme aiz komata ir no pieci līdz deviņi, tad centu noapaļo par vienu vērtību uz augšu. Tas pats attieksies arī uz preču un pakalpojumu cenu konvertāciju.

Līdz ar eiro ieviešanu paredzēts divu nedēļu garš latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods, kad skaidrās naudas norēķinos varēs lietot gan latus, gan eiro, bet atlikums tiks izdots tikai eiro. Pēc šī termiņa beigām norēķināties ar latiem vairs nevarēs un vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis būs eiro. Bankomātos šajā laikā latus vairs nevarēs izņemt.

Sabiedriskajā transportā vienlaicīgas apgrozības periodā, maksājot par braucienu latos, transporta vadītājs atlikumu drīkstēs izdot latos. Par biļeti maksājot ar eiro, atlikums būs jāizdod eiro. Savukārt spēļu vai azartspēļu automātos norēķināties skaidrā naudā varēs gan ar latiem, gan eiro.

Latu skaidrās naudas nomaiņas periodā kredītiestādēs latus pret eiro bez maksas varēs samainīt sešu mēnešu laikā, bet Latvijas Bankā naudas maiņa paredzēta bez termiņa un bez apjoma ierobežojuma. Latvijas reģionos, kur vairs nav banku filiāļu un bankomātu, latus pret eiro trīs mēnešu laikā iedzīvotāji varēs samainīt Latvijas Pasta nodaļās. Norēķinu kontos esošās naudas summas latos automātiski tiks konvertētas eiro. Kredītiestādes, sākot ar eiro ieviešanas dienu, latus vairs neizsniegs.

Latvijas Bankai līdz eiro ieviešanas dienai būs jāorganizē savlaicīga eiro monētu izgatavošana un eiro banknošu sagāde, kā arī jānodrošina kredītiestādes ar jauno naudu un jāizplata monētu komplekti. Tāpat Latvijas Bankai būs jānodrošina no apgrozības izņemto latu banknošu un monētu iznīcināšana un bojātās lata naudas nomaiņa uz eiro.

Likums paredz, ka pastmarkas un citas pasta apmaksas zīmes, kā arī pastkartes un aploksnes ar tipogrāfiski iespiestām pastmarkām ar nominālvērtību, kas izteikta latos, pasta pakalpojumu apmaksai varēs izmantot gada laikā no eiro ieviešanas dienas.

Pirms eiro ieviešanas dienas iegādātās dāvanu kartes, degvielas kartes, kuru vērtība izteikta latos, varēs izmantot līdz tajās norādītā termiņa beigām, bet maksājumi ar tām būs veicami tikai eiro.

Lai komersantiem būtu iespēja pārveidot kases aparātus un kases sistēmu darbam ar eiro, trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas paredzēts cenu paralēlās atspoguļošanas periods. Šajā laikā preču un pakalpojumu cenas būs jāatspoguļo gan latos, gan eiro. Tāpat latos un eiro tiks norādītas darījumu summas norēķinu dokumentos – čekos, kvītīs, pavadzīmēs.

Atbilstoši jaunajai naudai būs jāpārkārto grāmatvedības reģistri, par vērtības mēru lietojot eiro. Tāpat eiro būs jāsagatavo gada pārskats vai finanšu pārskats par gadu, kas noslēdzas eiro ieviešanas dienā.

Sākot ar eiro ieviešanas dienu, iepriekš latos aprēķinātās valsts un pašvaldību nodevas, nodokļu nokavējuma naudas un soda naudas būs jākonvertē eiro.

Likumā arī paredzēti pasākumi finanšu tirgus pielāgošanai eiro ieviešanai. Tiesiskajiem instrumentiem ar mainīgu procentu likmi, kas piesaistīta RIGIBOR indeksam, RIGIBOR plānots aizstāt ar attiecīgā termiņa EURIBOR indeksu. Aizdevējam un aizņēmējam vienojoties, latu naudas tirgus indeksu varēs aizstāt arī ar citu līdzvērtīgu indeksu, taču aizdevējs nedrīkstēs aizņēmējam palielināt latu naudas tirgum pievienoto procentu likmi vai pasliktināt citus aizņēmuma nosacījumus, kas noteikti noslēgtajā līgumā.

