PB: Latvijā iedzīvotāji nav atkarīgi no pabalstiem 20

Pasaules Bankas vecākā ekonomiste Emīlija Sinota un Pasaules Bankas Polijas un Baltijas valstu reģionālais direktors Havjers Deviktors piedalās pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?" prezentācijā. Foto: Andrejs Baburovs, LETA
Lote Lārmane
Print Friendly, PDF & Email

LM: Pētījuma rezultāti būs nepatīkami programmā iesaistītajiem darba devējiem

Pasaules Bankas (PB) veiktais pētījums par bezdarbu Latvijā pierādījis, ka iedzīvotāji nav atkarīgi no pabalstiem. Pētījuma ietvaros noskaidrots arī, ka profesionālā apmācība sadarbībā ar darba devēju bezdarbniekam ir neizdevīga, bet PB eksperti iesaka koncentrēties uz cilvēku atgriešanu darba tirgū, piemēram, garantēto minimālo ienākumu (GMI) samazinot pakāpeniski, nevis līdz ar darba iegūšanu.

Labklājības ministrijas (LM) rīkotajā preses konferencē trešdien tika publiskoti PB pētījuma „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais” rezultāti. PB eksperti secina, ka krīzes laikā sociālās drošības tīkls Latvijā ir bijis atbilstošs un labi mērķēts, taču, lai arī krīze ir pārvarēta, bezdarba līmenis tagad ir augstāks nekā pirms krīzes.

PB vecākā ekonomiste Emīlija Sinota, kura sniedza ieskatu pētījuma saturā, apstiprināja – apgalvojumam, ka Latvijā pastāvētu plaša atkarība no pabalstiem, nav pamata. 

Pabalstu bezdarba gadījumā un arī GMI pabalstu nesaņem ļoti lielas iedzīvotāju grupas un nesaņem ilgi. GMI pabalsta vidējais saņemšanas ilgums pirmskrīzes un krīzes periodā Latvijā bija trīs mēneši, turklāt to saņēma vidēji 2% no visiem iedzīvotājiem, kas ir normāls rādītājs, norāda PB eksperti. Kā viens no pabalstiem, kas bijis labi mērķēts, ir GMI pabalsts. Vienlaikus tas bijis neliels un pieejams šaurai personu grupai, secināts pētījumā.

Sinota skaidro, ka bezdarbnieki ir ļoti daudzveidīga sabiedrības grupa. Viņus nevar raksturot ar vienu pazīmi – līdz ar to ir jāveido dažādas atbalsta programmas, kas mērķētas uz konkrētām grupām. Piemēram, jāizstrādā programma, kas palīdzētu jaunajām māmiņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma atgriezties darbā. Pētījuma laikā atklājās, ka problēma ir ne tikai jauniešu bezdarbs, bet arī lielais skaits pirmspensijas vecuma nestrādājošo.

Vērtējot aktīvās darba tirgus politikas pasākumu efektivitāti, kas veicinātu bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, Sinota skaidro, ka Latvijā ir ļoti daudz profesionālās kvalifikācijas programmu, pārkvalifikācijas kursu un līdzīgu apmācību, taču ir nepieciešama plaša īstenoto programmu un kursu izvērtēšana. Pētījumā atklājās, ka tad, kad bezdarbnieki tiek apmācīti sadarbībā ar darba devēju, programmas dalībnieki pēc tam saņem mazākas algas nekā tie, kas apmācību ieguvuši citur.

LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda, ka pētījuma rezultāti būs nepatīkami programmā iesaistītajiem darba devējiem, jo programmas efektivitāti būs grūti pierādīt Eiropas Komisijai.

To programmu vidū, kuras ir parādījušas labus rezultātus bezdarbnieku integrēšanā darba tirgū, ir profesionālā apmācība dažādos rokdarbos, neformālā izglītība programmēšanā, vidējā līmeņa valodu zināšanu apguve un daudzas citas.

Sinota uzsver – lai gan dažādie apmācības kursi ir noderīgi, tie nevar aizstāt ilgtermiņa izglītību.

