Saeimā diskutē par “Re:Baltica” sabiedriskā labuma statusu

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs, visticamāk, no VID varētu saņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien rekomendēja sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķirt pētnieciskās žurnālistikas centram „Re:Baltica”, taču deputāti ar rakstisku rekomendāciju nevēlējās ietekmēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kam jāpieņem gala lēmums. Lielākā daļa sēdes dalībnieku izteica pārliecību, ka VID statusu pētniecības centram apstiprinās. Pagaidām nav zināms, kad VID šo jautājumu izlems.

Bezpeļņas organizācija “Re:Baltica”, kas pēdējā laikā plašu ievērību guvusi ar žurnālistu pētījumiem par nabadzību Latvijā un slikti apmaksātu darbu, bija iesniegusi lūgumu piešķirt tai sabiedriskā labuma statusu. VID Sabiedriskā labuma komisija 9.maijā balsoja par šo lūgumu, četriem atbalstot, pret balsojot vienam un diviem atturoties. Lai arī kopumā šis balsojums uzskatāms par „Re:Balticai” labvēlīgu, Saeimas sēdes diskusija tika rosināta Sabiedriskā labuma komisijas priekšsēdētājas Dainas Robežnieces izteikto šaubu dēļ, vai „Re:Baltica” varētu atbilst sabiedriskā labuma definīcijai.

Robežniece komisijas sēdē paskaidroja, ka šaubījusies par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu “Re:Baltica”, jo tas var radīt situāciju, ka komerciālos nolūkos dibināts medijs vēlēsies pēkšņi saņemt sabiedriskā labuma statusu. Viņa uzsvēra, ka “Re:Baltica” ir profesionāla organizācija, kas nodarbojas ar profesionālu žurnālistiku, un tas īsti neatbilst likumam par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu.

Viņa arī uzsvēra, ka Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs kā “augsti profesionāla organizācija saskaņā ar likumu darbojas pašu biedru interešu apmierināšanai”, tāpēc nav uzskatāma par sabiedriskā labuma darītāju, turklāt jebkuras mediju organizācijas sniegtā informācija ir pieejama sabiedrībai.

Tam nepiekrita Saeimas komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), kura uzsvēra, ka šī centra darbība sniedz nozīmīgu labumu visai sabiedrībai un tas arī nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu. Viņa pauda neizpratni, kāpēc, piemēram, sabiedriskā labuma statuss tiek piešķirts autosporta klubiem. Viņa rosināja rekomendēt VID pieņemt lēmumu par labu sabiedriskā labuma statusa piešķiršanai, taču vairāki parlamentārieši atturējās no šāda lēmuma pieņemšanas, norādot, ka nevēlas izdarīt spiedienu uz VID.

VID pārstāve Mārīte Grandāne norādīja, ka līdz šim VID lielākajā daļā gadījumu apstiprinājusi Sabiedriskā labuma komisijas ieteikumus.

Sēdē piedalījās arī „Re:Baltica” direktore Inga Spriņģe, kura pēc sēdes izteica cerību, ka VID lēmums būs organizācijai „Re:Baltica” labvēlīgs, taču šī diskusija bijusi nepieciešama.

“Re:Baltica” ir bezpeļņas organizācija, kur cilvēki darbojas brīvprātīgi un algu par to nesaņem. Lai nodrošinātu lielāku publicitāti un veidotu atgriezenisko saiti, kā arī sabiedrībā veidotos diskusija par tai aktuāliem jautājumiem, saturs citiem medijiem tiek piedāvāts bez maksas, lai gan pie viena projekta žurnālisti nereti strādājot vairākus mēnešus. Līdz šim finansējums ir saņemts no dažādiem fondiem, piemēram, Sorosa fonda. Taču sabiedriskā labuma statusa piešķiršana ļautu piesaistīt ziedotājus, tādējādi nodrošinot pētnieciskās žurnālistikas turpināšanu, sēdē stāstīja Spriņģe.

Līdz šim “Re:Baltica” veikusi pētījumus par tādiem sabiedrībai nozīmīgiem tematiem kā ienākumu nevienlīdzība Latvijā, skolas bērnu izmaksām ģimenei, pētījusi “Latvijas krājbankas” un “Snoras” bankas sabrukšanas iemeslus, bet karstāko pēdējā laika diskusiju izraisīja pētījums par vergu darba apstākļiem un zemo atalgojumu mazkvalificētās Latvijas darba vietās.