Likumā noteikts, ka prasību ievērošanu pārejai uz eiro kontrolēs Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Par konstatētajiem pārkāpumiem varēs piemērot soda naudu, apturēt vai anulēt komersanta licenci vai piemērot administratīvo sodu.

Tāpat jaunajā likumā noteikta kārtība, kādā eiro ieviešanai tiek pielāgoti vai grozīti likumi, Ministru kabineta noteikumi, rīkojumi un ieteikumi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un Latvijas Bankas noteikumi, kā arī pašvaldību saistošie noteikumi.

Eiro ieviešanas dienu saskaņā ar konverģences ziņojumu par Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem noteiks Eiropas Savienības (ES) Padome, uzaicinot Latviju pievienoties eirozonai. Plānots, ka Latvija no nacionālās valūtas latiem uz eiro pāries 2014.gada 1.janvārī. Finanšu ministrijas informācija liecina, ka eiro centrālais kurss, ko ES Padome noteiks 2013.gada vasarā, būtiski neatšķirsies no pašreizējā – 0,702804 lati par vienu eiro.

Eiro ieviešanas likumā Eiropas vienotā valūta tiek rakstīta “euro”. Kā ziņots, valdība iepriekš uzdeva Tieslietu ministrijai pārliecināt Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju, ka literārā valodā ir pieļaujams lietot vārdu “eiro”.

 

Komentāri (65)

Estere Urbančika 31.01.2013. 12.25

Samērā vēsturiska diena Latvijas vēsturē. Prieks par Saeimas balsojuma iznākumu.

+32
-2
Atbildēt

3

Elīna Barkovska 31.01.2013. 12.48

Labi es saprotu SC ar Maskavas ukazu, bet ZZS deputātu tumsonība ir nepārspējama. Visi paņēmuši kredītus euro, bet redz ko pagāni dara ar valsti!!!

+25
-3
Atbildēt

10

    kristaps_drone > Elīna Barkovska 31.01.2013. 13.47

    >vilbrus
    “Apbrīnoju tomēr, cik gan daudz SAEMĀ ir Latvijas nedraugi pēc būtības.” – un šoreiz nedraugi bija tie, kas balsoja par eUro.

    +2
    -18
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Elīna Barkovska 31.01.2013. 13.12

    Bronks –

    Tikai mieru, cienījamā kundze!

    Vai tad ir notikusi kaut kāda brīnumaina, manis nepamanīta pārvērtība, un mēs šobrīd, izrādās, vairs neatrodamies nedz Eiropas kontinentā, nedz Eiropas Savienībā?:)

    Varbūt mēs lēnām dreifējam Krievijas virzienā? Piemēram, ar Vienotības, Reformu partijas un Saskaņas Centra atbalstu turpinot tirgot uzturēšanās atļaujas Putina Krievijas pilsoņiem?

    +3
    -17
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > Elīna Barkovska 31.01.2013. 13.45

    >Bronks
    “Mēs esam maza tauta un maza valsts, tāpēc mums ir divas iespējas, būt ar Eiropu vai Krieviju, trešā varianta NAV” – šī ir tipiska eUro smadzeņu skalošanas upura dziesma. Izskaloto smadzeņu īpašniekiem kaut kā pat neienāk prātā, ka tie paši eUro ieviesēji vēl nesen Saeimā balsoja pret uzturēšanās atļauju krieviem tirgošanas atcelšanu. Tad, nez kādēļ, viņi nebaidījās no krieviem.

    +4
    -17
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Elīna Barkovska 31.01.2013. 12.56

    Bronks:
    Visi paņēmuši kredītus euro
    ===========================
    Jā, arī tie, kuri ir skeptiski pret euro strauju ieviešanu, paši paņēmuši kredītus iekš euro, un tāpēc ir liekuļi, ja?

    Bet vai gadījumā nebija tā, ka:
    (1) Euro ņemti kredīti bija lētāki par kredītiem latos?
    (2) Tolaik – kredītus ņemot – parastajiem mirstīgajiem nebija nekādas jausmas par gaidāmo pamatīgo euro krīzi?