Līdz ar tādiem jautājumiem kā neapliekamā algas minimuma celšana un minimālās algas palielināšana LM nākamā gada budžeta kontekstā plāno skatīt profesionālās izglītības pakalpojumu budžeta sašaurinājumu. Aktuāls ir arī jautājums par izmaiņām pabalstos. Labklājības ministrijas pārstāvji, arī ministre, neizslēdza iespēju tuvākajā nākotnē GMI pabalstam noteikt mazākus ierobežojumus, piemēram, noteikt, ka šo pabalstu noteiktā apjomā var saņemt arī strādājot, vai arī, aprēķinot ienākumus, neņemt vērā bērnu un invaliditātes pabalstu.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) uzsver, ka ir gatava runāt arī par nepopulāriem lēmumiem, un skaidro: „Tā pieeja, kas līdz šim darbojusies visiem, vairs nederēs nekam. Šis pētījums ir stereotipu kliedētājs, kas palīdzēs kliedēt krīzes sekas, un tā nozīmīgums Latvijā nav pārvērtējams.”

Pētījums no 27.maija angļu valodā būs pieejams Labklājības ministrijas mājas lapā, vēlāk, visticamāk, tiks publicēts arī tulkojums.

 

Komentāri (20)

Džina Kārkliņa 15.05.2013. 18.09

GMI ir 35Ls, par to var vienu reizi aizet uz veikalu un nedēļai ēst nopirt vislētākās akcijas preces. Ziemā pat pus mēneša siltuma rēķinu nenosegs. Kā no tā var būt atkarīgs?

+9
-2
Atbildēt

0

piziks 15.05.2013. 20.39

Veikli derētu atcerēties — kur statistiķe ZanE? –, kuri bija tie Vienotības (u.c. partiju?) politķi, kuri apmeloja savu tautu, savus veletajus masveidīgi, apgalvojot, ka ir veselas paaudzes, kas dzīvo vienīgi uz pabalstiem? Un attiecīgajām partijam šo izrunāšanos — apmelojumus! — vajadzētu atgādināt jebkurās vēlēšanās.

Vai viena no galvenajām apmelotājām… bija vai nebija Ilze Viņķele?

+6
-2
Atbildēt

3

    ineta_rr > piziks 15.05.2013. 22.37

    Pārbaudi optiku, pats pirmais komentārs jau ir kā no 19. gadsimta vergtura. Pārējiem pietika kauna paklusēt.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    piziks > piziks 16.05.2013. 08.04

    Kristap, LDDK, bazūnējot par pabalstu paaudzi, rūpējas vienīgi par darbaspēka lētuma noturēšanu, faktiski — Gammas tipa zivjkrāveju — verdzības iekapsulēšanu, LBAS viņiem palīdz, valdību pētijumos mudinot izskaust pašnodarbinātos, kuri ir prasmigi, patstāvigi un enerģiski, LBAS censas apkalpot LDDK ar mazprasigu, padumju darbaspēku un… vēlams, par velti.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Kristīne > piziks 15.05.2013. 23.07

    Džeki aizķērās aiz LDDK jau gadiem skandētās mantras, ka “neviens negrib strādāt” (krāpjas ar pabalstiem, slimības lapām u. tml.), un turklāt pārāk lēni palielinājās nodarbinātība, kaut gan kontekstā ir nenormāls “veiksmes stāsts”. Diezgan ideāla sāga, ko pārdot “latvietim parastajam” – protestantisma darba ētikas nesējam (pat ja ne vienmēr piemērotājam), nelāgi, ka ļautiņi nevis kaut ko mēģina papētīt, bet vadās no savām vai citu iedomām. NEPROFESIONĀLI.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

lebronj2356 16.05.2013. 08.27

Eh, tagad lētās nodarbinātības trubadūriem, pie kuriem nestāv “rinda aiz vārtiem” būs krietni jānopūlas, lai izdomātu jaunas mantras….Zivinieki arī tagad pieklusuši, kad šos izvilka uz skatuves – būs interesanti ! No pabalstiem varbūt varētu būt atkarīgi Rietumos, bet ne jau šeit, kaut gan protams ir izņēmumi, bet tā NAV sistēma !

+4
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu