Ārā nemetīs neko • IR.lv

Ārā nemetīs neko

3
Gatis Kreicbergs pie sava velosipēda, ar kuru brauc piecus gadus.
Ieva Alberte

Neparastās apmetnēs Rīgā nevajadzīgas lietas iegūst vērti un pārtop jokainos velosipēdos – ērmriteņos

Ir dienas vidus, saule silda, un Rīgas darbnīcas vīri vaļīgi atlaidušies krēslos. Viņi nobriest darbam. Darbnīcas galva ir Gatis Kreicbergs, kurš ikdienā pārvietojas ar mājas augstuma velosipēdu. Viņš vispirms izrāda darbnīcu un topošo šedevru – veloauto, kas vasarā vizinās rīdziniekus un Rīgas viesus. Doma tāda: astoņi cilvēki minas ar velosipēdiem, bauda atspirdzinošus dzērienus un viens priekšā braucamo vada ar auto stūri. Uzparikte gan nav nekas unikāls, jo Ogrē uzbūvēts alusipēds, kas nedēļas nogalē manīts Rīgas centrā.

Gatis darbnīcu izveidoja pirms gada, apvienojoties ar domubiedru Raimondu Celmu. Līdz tam ērmīgos velosipēdus viņš ķimerēja Andrejsalā. Tas bija kā hobijs, jo desmit gadus Gatis strādāja mēbeļu restaurācijā. Līdz satika Raimondu, kurš gan restaurē, gan darbojas interjera dizainā. Abi nolēma dibināt darbnīcu, kur atjaunot koferus un mēbeles un radīt velosipēdus no nevajadzīgām mantām. Raimonds jau nesen uztaisījis sēžamo no biroja un koka krēsliem. Gatis vairāk darbojas ar velosipēdiem. Savu trijstūri viņš sametināja pats. «Parasti man prasa, kā tieku uz riteņa? Atbildu, ka dzīvoju 2.stāvā – pie loga piebraucu un iekāpju,» saka Gatis. Tā gan nav, jo uzkāpšana notiek tā: velosipēdu pieslien pie sienas un pakāpjas uz pakāpiena, kas ierīkots uz velorāmja. Lejā var tikt, piebraucot pie mājas – atstutē riteni un vai nu nokāpj, vai vienkārši nolec. Brauc jau piekto gadu, nogāzies viņš nav. Bīstami bija, kad ķēdē ierāvās bikses un pamīt pedāļus vairs nevarēja. «Labi, ka bija kur piestāt. Nācās noraut vienu bikšu staru.»

Velosipēda pluss: nemet dubļus uz muguras, braucēju neapšļaksta garām braucošās automašīnas. Var nepieslēgt. Piecu gadu laikā nav nozagts. Katru dienu Gatis uz darbu centrā Birznieka-Upīša ielā brauc no Mežciema. Tas prasa aptuveni 30 minūtes. Autovadītāji pamana, palaiž. No māju otro stāvu logiem veras pārsteigtas sejas. Māj, prasa, kā uz velo var uzkāpt, fotografējas. «Uz ielas – jautrība.» Ne velti Gatis aicināts piedalīties cirkā, pilsētas svētkos. Viņa piecgadīgā meita no bērnudārza mājup brauc, ieķērusies trijstūra rāmī. Gatim ir arī «izejamais» velosipēds jeb «rūsiņš», ar ko piedalījies Tvīda braucienā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu