Viņiem ir iespēja būt pārmaiņu aģentiem un vitamīniem pagurušajā izglītības sistēmā. Taču daudzi jaunie pedagogi skolai met līkumu. Uzmeklējot vienu pedagogu kursu, kas pirms trim gadiem saņēma diplomus, Ir pārliecinājās – profesijā tagad strādā mazāk par pusi. Kas un cik labi mācīs bērnus pēc 10 gadiem, kad skolās būs jānomaina gandrīz puse skolotāju?
Angļu valodas skolotāju Gunti Zenfu var saērcināt tie, kas viņa profesionālos panākumus izskaidro gluži vai ar pārmetumu: «Tev jau viss sanāk, jo esi jauns…» Guntis tic, ka arī 70 gados būs labs pedagogs. Vecums nav izšķirošais, ja vien piemīt diagnoze «skolotājs». Tāds cilvēks domās ir skolā arī pēc darba dienas beigām un vēl pirms iemigšanas prāto, «kā rīt astotajai klasei «iegriezīšu» kārtīgu kontroldarbu». Pats galvenais – viņam patīk savs darbs. Guntis ir viens no «saslimušajiem», bet pēc pieciem gadiem skolotāja darbā Latvijā viņš ir aizbraucis «slimot» uz Lielbritāniju. Latvijā kļuva par šauru – vairs neredzēja, kur augt skolotāja profesijā, arī iespējas izglītoties maģistrantūrā un doktorantūrā Lielbritānijā esot labākas.
Pirms trim gadiem Latvijas Universitātes (LU) angļu valodas skolotāja programmu pabeidza 19 Gunta kādreizējie kursabiedri. Kā noskaidroju, veidojot šo rakstu, tagad skolā strādā deviņi. Daži skolotāja darbu jau paspējuši pamest, citi devušies peļņā uz ārzemēm un neprognozē, vai atgriezīsies, vēl citi atzīst – strādā ar pedagoģiju nesaistītās, ienesīgākās jomās un par angļu valodas skolotājiem nekad nav plānojuši kļūt.
Tas, ka skolā strādā mazāk nekā puse no absolventiem, nav izņēmums. Tā ir tendence, saka LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāns Andris Grīnfelds. Pēdējos gados par skolotājiem kļūst tikai 30-40% šīs fakultātes absolventu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.