FOTO: Rīgas pils bēniņos atrasti izsmēķi (papildin.)

Lielvārdes jostu no 100 Latvijas vēstures relikvijām sabojā pelnu un izdedžu ūdens

Ugunsgrēkā stipri cietušās Rīgas pils bēniņos esot atrasti arī cigarešu izsmēķi un divi tukši ugunsdzēšamie aparāti, otrdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.

Pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, pašlaik izmeklētāji izskatot trīs versijas par postošā ugunsgrēka cēloņiem Rīgas pilī, tai skaitā ugunsnelaimi saistot ar pils bēniņos atrastajiem cigarešu izsmēķiem, vēsta LETA.

Saskaņā ar citu versiju aizdegšanos izraisījuši bojājumi elektrības vados vai pieslēgumos. Tomēr kā reālākā un ticamākā versija tiekot uzskatīta būvdarbu strādnieku darbošanās ar tā saukto fleksi jeb leņķa slīpmašīnu – esot zāģējuši ventilācijas caurules un dzirksteles varēja iekrist sausajos materiālos, norāda “Panorāma”.

Atrastie divi tukšie ugunsdzēšamie aparāti varētu liecināt par to, ka aizdegšanos viņi centušies apslāpēt pašu spēkiem.

Būvdarbu veicējiem un uzraugiem joprojām neesot skaidrs, kas varēja izraisīt ugunsgrēku Rīgas pilī. Būvnieki līdz ekspertu slēdzienam no komentāriem atturas.

Savukārt policija atgādina, ka sākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu un notiek izmeklēšana. Patlaban papildu informāciju policija nesniegšot.

Organizē komisiju Rīgas pils bojājumu apzināšanai

Lai izvērtētu Rīgas pils konstrukciju pašreizējo stāvokli un tuvākā mēneša laikā sagatavotu atzinumu par ugunsgrēkā radīto zaudējumu lielumu un nodarītajiem bojājumiem ēkai, tai skaitā iekšējai un ārējai apdarei, ieskaitot interjera elementus, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) VNĪ un būvprojektu vadītājs SIA “Būvlats” sācis sarunas ar Latvijas Būvinženieru savienību par atbilstošas kvalifikācijas ekspertu iekļaušanu komisijā, informē VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste.

“Ģenerāluzņēmējam pilnsabiedrībai „SBRE” līdz šīs nedēļas beigām uzdots sagatavot izmaksu prognozi avārijas seku likvidēšanai un pagaidu jumta konstrukcijas ierīkošanai,” teikts VNĪ paziņojumā medijiem.

Savukārt VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane ziņu aģentūrām teica, ka šīs nedēļas beigās būs skaidrība, kad ugunsgrēkā izpostītā Rīgas pils tiks zem pagaidu jumta. Esošās sienas tiks nostiprinātas un izbūvēta pagaidu jumta konstrukcija, līdzīga kāda patlaban ir izbūvēta Mākslas muzejā, Ir.lv teica par rekonstrukciju atbildīgā būvusņēmuma “SBRE” pārstāve Mārīte Straume.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, otrdien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas. Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas, par to izlems drīzumā, teikts FM ziņojumā.

Akūtie seku likvidēšanas darbi sākti jau 22. jūnijā, Ir.lv informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis. Viņš otrdien Rīgas pili apsekoja jau otro reizi. Pielijušajās zālēs ir nosusināta grīda, izvākti gruveši un apsegts parkets. Dambis arī atklāj, ka otrdien Baltajā zālē no gruvešiem izcelta kāda glezna.

Vaicāts, kāpēc pilij nav uzstādīts pagaidu jumta segums, Dambis skaidro, ka “tas pašlaik nav iespējams”. Pagājušajā nedēļā Dambis jau teica, ka Baltajai zālei nodarīts vislielākais posts. Griestu sijas Baltajā zālē ir sadegušas un ļoti trauslas, līdz ar to, tiklīdz strādnieki centīsies uzstādīt pagaidu jumta segumu, sijas varot iebrukt un uzgāzties virsū strādniekiem.

Arī Straume informē, ka Baltā zāle uzskatāma par visbīstamāko zonu. “Vispirms [Baltajā zālē] jānostiprina grīda, lai tur varētu droši turpināt darbus.”

Viņa stāsta, ka tuvākajā laikā notiks vecā jumta pārseguma demontāža, jaunā jumta montāžai tiks izmantots “jaudīgs celtnis.” Darbus plānots pabeigt tuvāko nedēļu laikā, saka Straume.

“SBRE” pārstāve arī informē, ka jumta segums ir cietis arī Svētku zālē, taču tur netiks demontētas esošās konstrukcijas – pagaidu seguma izbūvi veiks, pastiprinot esošās sijas. Darbus šajā zonā plānots veikt tuvāko nedēļu laikā.

Pēc telpu apsekošanas otrdien eksperti – projektētāji, inženieri un VKPAI pārstāvji – nonākuši pie slēdziena, ka “situācija telpās ir labāk nekā gaidīts”, atklāj būvuzņēmuma pārstāve. Viņa arī informē, ka turpinās pils rekonstrukcijas darbi uguns un ūdens neskartajās zonās.

Vēstures muzejs slēgts

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) darbinieki likvidē Rīgas pils ugunsgrēka dzēšanas laikā nodarītos postījumus un muzejs apmeklētājiem joprojām ir slēgts, aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Rudīte Menģelsone.

