Raidījums: Kalnmeiers apstiprina “Parex” kriminālprocesa iestrēgšanu 19

Vēstures brīdis - "Parex" īpašnieki Valērijs Kargins (centrā) un Viktors Krasovickis slēdz lata darījumu ar valsti par bankas pārņemšanu. Priekšplānā runā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris. Foto: Raitis Plauks, F64
Print Friendly, PDF & Email

Kamēr Islandē baņķieri jau izcieš cietumsodu, Latvijas ģenerālprokurors nemaz nenoliedz, ka „Parex”lieta var beigties „ne ar ko”

Savulaik prokuratūrā sāktais kriminālprocess par bijušo “Parex” bankas īpašnieku rīcību ar bankas subordinēto kapitālu, kurā tiek skaidrota šī kapitāla izcelsme, iestrēdzis un ģenerālprokurors atturas sniegt komentārus par šī kriminālprocesa sekmīgu iznākumu, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.

Pētot, kā atbildības jautājumi risināti citās valstīs, “de facto” skaidroja, kā šie jautājumi risināti Islandē. Šajā valstī sabruka trīs lielākās bankas – to kopējās parādsaistības vairāk nekā 10 reizes pārsniedza valsts ekonomikas apmērus. Latvijā grūtības piedzīvoja viena no lielākajām komerciestādēm – “Parex” banka, kuras glābšana valstij izmaksāja miljardu. Islande no starptautiskajiem donoriem aizņēmās 10 miljardus dolāru. Latvijai bija pieejami 7,5 miljardi eiro, no kuriem izmantoja nedaudz vairāk kā pusi.

Tāpat kā Islandē, arī Latvijā tika vērtēta politiķu atbildība. Pie mums prokuratūra sāka kriminālprocesu, lai pārbaudītu tā laika valdības ministru un uzraugošo iestāžu amatpersonu atbildību. Islandē parlaments lēma, ka īpašas tiesas priekšā jāstājas pirmskrīzes laika premjeram Geiram Hārdem. Viņš intervijā “de facto” tiesāšanu sauc par farsu – īpaši izveidota izmeklēšanas komisija esot secinājusi, ka visa atbildība jāuzņemas baņķieriem.

“Var vainot lēmuma pieņēmējus, politiķus par to, ka tika radīta vide, kas nekādi nereaģēja uz baņķieru agresīvo rīcību, bet tas ir process, kas joprojām turpinās. Ir virkne krimināllietu, kur prokuratūra apsūdz baņķierus nelikumībās. Es par to neko daudz gan nezinu, jo ne manā varā ir spriest tiesu, bet mums šeit ir likuma vara, un jebkuram, kurš pārkāpj likumu, jārēķinās ar sekām,” sacīja Hārde, kuru tiesa atzina par vainīgu nolaidībā, proti, viņš laikus nesasauca valdības sēdes, zinot, ka Islandes banku sektors bijis sabrukuma priekšā.

Latvijā lēmumu par “Parex” pārņemšanu pieņēma Ivara Godmaņa vadītā valdība – arī viņam vēlāk bija jādodas uz prokuratūru sniegt liecības, tāpat kā visiem pārējiem valdības ministriem.

2010.gada augustā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors kriminālprocesu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Prokuratūras lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu lasāms, ka valdība rīkojusies atbilstoši normatīvajiem aktiem un arī ieguldījumu veikšana bankā notikusi saskaņā ar valsts interesēm. Tam savulaik gan nepiekrita Valsts kontrole, kura revīzijā secināja, ka bankas pārņemšana, iespējams, notikusi bijušo tās īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs. Lietas izbeigšanu arī bija sekmējis fakts, ka nevienai izmeklējošajai iestādei, piemēram, KNAB, Drošības policijai un arī Militārās izlūkošanas un drošības dienestam nebija ziņu, ka kāds no lēmuma pieņēmējiem no abiem eksbaņķieriem būtu saņēmis kādus mantiskus labumus.

Gan Latvijā, gan Islandē joprojām notiek izmeklēšanas saistībā ar baņķieru rīcību un šeit sekmes diametrāli pretējas. Divi bijušie Islandes baņķieri jau izcieš 4,5 gadu ilgu cietumsodu par krāpšanu, vēl divi gadi cietumā kādam Islandes finanšu ministrijas ierēdnim un sarakstu varētu turpināt. Reikjavīka baņķieru noziegumiem pieķērās īpaši nopietni, izveidojot speciālu prokuratūru, kurā tagad vairāk nekā 100 darbinieku šķetina pāri par 100 lietu par iespējamiem baņķieru noziegumiem. Prokuratūras vadītājs “de facto” atzina, ka, visticamāk, nākamā gada beigās visas lietas jau būs nonākušas līdz tiesai un darbs sekmējies tāpēc, ka sapratuši – nav jēgas visos gadījumos izprast “lielo bildi”.

“Tas ir atkarīgs, kā jūs šo darbu uztverat. Ja gribēsiet atklāt pilnīgi visu, visai drīz būsi pazudis. Ir jākoncentrējas uz ļoti konkrētām lietām. Mums parlamenta izmeklēšanas komisija analizēja notikumus pirms krīzes un krīzes laikā, un galvenos iemeslus. Tā ir tā lielā bilde, kas mums dod labu fona informāciju, lai izdarītu savu darbu. Bet mēs analizējam konkrētas situācijas. Jāskatās šaurāk, nevis mēģināt saprast visu, kas pagātnē noticis,” teica specializētās prokuratūras vadītājs Olafurs Hauksons.

“de facto” norāda, ka Latvijā ar baņķieru atbildības jautājumiem gan nav sekmējies un tagad var secināt – ir mazas cerības, ka kaut kas pēkšņi varētu virzīties uz priekšu. Prokuratūra jau labu laiku vērtē „Parex” bijušo īpašnieku atbildību par bankas subordinētā kapitāla izcelsmi. Taču, kā “de facto” atzina ģenerālprokurors, panākumu šobrīd īsti nav.

“Nav jau noslēpums, kamdēļ tika šis process uzsākts – tika izvirzīts apgalvojums, ka subordinētais kapitāls ir veidots, faktiski izmantojot bankas līdzekļus un ir nepieciešams izsekot šo līdzekļu virzību – vai tas ir vai nav tā, ka šie paši bankas līdzekļi, noguldītāju nauda ir izmantota kapitāla palielināšanai. Un ja nav iespējams izsekot šai ķēdei, tad, protams, nevar būt konkrēti gala secinājumi, ka tas tā ir bijis vai nav,” intervijā raidījumam sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Iemesls, kāpēc izmeklēšana nesekmējas – vairākas valstis neatbildot uz tiesiskās palīdzības lūgumiem. Piemēram, Šveice jau izsenis esot labi zināma kā valsts, kura ar savu banku informāciju nedalās. Kalnmeiers arī neslēpj, ka ar šo procesu jau kopš tā sākšanas strādā tikai viens procesa virzītājs – vairāk spēku piesaistīt neesot lietderīgi. Vaicāts – vai lieta tā arī nenoguls atvilktnē zem pamatīgas putekļu kārtas un beigsies ne ar ko, ģenerālprokurors nemaz nenoliedz, ka arī šādu scenāriju nevar izslēgt.

“Faktiski paliks tādā veidā, ka nav iegūta informācija, un, ja mēs nevaram pierādīt, tad visas šaubas tiek tulkotas par labu iespējami vainīgajām personām. Bet šāds punkts vēl nav pielikts un pagaidām vēl netaisāmies pielikt, jo mēs mēģinām izmantot visas iespējas, lai vismaz iegūtu informāciju,” sacīja Kalnmeiers.

Nav sekmējies arī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbs, izmeklējot kādu gadījumu, kurā Kargins un Krasovickis, iespējams, mēģināja izvairīties no tiesas lēmuma izpildes. Savulaik “de facto” jau vēstīja, ka abi kungi saviem dēliem uzdāvināja tiesības uz miljonos mērāmiem noguldījumiem “Parex” bankā, tādējādi radot aizdomas, ka viņi mēģina izvairīties no šo līdzekļu apķīlāšanas. Pirmās instances tiesas civiltiesiskā kārtā šos līgumus jau atzinušas par spēkā neesošiem, bet policijā izmeklēšana turpinoties – tiesa, sāktais kriminālprocess savulaik jau izbeigts, bet pēc tam tomēr atjaunots.

“Šobrīd ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē joprojām notiek izmeklēšana KP, kas tika sākts par izvairīšanos no tiesas lēmuma izpildes. Tā kā procesā joprojām notiek izmeklēšana, policija nesniedz nekādus komentārus, jo svarīgākais ir atklāt visas noziedzīgās darbības, lai tad pierādītu attiecīgo personu vainu,” sacīja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.

Plašākus komentārus policija un it īpaši prokuratūra nesniedz, lai neietekmētu tiesās esošās daudzās cilvilprasības pret bijušajiem bankas īpašniekiem. Privatizācijas aģentūra un “Reverta” no Kargina un Krasovicka mēģina piedzīt zaudējumus kopā aptuveni 160 miljonu latu apmērā.

“Lielākajā daļā tie ir zaudējumi, kas bankai nodarīti dēļ tā, ka abi bijušie akcionāri ir slēguši bankai īpaši neizdevīgus darījumus, paši ar sevi, ar saviem tuviem radiniekiem un tā tālāk. Un šie zaudējumi ir krājušies jau laika periodā, jau sākot no 1995.gada. Tad iedomājamies, cik tā summa ir liela, jo tas laiks ir pietiekami ilgs, darbojoties pretēji paši bankas interesēm,” norādīja zvērināta advokāte, “Revertas” pārstāve Ginta Sniedzīte.

Sekmes gan bijušas mainīgas, it sevišķi, ja tās salīdzina ar baņķieru panākumiem. Rīgas apgabaltiesa aizvadītā gada nogalē “Revertas” prasību apmierināja tikai daļēji – prasīto 60 miljonu vietā no Kargina un Krasovicka nolēma piedzīt zaudējumus vien vairāk nekā triju miljonu latu apmērā. Spriedums gan pārsūdzēts. Šonedēļ vēl kādā prasībā tiesa prasīto vairāk nekā 700 tūkstošu latu vietā piedzina vien 26 tūkstošus. Šie panākumi šķiet nelieli, ja ņem vērā, ka maija beigās Rīgas apgabaltiesa apmierināja Kargina dēla Rema prasību par bankā noguldītā termiņdepozīta priekšlaikus izmaksu, kas nozīmē – bankai Kargina dēlam jāizmaksā vairāk nekā 10 miljoni latu. Arī šis spriedums vēl nav stājies spēkā.

“Bet ir otra lieta, ko cēla viena no bijušo akcionāru bijušajām sievām, un tur banka uzvarēja, līdz ar to nevar teikt, ka tā kopējā tendence ir izcili negatīva. Tā kopējā tendence ir vairāk pozitīva,” uzskata Sniedzīte.

Un vēl kāds mīts, ko būtu vērts kliedēt – amatpersonas līdz šim uzsvērušas, ka ne Kargins, ne Krasovickis par saviem noguldījumiem bankā procentus fiziski nesaņem – tie nonāk tiesu izpildītāju kontā. Bet viņu tuvinieki gan tos saņem, piemēram, Rema Kargina 15 miljonus eiro vērtais noguldījums, saskaņā ar bankas publiskajos pārskatos pieejamo informāciju, pelna 12% – jeb pārrēķinot , 1,8 miljoni eiro.

 

Komentāri (19)

putekliic 09.06.2013. 22.35

Vai tad kādam bija un ir kaut mazākās cerības, ka varētu būt cits iznākums, kā šīs lietas izčākstēšana?! Tas skaitā arī pašam Kalnmeijeram jau no paša sākuma. Sen jau zināms, ka miljoni pie mums tiek zagti absolūti likumīgi, jo likumi pēc pasūtījuma tiek rakstīti konkrētu grupējumu vai pat atsevišķu personu interesēs.

+8
0
Atbildēt

0

ligakalnina 10.06.2013. 05.47

“Lielākajā daļā tie ir zaudējumi, kas bankai nodarīti dēļ tā, ka abi bijušie akcionāri ir slēguši bankai īpaši neizdevīgus darījumus, paši ar sevi, ar saviem tuviem radiniekiem un tā tālāk. Un šie zaudējumi ir krājušies …”
———————————————————-
Jebkur citur ar to pietiktu, lai K-K būtu aiz restēm, tiem būtu atņemti visi īpašumi, Latvijā – tiem maksā milzu suumas, un Godmanis, toreizējais valdības vadītājs, sēž Eiroparlamentā, vai kur viņš tur ir.
Latvijas izcilā likumdošana un tiesībsargājošā sistēma, ko arī šī koalīcija, praktiski, nevēlējās aiztikt un ko mainīt.
K-K par šo valsti burtiski smejas, tāpat, kā visi pārējie blēži, cilvēki, no kuru kabatām tika atmaksātas visas šīs blēdības, pamazām sāk šo valsti un īpaši tās politiķus, kas pat nekādu politisko gribu ko mainīt neizrāda, nicināt un vienkārši ignorēt, un pēdējās pašvaldību vēlēšanas to parādīja.
Viss tas, pamazām, krājās, un tā absolūtās nesodamības, visatļautības un blēžu paradīzes atmosfēra, kas te radīta, un ko radījuši taisni politiķi, un absolūta neuzticība valsts politiķiem un tiesībsarg. sistēmai, dārgi maksā, un vēl dārgāk maksās gan valstij, gan tās iedzīvotājiem, izskatās, politiķi to vienkārši nesaprot, vai arī, kādu iemeslu dēļ, izliekas, ka nesaprot, vai arī, tiem ir pilnīgi vienalga.
Valstij, kur lielākie noziedznieki ir Poikāns un Jākobsons, bet, K-K ir upuri, kuriem valsts maksā miljonu kompensācijas par banku, ko tie paši izputinājuši, nevar būt nākotnes, jo absurds var turpināties tikai zināmu laiku, agri vai vēlu, jebkura sistēma, kas strādā pēc absurdiem likumiem, sabrūk.

+7
-1
Atbildēt

0

Janka, Janic 10.06.2013. 07.25

ar ko atšķiras Liepaajas metalurga iipašnieku riiciiba???? … valstij jaaturaas pa gabalu no šii monstra, ja iciksoni netiek galaa tad taa viņu probleema , protams par tiišu novešanu liidz bankrotam izniekojot valsts garantijas , saukt pie kriminaalatbildiibas.

+5
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu