Eiro rētiņas • IR.lv

Eiro rētiņas

2
Nellija Ločmele

 

Pēc Dziesmusvētkiem, kad kopkora balsis un spoži starmeši virs Mežaparka uzcēla skaistu Gaismas pili, ziņas no Briseles atsauc ikdienā. Latvija saņēmusi beidzamo apstiprinājumu dalībai eirozonā. Arī pēdējā intriga – vai tautu nepiekrāps, un eiro kurss pēdējā brīdī nemainīsies – izkūpējusi kā rīta rasa. Jau pēc pusgada eiro būs mūsu nauda, tāpēc pievēršamies svarīgam jautājumam – kas no tā iegūs, un kas zaudēs?

Taču makā nav tik viegli ielokāmi citi jautājumi, kas saistībā ar eiro ir svarīgi. Kāpēc tik daudzi latvieši – divas trešdaļas! – ir nobažījušies par nacionālās identitātes zaudēšanu, ieviešot eiro? Un ko mūsu valsts ēkai nozīmē tas, ka tiešu atbildību par šo lēmumu ir uzņēmies nevis katrs pilsonis, bet tikai politiskā elite, sabiedrības vairākumu atstājot nekonstruktīvā «neuzklausīto pretinieku» pozīcijā? Eiro ir trešais vēsturiskais slieksnis, kuru šķērsojam pēc neatkarības atjaunošanas un iestāšanās ES, un pirmais, kuru valsts pārkāpj bez skaidra tautas atbalsta. Šīs «siržu rētiņas» ar dziesmu vien nesadziedēt.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu