Eva (pa labi) ar draudzenēm.
Nacionālais hobijs šoruden atkal sit augstu vilni. Sēņu vietas latvieši pašsaprotami atsakās izpaust, taču receptes gan ne
Meža sanitāre
Televīzijas žurnāliste Eva Ikstena-Strapcāne sevi uzskata par sēņošanas maniaku. Tiklīdz laikap-stākļi un «bezdrāts telefons» ziņo, ka mežā jābūt sēnēm, Evai nav miera. Viņa ir moderna rīdziniece, kas informāciju par sēnēm iegūst ne tikai no cilvēkiem, bet arī no iPhone bezmaksas lietotnes Sēnes Latvijā. Telefonā Eva turklāt dokumentē ne tikai skaistākos atrastos eksemplārus, bet, piemēram, caur kokiem krītošos saules starus vai neparastas baltas sūnas. «Bildes sūtu draugiem ārzemēs, lai redz, ko dara dullie latvieši un kā izskatās mūsu skaistie meži.»
Eva cenšas sēņošanu nepārvērst par smagu darbu, bet par relaksāciju. Paķer līdzi mazu pudelīti ar ūdeni, gabaliņu šokolādes vai enerģijas batoniņu, lai pastaiga svaigā gaisā nenogurdina. Savas sēņu vietas viņa publiskot negrib, taču izstāsta, ka pēc sēņošanas ar draugiem Garkalnes mežos nesen pieņēmusi lēmumu - tāpat kā viņi, iemīļoto hobiju apvienos ar meža tīrīšanu. Līdzās grozam un nazītim Eva sēņu izbraukumos mašīnas bagāžniekā nu liek arī maisiņus, kuros salasīt citu atstātās čipšu pakas, pudeles vai lauskas. «Mani draugi darbojas kā meža sanitāri. Kaut visi sēņotāji tā rīkotos - ne tikai ņemtu no meža, bet arī palīdzētu tam «atelpoties» no sadzīves atkritumiem!»