    +3
    -16
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > Elīna Barkovska 31.01.2013. 13.40

    >Haris
    “Bet vai gadījumā nebija tā, ka:
    (1) Euro ņemti kredīti bija lētāki par kredītiem latos?” – to jau eUro faniem tagad negribās atcerēties, (viņi atceras tikai to, kas ir izdevīgi) jo tas krīt ārā no viņu argumentācijas par eUro ieviešanu.

    +2
    -12
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Elīna Barkovska 31.01.2013. 16.30

    vilburs
    Ja pēc viena, Putļera piesmietā kuces bērna, iegribas ZZS nebūtu visu laiku tik drausmīgi demonizēti, viņu rīcība būtu savādāka.
    Cherchez la femme

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    Daiga Fišere > Elīna Barkovska 31.01.2013. 13.17

    Nu bet šī ir ļoti ērta situācija. Balsis likumam pietiek un ZZS bez bažām var demostrēties kā nu šiem labpatīkas. Ja balsis pietrūktu, tad gan būtu jādomā dikti, kur ir tā robeža starp demonstrēšanos un valsts interesēm.

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > Elīna Barkovska 31.01.2013. 12.52

    Nu bet Bojārs (bij. Dienas red.) tak 100. pantā atreferēja Lemberga (tobiš – ZZS) nostāju eiro jautājumā atstāstot kādu sarunu, kur Lembergs teicis, ka ja ZZS koalīcijā (valdībā), tad eiro atbalsta, ja nē – tad nekāds tur eiro nebūs.

    +21
    0
    Atbildēt

    0

    v_laivins > Elīna Barkovska 31.01.2013. 13.19

    ZZS, līdzīgi kā SC ir populisti,nedomājot par valsti ilgtermiņā.Ja koalīcija pamestu kādu kaulu,aprunātos ar ZZS patieso līderi-hūti, ZZS mainītu nostāju, bet par laimi tas nebija vajadzīgs. Apbrīnoju tomēr, cik gan daudz SAEMĀ ir Latvijas nedraugi pēc būtības.

    +24
    -1
    Atbildēt

    0

    Elīna Barkovska > Elīna Barkovska 31.01.2013. 13.01

    Haris: Pietiek te irst par kaut kādu Latviešu nāciju, neatkarību, un zelta latiem. Mēs esam maza tauta un maza valsts, tāpēc mums ir divas iespējas, būt ar Eiropu vai Krieviju, trešā varianta NAV, bet tie kas apgalvo pretēju ir klaji MEĻI un DEMAGOGI!!!

    +27
    -4
    Atbildēt

    0

Elīna Barkovska 31.01.2013. 12.58

roberts_j. Tur jau tas sāls, viņiem par valsti un latviešu tautu ir nospļauties. Apbrīnoju vienīgais šo fatālo paklausību Hūtei un partijas(ZZS) disciplīnu. Tur nevienam nav sava viedokļa, sazāļoti vai sazombēti:)Jeb kā komunisti ar vadoni priekšgalā:))

+25
-3
Atbildēt

2

    maracecina > Elīna Barkovska 31.01.2013. 18.51

    da nē. ZZS ir kaput. Viņi to zin, un tas “protests” ir vienīgais PīāR, kas viņiem ir palicis. Nac kārti viņi nevar īsti spēlēt pa tiešo, bet nu tur koķetēt ar valst nākotni – vēsi! Viņi taču to dara visu laiku, kopš pastāv. Kurā vietā Lembim ir šie 2milj cilvēku, visiem zināms. Kā arī balsojums bija paredzems un ko tur pēkšņi demostrēt kaut kādu izpratni par lietām.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > Elīna Barkovska 31.01.2013. 13.12

    Jā, par to fatālo paklausību es arī nesaprotu. Kādi īsti tam ir iemesli – visiem ir kādi grēki, par ko Lembergs savācis info, vai visi baidās, ka nākamreiz neieliks ZZS vēlēšanu saraktā, vai vēl kas?

    +21
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu