Ziņās lasām, ka mēģinājumi ierobežot smagos kriminālnoziegumos apsūdzētu pašvaldību deputātu pilnvaras esot izraisījuši “karstas debates”. Tas ir pārspīlējums.
Toties šie likuma grozījumi iezīmē tādu pašu dalījumu šajā Saeimā, kāds pamudināja prezidentu Valdi Zatleru ierosināt iepriekšējās atlaišanu.
10.Saeimā valdošās koalīcijas Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības formālais vairākums bija fikcija vismaz ar tiesiskumu saistītos jautājumos, un reāli lēmumus pieņēma valdības koalīcijas partijas ZZS un opozīcijas Saskaņas centra, Par labu Latviju! un VL – TB/LNNK neformālā vairākuma koalīcija. Balsojums pret Aināra Šlesera kratīšanu, kas pamudināja Zatleru ierosināt Saeimas atlaišanu, bija tikai kārtējā šīs neformālās koalīcijas spēka demonstrācija.
Taisnības labad jāatgādina, ka vēsturiskajā balsojumā 2011.gada 26.maijā seši no VL – TB/LNNK deputātiem balsoja kopā ar Vienotību par atļauju KNAB veikt kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietā. Pieņemsim, ka ne tāpēc, ka šīs sešas balsis tā kā tā nevarēja izšķirt balsojuma iznākumu un “nacionālajiem” deputātiem tātad nebija vērts smērēties, balsojot kopā ar SC. Pieņemsim, ka viņiem tiešām rūpēja tiesiskums.
Diemžēl tas ir tikai pieļāvums. Jo šajā Saeimā, kurā, kā pieņemts uzskatīt, esot “no oligarhiem brīvs vairākums”, Nacionālā apvienība nekautrējas balsojumos bloķēties ne tikai ar “zaļajiem zemniekiem”, bet nu jau pat arī ar Saskaņas centru.
Integrētājs Lembergs
Pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža iesniegtie un pēc tam Saeimā būtiski koriģētie grozījumi likumā par pašvaldību deputāta statusu laikam gan nav pirmie, kurus mēģina dēvēt par “Lemberga likumu”. (Tikai šajā reizē atstādinātajam Ventspils mēram iespējas bazūnēt par viņa personisku politisku vajāšanu maitā bijušais Jūrmalas mērs un arvien šīs pašvaldības deputāts Raimonds Munkevics, kas arī apsūdzēts smagā kriminālnoziegumā – kukuļdošanā.)
Ministrs bija piedāvājis likumā noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu uzsākts kriminālprocess. Pirmajā lasījumā Saeimas pieņemtie grozījumi paredz, ka pašvaldības deputāts zaudē tiesības piedalīties pašvaldības institūciju sēdēs, ja pret viņu uzsākta kriminālvajāšana “par smagu vai sevišķi smagu noziegumu” – līdz vai nu kriminālvajāšanas izbeigšanai, vai nu notiesājošam spriedumam.
Jāuzsver, ka šie likuma grozījumi neliedz kriminālnoziegumos apsūdzētai personai kandidēt vēlēšanās, kā sabiedrību maldina daži likumprojekta pretinieki. Tāpēc demagoģisks ir arī viņu arguments, ka šādus grozījumus nevajagot pieņemt īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, jo tas izskatoties pēc mēģinājuma “noņemt no trases” politisko konkurentu Lembergu.
Bet it īpaši interesanti dzirdēt no Saeimas deputātiem, ka tikšot pārkāpta nevainības prezumpcija. Jo tādi paši ierobežojumi jau tagad attiecas arī uz viņiem pašiem – Saeimas Kārtības rullī ir noteikts: “Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs.” (Līdz vai nu krimināllietas izbeigšanai, vai nu notiesājošam spriedumam.)
Tāpēc laikam arī likuma pretiniekiem pašiem viņu argumenti šķita baltiem diegiem šūti. Un tie izvēlējās novilcināšanas taktiku.