Liesmu dzēšanas laikā izmantotais ūdens daļēji skāris aptuveni pusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) platības. Cietuši izstādes “100 Latvijas vēstures relikvijas” eksponāti, kā arī rokraksti, ar kuru glābšanu nodarbojas restauratori, Ir.lv informēja muzeja direktors Arnis Radiņš.

“Netīrais ūdens nopietni pabojājis papīra materiālus,” informēja muzeja direktors. Kā skaidroja Radiņš, vienkāršākais restaurācijas veids esot žāvēšana, taču, ja tinte izplūdusi, nepieciešams izmantot smalkākas metodes.

Viens no eksponātiem izstādē “100 Latvijas vēstures relikvijas”, kas nopietni cietis, ir Lielvārdes josta. Tā samirkusi netīrajā pelnu un izdedžu ūdenī, informēja muzeja direktors.

Ēkas glābšanas darbos izmantotais ūdens korodējis arheoloģiskajos izrakumos atrastos metāla priekšmetus – monētas, zobenus, bruņas u.c. vēstures liecības.

Vaicāts, vai, viņaprāt, ūdens bija labākais liesmu dzēšanas līdzeklis, Radiņš skaidroja, ka “citu variantu nebija; ja tiktu izmantoti citi līdzekļi, piemēram, ķimikālijas, postījumi varētu būt vēl lielāki”.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons Ir.lv skaidroja, ka ūdens bijis labākais glābšanas līdzeklis. “Ja jūs paskatītos citus gadījumus, kur degušas līdzīgas nozīmes ēkas, saprastu, ka [tur] tiek lietots ūdens,” ūdens pielietojumu pamatoja Eklons.

Tā kā tika dzēsta ēka, nevis eksponāti, bija nepieciešams izmantot ūdeni, jo tas esot efektīvākais liesmu likvidēšanas līdzeklis, savukārt, ja degtu arhīvi, kā alternatīvu varētu izmantot ogļskābo gāzi.

Arī Radiņš uzvēra, ka gāzes izmantošana varējusi būt kā viens no problēmrisinājumiem, taču konkrētajos apstākļos šķidrā agregātstāvokļa viela bijusi vislabākā.

Jau rakstīts, ka LNVM vienīgā mājvieta ir Rīgas pils un tajā glabājas gan muzeja apjomīgais krājums, gan noritējusi pētnieciskā un izstāžu darbība. No trīs muzeju krātuvēm, kas atrodas Rīgas pilī, LNVM Rīgas pils ugunsgrēka radīto seku dēļ cietis visvairāk un joprojām atrodas visbīstamākajā situācijā.

Daļa muzeja darba telpu, izstāžu zāles un daļa pastāvīgās ekspozīcijas dzēšanas darbos ir nolietas ar ūdeni, ēkā atslēgta elektrība. Mitruma dēļ patlaban visvairāk apdraudēti ap 40 000 LNVM Etnogrāfijas nodaļas krājuma priekšmetu, tai skaitā arī Pieminekļu valdes XX gadsimta 20. līdz 40.gadu vākums, sakrālās mākslas kolekcijas darbi, tautas lietišķās mākslas priekšmeti.

Nopludinātie griesti un sienas, mitrums telpās radījis apdraudējumus daļai arheoloģijas ekspozīcijas, tāpēc puse no tās demontēta. Vēstures muzeja darbinieki ekspozīciju un izstāžu zālēs, savās darba telpās turpina sakopšanas darbus un ūdens nodarīto postījumu seku apzināšanu. Arī aizvadītajās brīvdienās darbinieki dežurēja muzejā, to vēdinot un sakopjot ūdens nodarīto postu.

Ugunsnelaimes naktī, pateicoties ugunsdzēsēju izpratnei un atbalstam, dažiem muzeja darbiniekiem sarežģītos apstākļos izdevās izglābt izstādes “100 Latvijas vēstures relikvijas” unikālos eksponātus – gan vissenāko Latvijas teritorijā atrasto liecību par cilvēka klātbūtni – 11 gadu tūkstošus senu harpūnu, gan veļu mielojamo galdiņu, gan ieejas karti uz valsts proklamēšanu 1918.gada 18.novembrī, gan 1988.gada 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī uzvilkto sarkanbaltsarkano karogu. Daļa jau nodoti muzeja restauratoriem.

LNVM direktors Radiņš skaidroja, ka muzeja krājuma pārvietošanas gadījumā nepieciešamas muzeja kritērijiem atbilstošas telpas, jo iepriekšējā pieredze ar pils remonta plānošanu liek domāt, ka Rīgas pils renovācija netiks pabeigta ne divos, ne piecos gados. Muzejam tā nebūs pagaidu situācija. Jārada apstākļi, kuros muzejs daudzmaz cienīgi spētu turpināt savu darbību – gan pētnieciskajā, gan izstāžu jomā.

Par to, vai ir nepieciešama Rīgas pilī izmitināto muzeju kolekciju pārvietošana uz pagaidu telpām, varēs spriest pēc VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) tehniskā slēdziena saņemšanas, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa.

Patlaban tiek izskatīti dažādi iespējamie varianti risinājumiem par muzeju krājumu un muzeju struktūrvienību pārvietošanu. Lai nodrošinātu Rīgas pilī izvietoto muzeju krājuma saglabāšanu, ir beigusies to muzeju priekšmetu pārvietošana, kas atradās telpās, kuras skāra mitrums.

(papildināta ar foto un jaunāko informāciju)