Miljona vērts trolejbuss • IR.lv

Miljona vērts trolejbuss

33
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (no kreisās) un pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens sarunājas pirms "Škoda Electric" jauno trolejbusu piegādes prezentācijas Rīgas domē. Foto: Edijs Pālens, LETA
Pēteris Apinis

Kāpēc Ušakova/Amerika miljonu vērtais trolejbuss ir līdzvērtīgs jaunā krieva “Bugatti” kabrioletam

Ušakova/Amerika 18 metru garais vēlēšanu trolejbuss maksā 568 tūkstošus latu. Noapaļosim – miljonu dolāru. Neatkarīgi no tā, ir vai nav šajā summā ir iekļauti Rīgas domnieka Pētera Viņķeļa minētie „Saskaņas centra” leģendārie nekaunīgie 20% otkati”, tā ir varena summa. Šī summa nāk no nodokļu maksātāju kabatas, un tā nekad nenonāks pensiju indeksācijai, medicīnas māsu, policistu un skolotāju algām, ceļu remontiem vai vienkārši nesamazinās līdzmaksājumus slimnīcā.

Tādēļ parunāsim par vienu miljonu, nevis par katru no 125 superaprīkotajiem, ar kondicionieriem, pasažieru skaitītājiem, monitoriem, ģeneratoru uztjūnētajiem trolejbusiem. Viens miljons dolāru no nodokļu maksātāju kabatas. Bet varbūt tomēr atcerēsimies par 11,8 miljoniem latu (aptuveni 22 miljoni dolāru) vai 14,2 miljoniem latu (aptuveni 28 miljoni dolāru), ko atbilstoši Pētera Viņķeļa minētajiem „Saskaņas centra” leģendāri nekaunīgajiem 20% otkatiem”” būtu ieplānojuši sev Rīgas kungi?

Savulaik anekdote par kādu bagātu vīrieti un populāru skaistu sievieti aprakstīja aptuveni šādu sarunu. Viņš: „Par vienu nakti ar Jums esmu gatavs maksāt miljonu”. Viņa smaidot piekrīt. Viņš: „Bet kā būtu par seksu par 20 dolāriem?”. Viņa sašutusi: „Par ko Jūs mani uzskatāt?”. Viņš: „Par principiem mēs taču jau vienojāmies, atliek vienoties par summu”.

Šī un simtiem līdzīgu anekdošu ir versijas par pasaules uzskatu: „Visu var nopirkt, jautājums – par cik?”

Šī uztvere allaž kļūst populāra valstīs, kur notiek strauja tautas grimšana nabadzībā. Kopš astoņdesmitajiem gadiem šī maldīgā aksioma populāra arī Latvijā.

Visvairāk naudu dievina, fetišizē vai par pašmērķi pārvērš divas ļaužu grupas – iesācēji biznesmeņi un neveiksminieki. Pirmie visbiežāk ir politikas biznesmeņi vai jaunienācēji kapitāla pasaulē – viņi veiksmīgi uzkrājuši līdzekļus ar ražošanu, zemkopību, pārdevuši nekustamos īpašumus vai naudu mantojuši. Otra ļaužu grupa, kas naudu dievina, ir neveiksminieki, sliņķi, dīvāna sapņotāji, kā arī cilvēki, kuri ne īpaši vēlas vai pieprot pakustināt smadzenes.

Ar naudas palīdzību var atrisināt daudzas problēmas – var iegūt labu izglītību, var ceļot un apskatīt pasauli, var dzīvot lepnā savrupmājā bagātā rajonā, var braukt ar labāko automobili, var iestāties prestižā klubā. Tipiska attieksme pret naudu skatāma vasarā, kad ielās izbrauc krāsaini kabrioleti. Patiesībā šī mašīna tās īpašniekam noder 10 reizes gadā, jo ar to Latvijas mainīgajos un lietainajos apstākļos var izbraukt tikai vasarā un atpūtā, pat uz darbu ar to nebraukāsi (un tomēr sagadīšanās pēc – trolejbusi ar monitoriem).

Varbūt sākumā vajadzētu sev atbildēt uz uz dažiem jautājumiem: kas ir svarīgāks par miljonu? Vai miljons ir veselības vērts? Vai miljons ir svarīgāks par jūsu ģimenes locekļu, draugu un citu cilvēku labklājību? Vai miljons attaisno nodevību? Esiet godīgs pret sevi. Iztēlojieties sevi visnepievilcīgākajās situācijās, kurās var ievilkt ideja par bagātību ar jebkuriem līdzekļiem.