Aizbildinādamies, ka šādi likuma grozījumi esot īpaši rūpīgi jāizvērtē, “zaļie zemnieki” jau pēc to pieņemšanas pirmajā lasījumā ierisināja nodot likumprojektu izvērtēšanai vēl divām Saeimas komisijām. Runātāju pirms balsojuma 2.maijā bija maz, un dēvēt viņu šķidros pamatojumus par karstām debatēm noteikti nevar. Bet Nacionālās apvienības pārstāvji nerunāja nemaz. Taču oligarhu draugu balsošanas mašīna – ZZS+SC+NA – nostrādāja nevainojami. (Balsojumu katrs var apskatīt šeit.) Likumprojekts tika nodots izskatīšanai vēl divām komisijām.
VL – TB/LNNK un SC kopējā lieta?
Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis ir paziņojis, ka idejiski tuvākā viņa apvienībai ir tieši ZZS, bet vadons Raivis Dzintars ir nodēvējis vēršanos pret Lembergu par “populismu”, “ienaidnieka tēla” taisīšanu un “muižu dedzināšanu”. Tāpēc NA bloķēšanās ar SC, lai Krievijas vēstnieka draugam Lembergam novērstu politiskās neērtības, sanāk pat loģiska. Taču NA ir balsojusi kopā ar SC arī par “latviešu svētumu” sargātājiem daudz fundamentālākiem jautājumiem.
21.martā, kad Saeima vārījās minējumos, vai notiks balsojums par NA iesniegto iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisijas pieprasījumu, šajā troksnī maz pamanīts palika balsojums par NA iesniegtā likumprojekta “Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” nodošanu komisijām. Balsojuma rezultāts (skat. šeit) ir pārsteidzošs, vienam otram tas varētu šķist pat šokējošs – par padomju psihenēs mocīto disidentu reabilitāciju vienoti balsoja VL – TB/LNNK un SC (un daži ZZS deputāti – tieši tik, lai pietiek balsu).
Jāpaskaidro, ka līdzīga likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai Saeima jau bija atbalstījusi nedēļu pirms šā balsojuma. To bija sagatavojis Vienotības deputāts Andrejs Judins. Varētu minēt, ka NA attapās, ka padomju režīma represēto reabilitācija ir tās firmas jājamzirdziņš un monopols. Tomēr paliek noslēpums, kā NA izdevās pierunāt SC atbalstīt tās iesniegto likumprojektu par šādu jautājumu.
Turklāt ne tikai šajā vienā balsojumā, bet pēc tam arī Saeimas komisijās – vispirms Cilvēktiesību komisijā tika atbalstīts NA sagatavotais, pēc tam Juridiskajā komisijā noraidīts Judina iesniegtais likumprojekts. Saeima tālāk lemj vairs tikai par VL – TB/LNNK un SC likumprojekta variantu.
Vienotība un Reformu partija nebija atbalstījušas VL – TB/LNNK iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām, jo uzskatīja, ka, pirmkārt, tas ir juridiski pavirši sagatavots, bet, otrkārt, netieši atzīst Latvijas Republiku par LPSR tiesību pārņēmēju. (Likumprojekts paredz iespēju arī citās bijušajās PSRS republikās psihiatriskajās slimnīcās ieslodzītajiem prasīt reabilitāciju Latvijā.) Vai SC šķita tik kārdinoši daudzsološas šāda likuma sniegtās potenciālās iespējas apšaubīt Latvijas okupāciju, ka izlēma atbalstīt VL – TB/LNNK tik ļoti jūtīgā jautājumā? Varam tikai minēt. Taču, aizstāvēdama savu likumprojektu, NA pārstāve aicināja “vairāk domāt tiešām par cilvēkiem un mazāk par politiskām domstarpībām”.
VL – TB/LNNK politiķi nekad nelaiž garām iespēju patrokšņot par citu “bloķēšanos ar Saskaņas centru“. Lai arī cik skaļi būtu šie pārmetumi citiem, tie tomēr nepadara par nebijušu pašas NA balsošanu kopā ar putinistu SC un Lemberga ZZS, turklāt ne jau par kādiem “tehniskiem” sīkumiem. Oficiāli šāda koalīcija netaps, protams, taču sev svarīgus lēmumus pieņem pat ļoti saskanīgi.
Komentāri (28)