fbpx

Galvenajiem autoceļiem līdz 2020.gadam sola 350 miljonus 19

Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centra un Ķekavas novada jauniešu padomes rīkotās akcijas ""Bliez no bedres!" lāpa bedres!" šopavasar aizlāpītās bedres Ķekavas centrā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Reģionālajiem ceļiem nepieciešami 535 miljoni latu

Finansējumam valsts galvenajiem autoceļiem no 2014. līdz 2020.gadam jāsasniedz 348,7 miljoni latu, savukārt valsts reģionālajiem autoceļiem šajā periodā paredzēti 535,8 miljoni latu, otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrija skaidro, ka valsts galvenajiem autoceļiem, lai tos atjaunotu atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam, jāpiešķir finansējums 181,5 miljonu latu apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 154 miljoni latu un valsts budžeta finansējums 27,5 miljoni latu, ziņo LETA.

Valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanai un rekonstrukcijai 2014.-2020.gadam valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim būs 167,2 miljoni latu.

Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcijai līdz 2020.gadam finansējumam jābūt 196 miljoni latu, tai skaitā ERAF finansējumam – 166,6 miljoni latu un valsts budžeta finansējumam – 29,4 miljoni latu.

Valsts reģionālo autoceļu seguma atjaunošanai paredzēts budžeta finansējums 135,5 miljoni latu, savukārt valsts reģionālo autoceļu seguma un autoceļu posmu rekonstrukcijai – valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim – 204,3 miljoni latu.

Satiksmes ministrija skaidro, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 23 gadu laikā valsts un pašvaldību autoceļu un ielu stāvoklis turpina nepārtraukti pasliktināties.

Ikgadējais valsts autoceļu tīkla stāvokļa novērtējums apliecina, ka rādītājs – tuvu 50% no valsts autoceļu garuma – ir vērtējams kā neapmierinošs, vairāk nekā divas trešdaļas tiltu uz valsts autoceļiem prasa neatliekamu remontu. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekamā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodzes radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Līdzīga situācija ir izveidojusies ar pašvaldību autoceļiem un ielām.

Lai valsts autoceļi kalpotu nevainojami, katru gadu autoceļu tīklā ir jāatjauno asfalta sega vai jāveic tā rekonstrukcija vismaz 1100 kilometru apjomā, jāatjauno grants sega 1700 kilometru apjomā un jāveic 65 tiltu klāja konstrukciju atjaunošana vai tiltu rekonstrukcija, šiem mērķiem kopā plānojot 300 miljonus latu gadā (2012.gada cenās).

Lai sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020) izvirzītos mērķus, valsts autoceļu tīklā vidēji katru gadu laika periodā līdz 2020.gadam ir jāveic šādi darbu apjomi: jāatjauno asfalta segums – 405 kilometri, jārekonstruē autoceļu sega – 223 kilometri, jāizbūvē jauna asfalta sega – 14 kilometri, jāatjauno grants sega – 200 kilometri, jārekonstruē tilti – 29 gabali un jārealizē seši satiksmes drošības projekti.

SM skaidro, ka “Latvijas Valsts ceļu” speciālisti katru gadu izstrādā autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas, kas kalpo par pamatu ikgadējo finansēšanas plānu izstrādāšanai. Šo trīs gadu programmu izstrādāšanā iegūtā informatīvā bāze kalpoja par pamatu, lai izstrādātu “Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020.gadam” projektu. Septiņu gadu autoceļu sakārtošanas programmas projektā ir iekļauti projekti kapitālieguldījumu apjomam 1062,2 miljonu latu apjomā, tai skaitā ar NAP2020 iekļauto ES fondu finansējums, taču šie plānu projekti neaptver visas vajadzības autoceļu tīklā, uzsver Satiksmes ministrijā.

Ja tiks īstenoti šajā programmā identificētie projekti, tad 2020.gadā valsts autoceļu stāvoklis tiks ievērojami uzlabots un ļaus sasniegt NAP2020 noteiktos mērķus sasniedzamības un autoceļu kvalitātes nodrošināšanā un tiks iezīmēts virziens turpmākiem valsts autoceļu stāvokļa uzlabojumiem, uzsver SM.

Valdības protokollēmumā teikts, ka jautājums par “Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014-2020.gadam” finansēšanu tiks izskatīts 2014.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Kā skaidro “Latvijas ceļu būvētājs” pārstāvis Andris Bērziņš, valdībai šodien vajadzēja konkrēti nolemt, ka informatīvajā ziņojumā paredzētais finansējuma apjoms arī reāli tiktu iestrādāts nākamā gada budžetā. Attiecīgi Finanšu ministrijai bija jādod deleģējums konkrēto norādīto summu ietver budžetā. Tagad esot lielas bažas, ka tajā valdības sēdē, kur tiks plānots 2014.gada budžets, tiks samesti dažādi priekšlikumi, un ceļi atkal paliks bešā, jo “nevar runāt”.

Bērziņš uzskata, ka informatīvā ziņojuma ar konkrēto finansējuma akceptēšana jeb pieņemšana zināšanai tomēr problēmas neatrisina, jo finansējums ir jāiestrādā konkrēti budžetā. Vienlaikus Bērziņš novērtēja Satiksmes ministrijas paveikto finansējuma aprēķināšanā, tomēr uzskata, ka valdībai kopumā ir jārīkojas konkrētāk.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss savukārt ļoti atzinīgi vērtē “valdības pozitīvo lēmumu” un atbalstu ceļu sakārtošanas programmai. Tas apliecinot, ka ir atzīta nepieciešamība pēc papildus investīcijām Latvijas ceļu sakārtošanai. “Pirmais solis ir sperts, bet vēl ļoti daudz darāms. Esmu gandarīts, ka konkrēts plāns ir apstiprināts valdībā un mēs varam turpināt darbu ceļā uz šī plāna īstenošanu,” Matīsa viedokli pauž Satiksmes ministrijā.

 

Komentāri (19)

brigita_damme_rtk_lv 22.05.2013. 00.19

Draņķīgs viskijs.

+2
0
Atbildēt

0

LAURIS 21.05.2013. 18.49

klimats, sūdīgi ceļu būvnieki, nav naudas

+1
0
Atbildēt

0

Royal online 19.12.2019. 14.52

… [Trackback]

[…] Info on that Topic: ir.lv/2013/05/21/galvenajiem-autoceliem-lidz-2020-gadam-sola-350-miljonus/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort