Rīcībnespēja vai amnēzija 24

Ministru kabinetā. Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Andrejs Elksniņš
Print Friendly, PDF & Email

Atalgojuma sistēmas reformu vietā valsts augstākās amatpersonas šaurā lokā lēma par dažu vadītāju algām

Šonedēļ Ministru kabinets (MK) grozīja paša apstiprinātos noteikumus par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, ieviešot nu jau pilnīgu neskaidrību un miglainību šajā atalgojuma sistēmā.

Pirmo reizi grozot šos, nu jau leģendāros, MK noteikumus, valdība palielināja algas valsts kapitālsabiedrībās līdz pat 10 000 latiem mēnesī. Pēc asas sabiedrības un opozīcijas reakcijas visi ministri un pats premjers izlikās, ka neko nav nedz zinājuši, nedz dzirdējuši par šiem plāniem palielināt algas.

Varētu padomāt, ka valdību ir skārusi kolektīvā amnēzija, un jāsāk pavisam nopietni uztraukties par tās rīcībspēju.

Savukārt šonedēļ tā pati valdība lēma par jauniem grozījumiem, samazinot kapitālsabiedrību valdes locekļu algas līdz 4780 latiem, salīdzinot ar iepriekšējiem 10 000 latu, bet vienlaicīgi palielinot tās pašas algas, ja salīdzina ar 2784 latiem, ko valsts uzņēmumu vadītāji saņēma līdz pērnā gada decembrim. Tas izskatās pēc māžošanās.

Tā vietā, lai atceltu 2012.gada nogalē pieņemtos MK noteikumu grozījumus, jo tie neatbilst nedz Satversmei, nedz Satversmes tiesas viedoklim, valdība vēlas turpināt iesākto praksi un dot iespēju valsts uzņēmumu vadībai saņemt divas algas par vienu un to pašu darbu, nosaucot to par mistiskajiem “citiem pienākumiem”.

Šie “citi” amata pienākumi ir tik ļoti miglā tīti, ka fantāzijas īsti nepietiek, lai saprastu, kā viens valdes loceklis, atrodoties vienā darba vietā, spēj pildīt divus pavisam atšķirīgus darbus.

Tā vietā, lai reformētu atalgojuma sistēmu, notiek manipulācijas ar algām. Par politiķu norobežošanos no ietekmes valsts uzņēmumos, izskatās, valdošie ir aizmirsuši.

Šīs valdības laikā nekas arī nemainīsies, jo visas runas par nepieciešamajām sistēmas reformām un gatavību tām ir fikcija. Tā vietā valsts augstākās amatpersonas lēma par algu palielinājumu saviem politiskajiem ielikteņiem un vēl lielāku sistēmas sagrāvi.

Izbrīna arī ministru gausā rīcība vien 16. un 17.janvārī sasaucot valsts kapitālsabiedrību akcionāru ārkārtas sapulces. Būtu interesanti aprēķināt šīs bezdarbības izmaksas un redzēt kaut viena valdošā politiķa vainas pārņemtu seju.

Acīmredzot izpaliks arī premjera paskaidrojumi par to, kurš tad ir atbildīgs par nodarītiem zaudējumiem un kā tad šīs valdes varētu atmaksāt nepamatoti tiem izmaksātos tūkstošus.

Autors ir 11.Saeimas deputāts, Saskaņas centrs

 

Komentāri (24)

Elīna Barkovska 17.01.2013. 10.50

Autors visu skaisti un saprotami sarakstījis, ka nav pat kur piesieties, BET..:)
1. Lai dievs Mums stāv klāt, ja MK kādreiz pie teikšanas nokļūtu autora partija SC, tās būtu Latvijas beigas.
2. Autora partijas darbošanās Rīgas domē ir klaji pretēja autora šeit paustajiem vārdiem, kas liecina par klaju vārdu un darbu atšķirību.

Autors savas domas turpmāk varētu labāk izpaust krievu valodā esošos masu mēdijos, tur atrastos vairāk naivo!:)

+24
-4
Atbildēt

4

    efeja60 > Elīna Barkovska 17.01.2013. 14.58

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Elīna Barkovska 17.01.2013. 11.35

    ——–
    Ja pašu autoru nav skārusi virsrakstā minētā kaite, tad jau 4. maija varnešu likumsakarīgo uzvedību (rīcību) viņš spēs apjēgt. Atcerēsimies Latvijas vēsturi šai laikā, ko pamatoti sauc par “saplūšanu ar ES kodolu”, jeb kā skarbāk izteicās režisors A.Hermanis: “Mēs esam liecinieki ne tikai tam, kā paši latvieši demontē savu valsti, bet arī tam…..” (KultūrasForums,20.02.2009).
    Atmiņas “atsvaidzināšanai”(arī tautas nobalsošanas kontekstā), 1940.g. februāra tēlains apraksts: “- Kaut kas briest…kaut kas katrā ziņā būs….(..)Kur gan galu galā mums dēties? Visvairāk viņi baidījās paši no savas tautas: suns zināja, ko ēdis”
    (V.Lācis:”Uz jauno krastu”, LVI Rīga 1958,- 198.lpp.)