Aizejiet pie sava ģimenes locekļa – padsmitgadnieka – un parunājiet par naudu ar viņu. Ar bērna muti runā patiesība. Sākumā kopā iztēlojieties miljonu. Piemēram, miljonu desmaizīšu, kas noliktas cita citai blakus, aizņems 60×60 metru lielu platību, bet, ēdot pa 20 desmaizītēm dienā, būtu jāēd 137 gadus. Ja jums ģimenē ir automašīna, kuras vērtība ir apmēram 2500 latu, tad par miljonu jūs varētu iegādāties 200 šādas automašīnas vai vienu jaunāko “Bugatti”.

Un vēl izstāstiet savam pusaudzim, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs nodzīvo līdz 74 gadiem. Pusaudzim priekšā aptuveni 60 gadu. Ja viņam būtu miljons dolāru, tad viņš varētu gadā tērēt 16 666 dolārus, bet dienā – gandrīz 46 dolārus. Savukārt, ja viņš būtu šo miljonu nolicis bankas depozītā uz 4% gadā, tad viņam katru gadu būtu 40 tūkstoši dolāru, bet dienā viņš varētu tērēt 110 dolārus. Iekārdinājāt bērnu? Viņš taču viegli var sarēķināt, ko dienā varētu sadarīt par 110 dolāriem.

Un tagad pamēģiniet viņam pajautāt otrādi: vai tu par miljonu varētu apēst dzīvu prusaku? Vai tu par miljonu varētu apēst dzīvu peli? Vai tu par miljonu varētu iemest ar akmeni matemātikas skolotājai?
 Un tad netīši izprovocējiet, lai bērni pajautā cits citam līdzīgus, bet jums nesaprotamus jautājumus (es dzirdēju, kā meitenes viena otrai jautāja – vai tu pārgulētu ar vampīru? Es tobrīd pat nenojautu, ka vampīrs patiesībā bija kādas filmas varonis, bāli nokrāsots amerikāņu smukulītis).

Bērniem tas ir pašizziņas veids. Viņi neapzināti cenšas uztaustīt atļautā un neatļautā diapazonu. 
Jūs esat pieaudzis cilvēks. Jūsu likmes ir ievērojami augstākas. Bet būtība paliek tā pati: jums jātiek skaidrībā, cik lielu porciju riebeklību esat gatavs sadarīt krietnas naudiņas dēļ? Necik? Es lepojos ar jums! Ar jums ir patīkami strādāt.

Ar mani patiesībā ir citādāk – es to prusaku tomēr apēstu, jo vēsturiski cilvēks nāk no medniekiem – vācējiem, mūsu senči vēl pirms tūkstoša gadu ar kukaiņiem mielojās gardu muti. Prusaks satur tādas olbaltumvielas, kas ļoti vajadzīgas cilvēka ādas, matu un nagu veidošanai.

Patiesībā mani ļoti pārsteidz, cik ļoti Latvijas iedzīvotājus nesatrauc fakts, ka kāds cits tik brīvi rīkojas ar manu miljonu (jo budžets taču ir mūsu kopējā nauda).

Jo brīdī, kad Rīgas dome būvē jaunu ielu vai satiksmes pārvadu, es rēķinu, ka mani nodokļos samaksātie miljoni tiek atstāti manā valstī. Ceļu būvē ļoti liela daļa naudas nonāk manu līdzcilvēku algās, viņi tās tērēs Latvijas iedzīvotāju ražotu uzturproduktu iegādei. Viņi savu naudu tērēs Latvijā ražotai enerģijai un infrastruktūrai. Viņu nomaksātā nodokļu nauda tiks skolotāju un medicīnas māsu algām, vecāku ļaužu pensijām.

Nopērkot superdārgu trolejbusu ar neiedomājamām datorizētām fīčām un nekam nevajadzīgiem ģeneratoriem, viss miljons aizies vācu un čehu strādnieku algām, poļu un austriešu pensijām. Patiesībā šis superdārgais trolejbuss, kas varbūt vienu reizi brauks ar ģeneratoru no Sarkandaugavas līdz Kundziņsalai (kur tas 18 metrus garais trolejbuss apgriezīsies, zina tikai Ušakovs/Ameriks) par miljonu ir pilnīgi līdzvērtīgs jaunā krieva “Bugatti” kabrioletam.

Autors ir ārsts

 

Komentāri (33)

ligakalnina 08.07.2013. 15.03

Manuprāt, tā diskusija par tēmu “vai rīdziniekiem vajadzīgs miljonu vērts trolejbuss” ir absolūta profanācija un “tēmas maiņa”, diskusijas tēmai jābūt “kāpēc Ušakovam, Amerikam, un SC vajadzīgs miljonu vērts trolejbuss”.
To, ka rīdzinieku vairākumam neko tādu nevajag, jādomā, saprot katrs.
Kaut, atbilde uz šo jautājumu arī, principā, ir skaidra un nepārprotama.
Un tā ir gaužām vienkārša – jo lielāka iepirkuma summa, jo lielāks “otkats”.
Kas ir “otkats” – daļas valsts vai pašvaldību naudas atklāta nozagšana, nauda tiek izlietota nevis iedzīvotāju labā, bet, pa tiešo, nokļust RD vai citu ierēdņu kabatās.
Cik tas liels – 20%, kā Rīgā, vai 40 – 90%, kā Krievijā, tas lietas būtību nemaina.
Kur aizies tā nauda, ko taisās nozagt SC – dabiski, daļa RD ierēdņu un politiķu kabatās, daļa – SC melnajā kasē, aģitācijai pirms vēlēšanām, utt., utjp., tātad, jo lielāka korupcija, jo vairāk naudas korumpētiem ierēdņiem un politiķiem, jo, tātad, tiem ir lielākas ietekmes, arī politiskās, iespējas.
Tātad, izriet nākamais jautājums – kāpēc rīdznieki un centrālā valdība to pieļauj?
Daļu rīdzinieku Ušakovs ir nopircis ar pabalstiem, utt., daļai viss pie vienas vietas, daļa atbalstīs SC jebkurā gadījumā.
Kāpēc to pieļauj centrālā valdība un Saeima – var tikai zīlēt.
Viena no versijām – ja tagad pieņemsim kādus likumus, kas to ierobežos, nu, kaut vai, augstāko pieļaujamo budžeta deficīta līmeni pašvaldībās, vai kādu citu pašvaldību kontroles mehanismu – vai tik tas neatsauksies arī uz tām pašvaldībām, kur sēž “mūsējie”?
Jo neticu, ka tur neko nevar darīt, un var tikai bezpalīdzīgi noskatīties, kā tiek izsaimniekota rīdzinieku nauda, kaut, ieganstus, lai nedarītu neko, atrast var vienmēr.
Varbūt, lai jau tas Ušakovs dara, ko grib, bet, mēs arī darīsim, ko gribam.
Par visādiem tur IUB, utt., pat nerunāšu,tāpat, kā par prokuratūu, utt., mums tādas institūcijas vienkārši nav, ir tikai to imitācija.

+17
-1
Atbildēt

7

    Inese > ligakalnina 08.07.2013. 15.11

    dzeris49 To, ka rīdzinieku vairākumam neko tādu nevajag, jādomā, saprot katrs
    =======================

    Un tu būtu tas “rīdzinieku vairākums”? ;)

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    Inese > ligakalnina 08.07.2013. 16.01

    roberts_j linux, vai kas nu tur esi tagad? Pēc vakardienas Dziesmusvētku pārraides internetā spriežot, tur čatā, bez kādiem lieliem panākumiem trollingā, uzstājies zem nika “webmeistars”.
    ======================

    Ko tu pīpē? ))))
    http://i.imgur.com/XLJ5l.jpg

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Aleksejs Dimitrovs > ligakalnina 08.07.2013. 15.36

    Pilnībā piekrītu, tikai gribu pajautāt vai Ušakovs būvēja dārgāko tiltu un cēla dārgāko bibliotēku? Diemžēl, šādus “trolejbusus” var atrast katrā pašvaldībā un ministrijā. Mūsu vēlētājs joprojām atbalsta tos, kas ar viņu dalās un pašam nav nekas jādara.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Eleonora Maisaka > ligakalnina 08.07.2013. 19.23

    Kamielis
    Pilnībā piekrītu, tikai gribu pajautāt vai Ušakovs būvēja dārgāko tiltu un cēla dārgāko bibliotēku?

    Zem valsti graujošā līguma par “zelta” tilta būvi ar čekas firmu “skonto būve” bija Ušakova kremļa bandas locekļa Dolgopolova paraksts un viņu bandas “ošķakā” ieripoja prāva naudiņa. Tilta celšanas laikā, kad pie varas Rīgā nonāca SC, čekisti tiem visu laiku izmaksāja dividendes.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    grislits > ligakalnina 08.07.2013. 15.16

    dzeris: Manuprāt, tā diskusija par tēmu “vai rīdziniekiem vajadzīgs miljonu vērts trolejbuss” ir absolūta profanācija un “tēmas maiņa”, diskusijas tēmai jābūt “kāpēc Ušakovam, Amerikam, un SC vajadzīgs miljonu vērts trolejbuss”.
    ________________________________

    ne tikai “Kāpēc vajadzīgs mio vērts trolejbuss?”, bet arī “Vai tas trolejbuss tiešām ir mio vērts?”

    Kaut gan patiesībā precīzāk būrtu – vai ir nepieciešams viss konkursā prasītais aprīkojums? Un tad, pēc nepieciešamā aprīkojuma noskaidrošanas arī būtu jānoskaidro patiesā cena attiecīgi aprīkotam trolejbusam.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > ligakalnina 08.07.2013. 15.22

    linux, vai kas nu tur esi tagad? Pēc vakardienas Dziesmusvētku pārraides internetā spriežot, tur čatā, bez kādiem lieliem panākumiem trollingā, uzstājies zem nika “webmeistars”. Nav apnicis tos daudzos nikus izmantot? Tak tāds urla propagandists tāpat ir atpazīstams vienā momentā kaut 100 reizes nikus maina.

    Tātad, linux, ja rīdziniekus aptaujātu, vai viņi negrib, lai viņiem piešķir bezmaksas limuzīnu ar šoferi, vai tādā aptaujā Rīgā ar tās lielo urlu daudzumu būtu sagaidāms loģisks rezultāts, jeb tomēr bērnudārza līmeņa rezultāts – gribu mantiņu?

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 08.07.2013. 15.48

    Jā, tā ir taisnība, tā ir Latvijas ikdiena, un to dara visi un visur, ne tikai RD.
    Un ko tad var teikt, ja tas “zelta tilts”, kā raksta, izmaksājis,vismaz, piecas reizes vairāk, nekā analoģiski tilti jebkur citur, ceļi Latvijā izmaksā divreiz dārgāk, kā Lietuvā vai Igaunijā, utt., un nevienu uzraugošu iestādi tas neintersē, viss ir likumīgi.
    “Otkati” ir ierēdņu un politiķu bizness, un, dabiski, neviens nav ieintersēts zaudēt tādas iespējas, jo no tām lielām naudām atlec visiem, arī tiem, kam būtu ar visu to jācīnās.
    Bet nu RD izvirzās korupcijas līderu pozīcijās, un nekaunībā pārspēj visus.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

silvija_vitina 08.07.2013. 14.02

Bemhens esot veicis rīdzinieku aptauju un noskaidrojis, ka rīdzinieki gribot visgarāko un visdārgāko… un rīdzenieku griba ir likums!

Es savukārt Bemhena-Ušakova-Amerika kompānijai kā rīdzeniece varu apliecināt (ja manu viedokli kāds vispār gribētu ņemt vērā), ka braucējs grib braukt pa brauktuvi, gājējs iet pa ietvi, bet riteņbraucējs pārvietoties pa veloceliņu.

Un tad līdzīgi kā Apinis pafantazēja par miljona izlietošanu desās vai kabrioletos (paldies, šoreiz ļoti sakarīga un gaumīga Apiņa argumentācija), es pafantazēju, kas notiktu, ja no 10 supergarajiem kaut daži būtu pieticīgie “īsie” un daži būtu bez dīzeļģeneratoriem. Pilnīgi nesāpīgi kā no zila gaisa nokristu pāris miljoni, ko varētu izmantot veloceļu tīkla sakārtošanai. Vai satiksmes organizācijai tas nebūtu lielāks ieguvums nekā superdārgie trolejbusi, kas būs nolietojušies vēl pirms izpirkumnomas nomaksas? Un kā ceļu satiksmes infrastruktūru varētu sakārtot, ja tajā ieguldītu visus trolejbusiem tērēt paredzētos miljonus? Galva griežas iedomājoties!

Trolejbusu iepirkums ir precīzi tāda pati afēra kā vilcienu iepirkums, ko izdevās novērst. Nedrīkst pieļaut arī trolejbusu iepirkumu. NEDRĪKST!

+14
0
Atbildēt

0

janis17 08.07.2013. 14.24

Žurnalisti varētu sarīkot eksperimentu, notēlot kādas pilsētiņas darbinieku un pieprasīt cenu tā pat aprīkotam 18 m trolejbusam, ja pērk, teiksim, 5 gab.
Es varu saderēt, ka cena būs ievērojami zemāka par Rīgas gadījumu.

+10
-1
Atbildēt

2

    Inese > janis17 08.07.2013. 14.32

    Tā lietas nenotiek. Ir iepirkumu konkursi jeb tenderi ;)

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

    janis17 > janis17 08.07.2013. 14.47

    ha, ha, ha.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu