Zaharjins un Segals panākuši vienošanos ar “Daļpolimetall” (papild.) 23

"Liepājas metalurgā". Foto: Jānis Vecbrālis, F64
Print Friendly, PDF & Email

Tiesiskās aizsardzības procesa administrators: tā ir tikai Lipmana interpretācija

Finanšu grūtībās nonākušās a/s “Liepājas metalurgs” akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam “Daļpolimetall”, lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu, teikts “Liepājas metalurga” izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmuma akcionāri norāda, ka vakar trešā akcionāra Kirova Lipmana juristu sniegtā informācija ir izplatīta ar mērķi izdarīt spiedienu uz pārējiem akcionāriem, lai iegūtu savā īpašumā 11% strīdīgo akciju.

“Lipmana piedāvājuma galvenā doma ir šantāža – atdodiet strīdīgās akcijas, bet es atteikšos no civilprasības un kriminālprasības. Ja Lipmans beigs likt šķēršļus veiksmīgai ražošanas atsākšanai, uzņēmuma bankrota draudi atkritīs. Mierizlīgums var tikt panākts, ja Lipmans atteiksies no nelikumīgām darbībām,” paziņojumā norāda Zaharjins un Segals.

Otrdien biznesa portālu “Nozare.lv” uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks informēja, ka sarunas starp “Liepājas metalurga” lielākajiem akcionāriem noslēgušās bez rezultātiem.

“Nevēlēšanās noslēgt mierizlīgumu par visu strīdu izbeigšanu starp “Liepājas metalurga” akcionāriem liecina, ka, neraugoties uz tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu, uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals turpina apzināti vest uzņēmumu uz maksātnespēju,” uzskata Rebenoks.

Pēc Rebenoka vārdiem, Zaharjins un Segals “joprojām ieņem nekonstruktīvu pozīciju” un jau “Liepājas metalurga” TAP administratora Haralda Velmera uzraudzībā turpinot izpārdot metalurģijas uzņēmuma aktīvus un apzināti vedot uzņēmumu uz maksātnespējas procesu, “neskatoties uz Lipmana un potenciālā investora Krievijas koncerna “Daļpolimetall” vēlmi glābt uzņēmumu un darbavietas”.

“Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administratora Haralda Velmera rīcībā nav informācijas par uzņēmuma akcionāru izlīguma sarunām. Viņš norāda, ka publiskotā informācija par šīm sarunām ir tikai viena akcionāra – Kirova Lipmana pārstāvju – interpretācija.

“Neesmu informēts par šādām sarunām, tāpēc man tās patiešām ir grūti komentēt. Tomēr vēlos norādīt, ka pateiktais ir tikai viena akcionāra pārstāvju viedoklis un interpretācija par to, ko esot teicis potenciālais investors,” biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Velmers.

Viņš norādīja, ka TAP īsteno uzņēmums, bet administrators uzrauga, lai kreditoru stāvoklis nepasliktinātos un lai uzņēmumam būtu iespēja TAP plāna ietvaros veiksmīgi atjaunot maksātspēju. “”Liepājas metalurga” akcionāru publiskās debates diemžēl nav nekāds jaunums. Es aicinātu iztikt bez populistiskiem un skaļiem izteikumiem, bet pielikt pūles kopīgi, lai panāktu uzņēmuma darbības atjaunošanu,” piebilda Velmers.

Mierizlīguma sarunu laikā Lipmana pārstāvji Mārtiņš Krieķis un Rebenoks tikās arī ar potenciālā investora “Daļpolimetall” pārstāvjiem, kas jau iepriekš izteikuši vēlmi iesaistīties procesā, lai atjaunotu metalurģijas uzņēmuma darbību. Šīs tikšanās laikā ticis konstatēts, ka abu pušu viedoklis par uzņēmuma darbības atjaunošanu ir līdzīgs un neesot nekādu šķēršļu, lai kopā strādātu un atjaunotu “Liepājas metalurga” darbību, tomēr, “nerodot risinājumu strīdā starp “Liepājas metalurga” akcionāriem, investora iesaistīšanās uzņēmuma glābšanā nav iespējama”, uzsvēra Rebenoks.

“Ir skaidrs, ka, neatrisinot akcionāru konfliktu, nav iespējams scenārijs, ko paredz administrators, proti, ka metalurģijas uzņēmuma darbība tiks atjaunota mēneša laikā un ka saskaņā ar TAP plānu jau tuvākajā laikā investors varētu ieguldīt pirmos desmit miljonus latu. Nenoslēdzot ieilgušās domstarpības starp “Liepājas metalurga” akcionāriem, potenciālais investors un Lipmans neieguldīs naudu uzņēmumā, un šādā gadījumā iestāsies uzņēmuma maksātnespēja, kas radīs zaudējumus valsts budžetam un lielākus ienākumus administratoram Velmeram,” uzsvēra Rebenoks.

Kā ziņots, “Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica “Liepājas metalurga” valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu “Prudentia Advisers”.

TAP plāns nosaka pasākumus uzņēmuma darbības atjaunošanai. “Liepājas metalurgam” šomēnes ir jāpiesaista apgrozāmie līdzekļi, kas vēlāk pārvērtīsies akcijās, un mēneša laikā jāatsāk ražošana.

(papildināta ar Zaharjina un Segala teikto)

Komentāri (23)

austrisv 17.09.2013. 17.59

Kurš gan cerēja uz ko citu? Tas, ka viss būs tikai čiks, gan jau bija sen nojaušams, lai tie zaharini un segali varētu labāk izpārdot LM aktīvus, un tad aizlaisties vai nu uz Krieviju vai Londonu, kā Antonovs!