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Elīna Barkovska 17.01.2013. 16.17

    Lūk, Eiropas komisija kritizē Dombrovska antisociālo politiku: «Tas īpaši attiecas uz maijā pieņemtajiem nodokļu samazinājumiem, kas nebija iekļauti nedaudz agrāk iesniegtajā konverģences programmā, paziņojumu par trīs gadu stratēģiju privātpersonu ienākuma nodokļa samazināšanai, vienlaikus atliekot plānus palielināt ar ienākumu nodokli neapliekamo minimumu, lai palīdzētu maznodrošinātajiem, 2012.gada vidū pieņemtajiem budžeta grozījumiem, kas satur punktus, kas ir pretrunā ar EK tikai dažas nedēļas iepriekš pieņemtajām rekomendācijām Latvijai, kā arī plānotajiem garantēto minimālo ienākumu samazināšanu un finansēšanas decentralizāciju no 2013.gada,» norāda EK.
    http://www.apollo.lv/zinas/ek-kritize-valdibu-par-nodoklu-samazinasanu-latvija/549478

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Elīna Barkovska 17.01.2013. 16.36

    Hmmm Vakar, 13:55+3AtbildētZiņot redaktoram!
    Vienlaikus ministrs vērsa uzmanību, ka iedzīvotāju attieksme pret eiro atkarīga arī no informācijas par to, kā attīstīsies Latvijas ekonomika, kā arī par notikumu attīstību Eiropas Savienībā un eirozonā. —————————— ————— Protam, tas ļoti ietekmē. Ja var ticēt pēdējām Pasaules Bankas bankas prognozēm, tad šogad pasaulē ekonomkas pieaugums būs ievērojami lēnāks nekā iepriekš lēsts: 3% vietā tikai 2,4%.Un ta faktiski uz jaunattīstības valstu reķina, jo to Nacionāla kopprodukta pieaugumu prognozē līdz pat 5,5% (Tādās valstīs kā Ķīna, Indija, Brazīlija) Ekonomiski attīstītajās prognozes ir krietni pieticīgāgas – tikai līdz 1,5% un ne visās (ES valstīs faktiski jau ir recesija) Savukārt Deutsche Bundesbank paziņojums par to ka tā plāno Vācijas ārzemēs esošas zelta rezerves atgriezt Vācijā un pārbaudīt zelta kvalitāti, var radīt nopietnus fnaniālus satricinājumus pasaulē un ļoti nelabvēlīgi iespaidot Eirozonas eksistenci. Ja vācija vēlas visu savu zeltu Vācijā turēt, tad tas i nepārprotams mājiens, ka Vācija gatavoja atgriezties pie markas un par segumu izmantos zeltu. Kā nekā Vācijai ir otras lielākās zelta rezerves pasaulē pēc ASV. Aptuveni 3,4 tūkstoši tonnu 133 miljardu eiro vērtībā. Lielākā daļa 2/3 glabājas ASV, Vācijā 31%, 11% Frncijā un 13% Anglijā. Ja ņem vērā to, ka Eiropa parādu krīzi nav iespējams likvidēt, jo parādnieku ekonomikas nespēj dot valstīm pietiekošus finnsu līdzkļus esošo paradu dzšanai. Tos vat tikai refinansēt, tad Vācijas lemums atgriezties pie markas ar stabilu segumu ir loģisks.
    http://www.apollo.lv/komentari/zinas/549448/3#comment679730

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

Evija Zauere 17.01.2013. 15.31

Sakiet lūdzu, kur var apskatīties kādas ir algas AS Rīgas Siltums? Rīgas Nami? Rīgas Namsaimnieks? Kaut kā nespēju viņu mājaslapās atrast.

+14
0
Atbildēt

1

    efeja60 > Evija Zauere 17.01.2013. 20.03

    Raksti Ušakovam un Dombrovskim, Rīgas siltums uz pusēm pieder Rīgas domei un valstij.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Ojārs 17.01.2013. 16.27

Kas notiks ar Rīgas brīvostas pārvaldi? Niecīga struktūra, bet tur algās vadība saņem četras reizes vairāk nekā Žīgurs.

+13
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu