Krišjānis Peters sola sakārtot Rīgas taksometru pārvadājumus

Kļūšanu par Satiksmes departamenta vadītāju neesot sekmējusi pazīšanās ar Šleseru

Bijušais lidostas ”Rīga” valdes priekšsēdētājs, ”buldozera” Aināra Šlesera līdzgaitnieks politikā Krišjānis Peters par Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju uzaicināts kļūt pēc divu gadu darba direktora padomnieka amatā. Tā šodien intervijā Latvijas Radio 1 paskaidroja Peters.

Pēc aiziešanas no lidostas 2010.gadā viņš pēc gada uzaicināts strādāt Satiksmes departamentā, jo labi pazīstot satiksmes jomas spēlētājus lidostā, dzelzceļā un citos satiksmes uzņēmumos. Peters teic, ka nonākšanu amatā neesot sekmējusi pazīšanās ar Šleseru, atzīstot, ka tieši viņš aicinājis politikā pirms 15 gadiem. Šlesers plāno atgriezties politikā, taču tagad ar Peteru par to neesot runājuši. ”Man vīziju par atgriešanos politikā šobrīd nav, liels izaicinājums ir pildīt Satiksmes departamenta direktora amatu Rīgas domē. Man tas ir daudz svarīgāk par politisku karjeru,” skaidro Peters.

Tagad Peters kā direktora pienākumu izpildītājs apņēmies sakārtot dažādās galvaspilsētas satiksmes jomas. ”Uzņēmumos ir lieliski speciālisti, uz kuriem turas ikdienas darbs, un vadītāja loma ir organizēt un palīdzēt,” uzskata departamenta vadītājs. Pagaidām neesot runāts par viņa oficiālu apstiprināšanu, tomēr Peters kandidēšot amatam, ja tas tiks piedāvāts. Pilnvaras un uzdevumi pienākumu izpildītājām esot tie paši kas pilntiesīgam direktoram.

Peters atzina, ka direktora biroju joprojām vada Vitālijs Reinbahs, par kuru paustas aizdomas, ka saistībā ar viņa darbību maija vidū departamentu pārbaudījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. ”Uz aizdomu pamata man nav tiesību ierobežot ziņa darbību, jo cilvēku Latvijā par vainīgu var atzīt tikai tiesa. Nedrīkstu izpaust detaļas par šo lietu, taču darbiniekam ir noteikti ierobežojumi jautājumiem, ar kuriem viņš nenodarbojas. Neesmu iepazinies ar lietas materiāliem, bet tikai ar publiski pieejamo informāciju un to, ko pats Reinbahs teicis, nevaru atzīt viņu par vainīgu,” paskaidroja departamenta vadītājs.

Peters apņēmies sakārtot taksometru lietas Rīgā, izmantojot tikpat ”radošas” metodes, kā dažādi pārvadātāji, kuri iemanījušies apiet likumus un noteikumus. Tas tomēr notikšot ”stingri likuma ietvaros”, piemēram, kā skaidroja departamenta šefs: ”Ja šoferis apgalvo, ka dodas uz kafejnīcu vai bāru ar pilnu autobusu cilvēku, varam lūgt Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt uzņēmuma apgrozījumu, vai tiešām katru dienu pilniem autobusiesm tiek vesti cilvēki uz konkrēto ēdināšanas vietu.”

Amatpersona uzskata, ka ”taksometru kari”, kā nodēvēti strīdi starp daudzajiem pārvadātājiem, kopskaitā ap 1300 reģistrētajiem vedējiem, Eiropas Savienības valsts galvaspilsētā neesot pieļaujami, tāpēc notikšot nopietnas pārbaudes. ”Tikai pašvaldības policija vai pārbaudes dienests, daudzu likumu nepilnību dēļ netiek galā ar krāpšanos. Mēs tam pieiesim radoši, likuma ietvaros piesaistot dažādas institūcijas,” skaidroja Peters.

Cita prioritāte Peteram ir infrastruktūras projekti – galvenais esot Salu tilts un Dienvidu tilta trešā un ceturtā kārta – pārvadi uz Ziepniekkalnu un Zolitūdi. ”Lūgsim deputātus nākamgad piešķirt 15 miljonus latu Salu tilta rekonstrukcijas projektam un satiksmes plūsmas pārplānošanai. Dienvidu tilta pabeigšana vajadzīga, lai novirzītu kravas no Rīgas centra, iedzīvotājiem būtu vieglāk pārvietoties un svaigāks gaiss,” stāsta Peters. Dienvidu tilta 3. kārta būšot krietni lētāka nekā pirmā jeb tilts pār Daugavu, kas savulaik pamatoti ieguvis ”Zelta tilta” palamu.

Būtiskas pārmaiņas ar lietus ūdens savākšanu no ielām Peters nesola, jo ar 3 miljoniem latu, ko ik gadu atvēl lietus kanalizācijas sistēmu uzturēšanai, situāciju nevarot uzlabot, tikai uzturēt pašreizējā stāvoklī. Lai ko labotu, gadā būtu vajadzīgi 20 miljoni. Līdz 2020.gadam šim mērķim vajadzētu atvēlēt kopumā 170 miljonus. Ielu uzturēšanai galvapilsētā gadā tiekot tērēti 10 miljoni latu, bet ideālai darbībai vajadzētu desmit reizes vairāk, sacīja Peters.