+8
0
Atbildēt

3

    ineta_rr > austrisv 17.09.2013. 21.37

    Cik padumjo monstru ir Igaunijā? Kaut kā nenāk prātā neviens.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    oskaar > austrisv 17.09.2013. 20.10

    Zaharini un segali izpārdot aktīvus var tikai tad, ja viņus kāds “piesedz”.
    Kā vienkāršam pilsonim, kuram nav īsti skaidra Latvijas bagātāko ļaužu zempaklāju spēle, man skaidrs ir tikai tas, ka privatizācija notika ne gluži godīgi, procesu vadošās amatpersonas savās kabatās sabāza itin daudz naudas, bet Latvijas tautsaimniecība zaudēja ražošanas jaudas, kuras, ja tās nokļūtu efektīvu apsaimniekotāju rokās, būtu nodrošinājušas Latvijas augšupeju (salīdzināsim ar Igauniju).
    Latvija joprojām ir pilna ar lembergiem, šķēlēm un šleseriem, kuru apakšvariants ir zaharini un segali.
    Mani interesētu- kas šos zaharinus un segalus šobrīd “piesedz”.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    oskaar > austrisv 18.09.2013. 00.08

    Padumjajos monstros nekādu ražošanu turpināt arī nevarēja. Par to nav runas (es varbūt neskaidri izteicos).
    Gribēju pateikt to- ka lielākā daļa tautsaimniecības objektu “par sviestmaizi” (privatizācijas sertifikātiem) tika pārdoti varai tuviem ļaudīm, kuri tos neprata lietderīgi izmantot.
    Ja šie objekti toreiz tiktu pārdoti reālā tirgū par reālu naudu (kaut vai ar izsoles sākumcenu Ls 1), atdeve varbūt būtu bijusi vismaz kaut kāda. Jādomā- tur vismaz tiktu attīstīta kaut kāda ražošana.
    Jūs zināt tādu objektu “Salacgrīva 95”? Kas tur ir tagad? Nekas! Un, manuprāt, tikai tādēļ, ka to par privatizācijas sertifikātiem iegādājās kāds, kurš nevis gribēja tur saimniekot, bet bija iecerējis to par labu naudu kādam pārdot. Relatīvi nesen (nu jau laikam būs gadi divi, trīs) to pārdeva- bet arī laikam tikai naudas pārcilāšanas nolūkos, jo vēl arvien tur nenotiek nekas. Kas tie par īpašniekiem, kuri par miljonu latu nopērk objektu ostā, bet pāris gadu laikā nepakustina ne pirkstu, lai tur sāktos kaut kāda saimnieciskā darbība?
    Un šis ir tikai vien nelels piemērs. Būtu interesanti- kāds izskatītos šādu objektu apkopojums. Lielākie- Sarkanā Zvaigzne, VEF, Vagonbūves rūpnīca, Alfa (interesanti- kurš privatizēja un cik nopelnīja), Ventspils objekti (arī interesanti- par cik nopirka un cik tagad no tiem pelna), u.t.t.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

peerku 18.09.2013. 08.06

Lipmana k-gam ar zagļiem nebūs pa ceļam, tas jau sen bija skaidrs, bet tāpat arī skaidrs, ka te nu ir strupceļš jeb pata situācija, kurā Zaharjins velk laiku vismaz TAP garumā. Prudentijai arī nav nekādu pretenziju, jo valsts nauda pastāvīgi “krīt” kontā, ik pa laikam tikai preses konferencēs jāatkārto, ka uzdevuši akcionāriem kaut ko darīt: pārdot akcijas par 1 ls (starp citu, kam?) vai atteikties no tām.

+4
0
Atbildēt

1

    Eleonora Maisaka > peerku 18.09.2013. 10.43

    DD1
    Prudentija, kā maitu lija, kur līķis tā klāt rīt pilnām mutēm, Ļipman ir “līķa” cēlonis. Ja vismaz pus miljarda vērtais LM savulaik būtu pārdots atklātā izsolē, valsts kasē būtu ienākuši prāvi līdzekļi un fabrika šodien strādātu arī bez valsts garantētiem 60 miljoniem. Korumpētie “latvijas ceļa” pederasti atdeva LM savam “sponsoram”, Ļipman un tūlīt bija klāt “bratki”, kas pieprasīja savu “doļu” no šīs afēras.
    Atnāk pie Ļipman nesalīdzināmi ietekmīgākie sugas brāļi, solncevieši un saka: “Ты шо гандон штопанный, ты пидарь гнойный, ты жидяра решил нас кинуть?” un loģiski, ievērojamu daļu laupījuma tas spiest atdot. Tā vienmēr notiek, tiklīdz tiek pastrādāts noziegums un “bratki” uzzin, tā nākas dalīties.
    Tā “Ventspils nafta” vadība tiek iecelts Skoks, tā krievu bandītpurns Ivanovs no “Merks” nopērk “Arēnu Rīga” par cenu, mazāku, kā tikai zeme uz kā tā atrodas. Starp citu, afērists Ļipman piedalījās valsts šantažēšanā izsitot Merkam daudzu miljonu vērto zemes gabalu “Lapeņu kolonijā” par halles būvniecību.
    Būtu mums valsts, būtu iekārusi Ļipman hokeja vārtos, lai jaunieši pamētā ripas no rīta līdz vakaram.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

famous footwear 21.10.2019. 11.12

… [Trackback]

[…] Find More to that Topic: ir.lv/2013/09/18/liepajas-metalurga-akcionaru-izliguma-sarunas-noslegusas-bez-rezultatiem/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu