fbpx

Šķietama skolu autonomija vai vienlīdzīgas iespējas? 22

Mazās koklētājas un dziedātājas piedalās Dziesmu svētkos. Foto: Nora Krevneva, F64
Andrejs Mūrnieks
Print Friendly, PDF & Email

Atklāta vēstule Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim 

Par MK noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” VSS-1078

Mēs – XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti – aicinām saglabāt līdzšinējo mūzikas mācību priekšmeta statusu pamatizglītībā (standartā un paraugprogrammās), kas garantē divas mācību stundas nedēļā mūzikai līdz 6. klasei un vismaz vienu – līdz 9. klasei.

Mūzikas tradīcijas, tai skaitā Dziesmu svētki, ir Latvijas nacionālā bagātība, kas ir starptautiski atzīta un ietverta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Jebkuras manipulācijas ar mācību stundu skaitu mūzikai pamatizglītībā, pieļaujot tā samazinājumu, var apdraudēt turpmāko šīs tradīcijas attīstību.

Piedāvātais MK kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu” VSS-1078, ko noraida ne tikai mūzikas pedagogi, bet arī citu mācību priekšmetu skolotāju biedrības, paredz pieļaut stundu skaita samazinājumu vairākos mācību priekšmetos. Līdz ar to šķietamas skolu autonomija vārdā ir apdraudētas vienlīdzīgas izglītības ieguves iespējas.

Skolēniem, dažādās skolās mācoties vienu un to pašu mācību priekšmetu ar atšķirīgu stundu skaitu, pastāv risks neiegūt pilnvērtīgu pamatizglītību, kā arī rada nevienlīdzību, gatavojoties gala pārbaudījumiem. Līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav arī pamatojusi piedāvātās izmaiņas ar zinātniskiem pētījumiem.

Pret patlaban spēkā esošo pamatizglītības paraugprogrammu mācību priekšmetu pedagogi nav izteikuši nekādas pretenzijas. Tās priekšrocības faktiski atzīst arī projekta veidotāji, iekļaujot MK grozījumu projektā patlaban spēkā esošo paraugprogrammu (ar nelieliem papildinājumiem) kā otro iespējamo pamatizglītības paraugprogrammas variantu.

Tādēļ lūdzam šogad apstiprināt MK noteikumus – iekļaujot tikai un vienīgi līdzšinējo pamatizglītības paraugprogrammas variantu (ar izmaiņām, kas skar angļu valodu un vēsturi), kas saglabā mūzikas mācīšanai nepieciešamo stundu skaitu nedēļā.

Vienlaikus aicinām IZM rūpīgāk sekot līdzi mūzikas mācīšanas kvalitātei (iesaistot šajā darbā metodiskās apvienības, mūzikas skolotāju biedrības un valstiskās struktūras), sekmējot muzikālo prasmju apguvi, kas nepieciešamas, lai Latvijā saglabātos tradicionālā a cappella dziedāšana, kā arī skolēnu vēlēšanās un spēja dziedāt koros, kas rezultējas Dziesmu svētku kustībā.

Cerot uz Jūsu personisko atbalstu,

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti:

Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Andrejs Jansons, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Roberts Liepiņš, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Mārtiņš Ozoliņš, Arvīds Platpers, Māris Sirmais, Ārijs Šķepasts, Ints Teterovskis, Jevgeņijs Ustinskovs, Ilze Valce, Romāns Vanags, Jānis Zirnis, Jānis Erenštreits, Juris Kļaviņš, Gido Kokars, Edgars Račevskis

 

Komentāri (22)

Indra 03.07.2013. 19.08

Mūzikas stundu skaitu noteikti nevajag samazināt, taču mūzikas stundas pašas par sevi vajag pārveidot, jo pēc savas pieredzes varu teikt, ka manā gadījumā liela daļa mūzikas stundu skolā bija pilnīgi zemē metama laika tērēšana. Nezinu, kāda bija oficiālā priekšmeta programma, bet pamatskolas otrā pusē un vidusskolā stundas kopumā likās visai bezmērķīgas. Vajag vairāk mūzikas, mazāk runāšanas.
Bet izteicieni, ka mūzikai (sportam, vizuālajai mākslai u.c.) vajag būt kā brīvai izvēlei, jo, redz, daļai skolēnu nepadodas, nekam neder, jo tikpat labi matemātika vai angļu valoda gana lielai daļai nepadodas vēl vairāk.

+6
-1
Atbildēt

5

    andris902 > Indra 03.07.2013. 21.52

    …manuprāt, šodienas “dziedāšanas stundas” nevar salīdzināt ar to laiku, kad paši mācījāmies….
    …tāpēc arī svarīgi, lai dziedāšanu mācītu jaunie, kuriem ir pilnīgi cita apmācības metodika un šis nu ir tas priekšmets, kurā iespējams brīvs domas lidojums….
    …jau šobrīd salīdzinot, kā strādā jaunie diriģenti, ar vecajiem korifejiem – tās ir divas pasaules, tieši tas pats notiek arī skolās….un par “rūcējiem” un masu kori – nevaru piekrist…masu korim skolā bija brīvais repertuārs un viss bija atkarīgs no skolotāja – kādas dziesmas izvēlējās apgūt….un no maniem “rūcējiem” ir izauguši lieliski kordziedātāji…tā balstiņa vienam otram mazajam brīnumbērnam atveras tikai 4.klasē, bet līdz tam laikam viņu atstumjot, nenovērtējot un uzliekot zīmogu “rūcējs” – varam zaudēt dažu labu talantu…viss atkarīgs no pedagoga attieksmes….diez vai arī šodienas pirmklasnieciņš spēj uzrādīt visus savus talantus un slēptās intereses….bērns ir kā māla pikucītis, kuru mēs – pieaugušie veidojam…. 🙂

