Rundāles pils muzeja direktors, gleznotājs Imants Lancmanis salīdzina moderno Rietumu sabiedrību ar alu cilvēkiem, kas atēdušies mamutu gaļu, un atklāj, kāpēc nespēj valstij piedot Rīgas pils sadegšanu
Nepietiek, ka tikai lasāt – jūs domājat, ka visu zināt, bet patiesībā neko nezināt. Tā, izrādīdams Rundāles pils ekspozīciju No gotikas līdz jūgendstilam, kur var izstāstīt katra mākslas priekšmeta vēsturi un plašāku tās kontekstu, saka Imants Lancmanis. Kādreizējā Mākslas akadēmijas pasniedzēja zināšanu sistemātiskumu attīstīt palīdzējusi lekciju gatavošana studentiem. Tas, ka cilvēks raksta, nevis tikai lasa, pēc Lancmaņa domām, zināšanas pamatīgi iesakņo.
Patlaban Rundāles pils muzeja direktors (cita starpā, vairāku monogrāfiju par baroku autors, Latvijas piļu un muižu vēstures aprakstnieks) tapina grāmatu par Rundāles pili. Šeit pirmoreiz viņš nokļuva 1964.gadā, būdams students. Ar domubiedriem atbrauca lūkot Rastrelli baroka meistardarbu. Pēc kara pilī izveidota labības glabātava, zēni pa kristāla lustrām meta akmentiņus. Jaunajam mākslas studentam tas izraisīja šoku un vēlēšanos notiekošo mainīt. 1975.gadā viņš kļuva par pils direktoru. Rundāles pils muzeja izveidošana tās tagadējā veidolā ir Lancmaņa mūža darbs. Intervijā viņš atklāj, kāpēc, uzzinot par ugunsgrēku Rīgas pilī, steidzies uz savas pils bēniņiem pēc sijas šķēpeles.
Muzeji deg reti, jo atmiņas institūcijās drošībai pievērš ļoti lielu uzmanību, – tā pēc ugunsgrēka Rīgas pilī teica Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Jautājums jums – kam mums kā nācijai vajadzīgas atmiņas institūcijas?
Jautājums eleganti provokatīvs. Atmiņa ir tā, kas satur kopā civilizāciju. Civilizācijas produkts ir kultūra, atmiņa – tas, kas sasaista sabiedrību. Pretējā gadījumā varētu uzskatīt, ka sabiedrība nav izrāpusies no pirmatnējām alām. Civilizācija aizvien tiekusies garīgi attīstīties. Ir svarīgi, lai cilvēks sevi apzinās kā domājošu būtni. Šodien mēs redzam, ka nevis grūtības ir tās, kas sabiedrību padara trulu, bet tieši pārticība. Tā atmet atpakaļ laikā, kad cilvēks bija iznācis no alas, gribēja nomedīt mamutu un pieēsties. Nekas cilvēku vairāk nesamaitā kā tas, ka viņam viss ir pieejams. Atēsties var ātri ne tikai mamuta gaļu, bet arī smalkas mūsdienu delikateses. Strasbūras pastēti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.