Rīgas pašvaldība grib pati pārņemt atkritumu saimniecību

No nākamā gada ieviesīs jaunu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas rīdziniekiem varētu paaugstināt apsaimniekošanas maksu

Rīgas domes sēdē otrdien apstiprinātie jaunie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi paredz, ka par atkritumu apsaimniekotāju galvaspilsētā kļūs pašvaldība, nodrošinot ikvienam, kas to vēlēsies, iespēju šķirot atkritumus, ziņo LETA.

Jaunajiem noteikumiem, kas paredz būtiskas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, būs četru gadu pārejas periods. Pārmaiņas sāksies jau 2014.gada janvārī. Plānots, ka jaunā kārtība pilnībā tiks ieviesta līdz 2018.gada 1.janvārim. Pienākumu izdot saistošos noteikumus pašvaldībai uzliek Atkritumu apsaimniekošanas likums, jo patlaban Rīgā nav spēkā esoša normatīvā akta, kas noteiktu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību.

Paredzēts, ka pašvaldība iegādāsies un veidos savu konteineru parku, lai ikvienam, kas vēlas, nodrošinātu iespēju atkritumus šķirot. 

Rīgas pilsētai piederošās tvertnes tiks reģistrētas Rīgas pilsētas atkritumu radītāju informatīvajā sistēmā (PARIS) un aprīkotas ar integrētu radiofrekvenču identifikācijas (RFID) mikroshēmu tvertnes atpazīšanai. 

Konteinerus plānots iegādāties līzingā, kura maksājumi tiks iekasēti no atkritumu apsaimniekotājiem kā nomas maksa par atkritumu tvertnēm, tādējādi pašvaldība par konteineru parka izveidi “ne tērēs, ne pelnīs”. Konteineru iegādes izmaksas varētu kļūt zināmas tikai tad, kad informācija PARIS būs pilnībā atjaunota.

Otrdien domes sēdē uz opozīcijas deputātu jautājumiem, vai pašreizējie pilsētas atkritumu apsaimniekotāji ir iepazīstināti ar gaidāmajām izmaiņām, noskaidrojās, ka tas nav darīts, turklāt par domes izstrādātajiem noteikumiem vēl saskaņojums jāsniedz Vides aizsardzības un reģionālo reformu ministrijai.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA “L&T” direktors Reinis Ceplis atzīst, ka “jaunie noteikumi ir radīti ar mērķi veikt iepirkumu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanai. Pēc iepirkuma šāda darbība būs ierobežota, kā arī vismaz kādam no patlaban esošajiem operatoriem būs jāaiziet no tirgus – pārmaiņas būs”. Patlaban Rīgā valda tirgus noteikumi, kur visi licencētie operatori savstarpēji konkurē par klientu, nodrošinot labāko cenas un kvalitātes attiecību pakalpojumam.

Ceplis arī atzīmē, ka noteikumi tika izstrādāti un apstiprināti, nekonsultējoties ar atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem. Līdz ar to daļa noteikumos ietverto normu ir vismaz strīdīgas no loģikas un labās prakses viedokļa.

Rīgas domes opozīcijas deputāti pauda satraukumu, ka šādas izmaiņas varētu izraisīt pakalpojuma sadārdzināšanos, taču Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (GKR) skaidroja, ka pakalpojuma cena nav atkarīga no tā, kas ir atkritumu tvertnes īpašnieks. Kļaviņš pieļāva, ka, gluži otrādi, pakalpojums varētu kļūt pat nedaudz lētāks, jo pašlaik atkritumu apsaimniekotāji, iegādājoties konteinerus, rēķinās, ka līguma darbības laikā, piecu gadu periodā, viņiem šis ieguldījums jāatpelna. Savukārt, ja atkritumu tvertnes piederēs pašvaldībai un to ekspluatācijas termiņš sasniegs pat desmit gadus, iedzīvotājiem tas tikai atvieglos maksājumus.

Atkritumu pārvadātāji varēs reizi gadā vērsties Rīgas domē ar priekšlikumiem tarifu pārskatīšanai, taču iespējamie sadārdzinājuma riski varētu būt saistīti ar situāciju valstī, piemēram, ja valsts nolemtu palielināt dabas resursu nodokli, palielinātu minimālo algu vai celtos degvielas cenas.

Domnieks Valdis Gavars (Vienotība) iebilda, ka saistošajos noteikumos paredzētā norma, ka atkritumi jāizved divas reizes mēnesī, atsevišķām mājsaimniecībām varētu nozīmēt papildu izdevumus, jo tām pietiktu izvest atkritumus tikai vienu reizi mēnesī. Deputāts bija arī iesniedzis priekšlikumu, kurā rosināja saistošajos noteikumos paredzēt, ka konteineri jāizved ne retāk kā vienu reizi mēnesī, ja atkritumi netiek šķiroti, kā arī atkritumu tvertņu iztukšošanas grafikā iespējams veikt izmaiņas atbilstoši atkritumu radītāja, ar kuru noslēgts līgums, prasībām. Koalīcijas domnieki jautājumā par šo priekšlikumu atturējās, tāpēc tas neguva nepieciešamo atbalstu un tika noraidīts.

Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas lielā mērā būs atkarīgas no iepirkuma konkursiem par konteineru iegādi un par atkritumu pārvadāšanu. Kļaviņš norādīja, ka Rīgā patlaban strādā vismaz četri lieli atkritumu operatori, savukārt iepirkums tiks sadalīts trīs lotēs, tādējādi pakalpojuma sniedzēji būs ieinteresēti piedāvāt pēc iespējas zemāku cenu. Opozīcijas domnieki gan norādīja, ka daudz lielāks risks saistīts ar konteineru iepirkumu, jo pašvaldībai būs jāiegādājas vairāki desmiti tūkstošu atbilstoši prasībām aprīkotu atkritumu tvertņu, no kurām viena varētu maksāt aptuveni 100 līdz 120 eiro (70 līdz 84 latus). Ja šis iepirkums būs neveiksmīgs un dārgs, par to nāksies maksāt rīdziniekiem, brīdināja domnieki.

Noteikumi paredz Rīgas pilsētas atkritumu ražotāju informatīvajā sistēmā (PARIS) reģistrēt visus pilsētas teritorijā esošos nekustamo īpašumu īpašniekus, tiesiskos valdītājus un pārvaldniekus, apkopot informāciju par sadzīves atkritumu radītājiem, kā arī par atkritumu tvertņu laukumiem un tajos novietoto tvertņu piederību, daudzumu, tipu, lielumu un atkritumu veidu, kādam tās paredzētas. PARIS tiks reģistrēta informācija par atkritumu tvertņu iztukšošanas biežumu, tajās savākto atkritumu veidu, apjomu un specializētajiem transportlīdzekļiem, to piederību, parametriem, kustības maršrutiem.

Nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pārvaldniekam būs pienākums slēgt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, no 2014.gada 1.janvāra nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pārvaldniekam pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pieprasījuma būs rakstveidā jāsniedz ziņas par iedzīvotāju, kas uz tiesiska pamata dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, skaitu, komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, par šķiroto sadzīves atkritumu veidiem un daudzumu, kā arī vietu, kur izvietotas viņu nekustamajos īpašumos radītajiem sadzīves atkritumiem paredzētās atkritumu tvertnes.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rīgas pilsētas teritorijā tiks noteiktas trīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas – Rīgas Centra rajona un Latgales priekšpilsētas administratīvā teritorija, Rīgas Kurzemes rajona un Zemgales priekšpilsētas administratīvā teritorija, kā arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona administratīvā teritorija. Par katru sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonu pašvaldība izsludinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma iepirkumu un ar iepirkumu konkursa uzvarētāju noslēgs līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Tādējādi tiks novērsta situācija, kad pa vienu ielu dažādos laikos pārvietojas vairāku firmu atkritumu pārvadāšanas mašīnas, apkalpojot katra savus klientus.

Arī atkritumu pārvadātājiem līdz 2015.gada 1.janvārim būs jāveic daudzi uzlabojumi. Atkritumu apsaimniekotājs sadzīves atkritumu apsaimniekošanai varēs izmantot specializētos šim nolūkam paredzētus transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) ierīcēm, kā arī ierīcēm datu nolasīšanai no identificēto tvertņu integrētajām RFID mikroshēmām. Atkritumu tvertņu novietošanas vietās izvietotās atkritumu apsaimniekotājiem piederošās atkritumu tvertnes līdz 2015.gada 1.janvārim būs jāpielāgo identificētu tvertņu prasībām.

Līgumi ar atkritumu pārvadātājiem, visticamāk, tiks slēgti uz pieciem vai septiņiem gadiem atbilstoši valsts regulējumam. Stājoties spēkā jaunajai sistēmai, pašvaldība visā pilsētā noteiks vienādu maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (GKR) gan iepriekš atzinis, ka jaunās kārtības ieviešana pilsētā, visticamāk, būs smagnējs, ilgstošs un sarežģīts process, jo pašreizējie atkritumu pārvadātāji, kuru darbību regulē vien brīvās konkurences noteikumi, visticamāk, mēģinās apstrīdēt gan pašus noteikumus, gan vēlāk ar dažādām sūdzībām apgrūtināt iepirkuma procedūru, nevēloties zaudēt savu tirgus daļu.