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > Indra 03.07.2013. 21.09

    …Mūsu alus…ak, Tu, palaidnis!….mūzikas literatūra un teorija arī IR mūzikas pamati….citādi, ka nesanāk kā vienam otram – nespēs atšķirt trompeti no klarnetes….vai akordeonu no bajāna…. 🙂
    …galu galā – nevienam nav nācis par skādi, ja uzzinājis, kas ir Jāzeps Vītols un Volfgangs Amadejs Mocarts…
    …bet par pedagogiem – piekrītu…jo vairāk skolās ienāks jaunie pedagogi, jo mūzikālās audzināšanas stundas kļūs atraktīvākas…

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > Indra 03.07.2013. 21.26

    zanE, pie tā minimuma iespējamo stundu skaita jāapgūst iemaņas, nevis tām pakārtotas lietas. Lai iemācītos braukt ar divriteni ir jāmēģina to darīt, nevis jāzin, kas to izgudrojis un kādi ir to veidi, vai jāiekaļ satiksmes noteikumi. Mūzikas skolas sākumā taču arī ir tikai instruments + solfedžo, pārējo liek klāt krietni vēlāk. Nezinu vai zīmēšanā, tēlotājmākslā, vai kā to tagadiņās skolās dēvē, uzsvaru liek uz mākslas vēsturi un spriež par tehnikām, tās neizmēģinot…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > Indra 03.07.2013. 21.37

    zanE, piekrītu, ka papildus zināšanas nav par skādi, bet situācija ir tāda, ka principā dēļ viņām var pazaudēt iespēju bērniem iepazīties ar pašu kodolu, jo papildus stundas jau neviens nedos, bet, norādot uz pašu negatīvajām pieredzēm, kādas jau te augstāk komentāros izskanējušas – “lika ar varu dziedāt un iekalt vēstures datus”, nograuzīs tās pašas esošās. Vai mums to vajag?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > Indra 03.07.2013. 20.45

    Pilnīgi piekrītu. Vajag pašus mūzikas pamatus – iemācīt notis. Pārējo laiku būtu tieši jānodarbojās ar mūziku – jādzied, jāspēlē paši vienkāršākie instrumenti, utt., nevis jāzubrī mūzikas literatūra un vēsture. Tikai mūzika nodarbina un attīsta abas smadzeņu pusslodes vienlaicīgi un balansā. Tas pastarpināti palīdz apgūt arī citus priekšmetus, bet tikai tieša nodarbošanās ar mūziku, nevis datu atcerēšanās vai himnu vārdu iekalšana. Tie kuri nedzied var lieliski sist ritmu, pūst kaut vai stabuli u.c. Mūzika nav tikai tās vēsture un daiļskanīgas balsis, tai ir daudz vairāk izteiksmes veidu, un tā rada daudz vairāk sajūtu nianšu. Pedagogi, tā gan ir problēma, bet tas jau nekas svešs arī citos priekšmetos…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Ieva 03.07.2013. 13.16

Nez vai dziedāt vai mācīt muziku vajadzētu spiest tiem, kam nav dotību, bet katrai skolai šo līdzekļus vajadzētu izmantot šim mērķim, stimulēt un organizēt talantīgo bērnu darbošanos.
Agrāk bija “rūcēju” kori. Pats biju tādā, bet atmiņā tikai nepatīkamas lietas, un no tā ir radusies zināma nepatika pret koriem. Tas noteikti nebija rūcēju kora mērķis, bet tāds ir reālais rezultāts. Tāpēc uzskatu, ka vajag stimulēt, ne spiest…kā to aicina diriģenti.
Ir teiciens- paēdušie neēdušos nesaprot. Domāju, ka šis ir tas gadījums

+7
-4
Atbildēt

0

toms_soiers 04.07.2013. 07.43

Samēra nesena vidusskolas absolventa viedoklis: mūzikas stundas pēc 4. klases bija pilnīgi velta laika izšķiešana. Pateicoties šīm un citām bezjēdzīgām stundām, varu tagad kost pirkstos, jo, par spīti matemātikas novirzienam vidusskolā, augstskolā bija jālāpa robi matemātikā (lineārās algebras un matanalīzes pamati, kas citās Eiropas valstīs ir norma) un argumentācijā (jums vajadzetu palasīt vidējā Latvijas skolēna esejas). Nesaprotu kāpēc šīs un tādas vispārējās zinības kā ģeogrāfija, literatūra, vēsture, bioloģija utml. nevar atstāt pamatskolai un tālākai pēc izvēles padziļinātai apguvei vidusskolā. Tajā pat laikā es neredzu jēgu mocīt humanitāro virzienu vidusskolēnus ar matemātiku, tādējādi pazeminot latiņu tiem, kam šis priekšmets tiešām interesē. Ļoti gaidu kādas reformas izglītības sistēmā, jo 25 priekšmeti uz vidusskolas atestāta (jā, tieši tik man viņu bija!), no kuriem neviens nav apgūts konkurētspējīgā līmenī, piedodiet, bet ir pilnīgs vājprāts!

+3
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort