Saeima sakārto dubultās pilsonības jautājumu 22

Latvijas pilsoņa pase. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Pret valstsnācijas jēdzienu Nepilsoņu congress, pret balsoja SC frakcija

Pēc vairāku stundu ilgām debatēm trešajā un galīgajā lasījumā Saeima ceturtdien pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas sakārto arī dubultās pilsonības jautājumu. Par grozījumu pieņemšanu balsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu un daļa Zaļo un zemnieku savienības deputātu. Pret balsoja vairums apvienības “Saskaņas centrs” deputātu, ziņo LETA.

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) pieļauj, ka pēc likuma stāšanās spēkā interesēties par Latvijas pilsonības iegūšanu vai atjaunošanu varētu 20 000 cilvēku, Saeimas Preses dienesta izplatītajā video norāda Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (Vienotība). Pats politiķis pieļauj, ka interesentu loks būs divtik liels un desmit gadu laikā, izmantojot likuma dotās iespējas, Latvijas pilsonību varētu iegūt apmēram 50 000 cilvēku.

Normatīvais akts papildināts ar likuma mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums noteiks personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem – latviešiem un līviem – tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.

Atzīstot dubulto pilsonību, likums nosaka, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Papildināts to valstu loks, ar kurām tiek pieļauta dubultpilsonība, tām piepulcējot arī Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi.

Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Attiecībā uz latviešiem un līviem pilsonība piešķirama tiem, kas noteiktā kārtībā apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot apliecinājumu. Tie ir cilvēki, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Likuma redakcija noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot viena vecāka paustu gribu, notiks vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu.

Precizēta Latvijas pilsonības atņemšanas un atjaunošanas kārtība, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā 2013.gada 1.oktobrī – līdz ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu.

Pilsonības likuma grozījumi izstrādāti īpaši šim nolūkam izveidotā Juridiskās komisijas apakškomisijā. Darbs pie apjomīgās Pilsonības likuma reformas ilga teju divus gadus, ciešā sadarbībā ar ekspertiem izstrādājot likuma redakciju, kas atbilst mūsdienu situācijai un risina daudzu gadu gaitā radušās problēmas.

Pilsonības jautājumus Latvijā joprojām regulē likuma 1998.gada redakcija, kas vairs neatspoguļo sabiedrības aktualitātes un vērtības, neņem vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un aktuālos migrācijas procesus.

Savukārt tā sauktais nepilsoņu kongress jau izplatījis paziņojumu, ka likums esot “pretrunā Satversmes 2.pantam, kas paredz, ka Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai”. Organizācijai arī nepatīk jaunais termins – valtsnācija, kas aptverot tikai latviešus un līvus. Nepilsoņu kongress uzskata, ka šie grozījumi vēl vairāk sašķeļ Latvijas sabiedrību, sadala cilvēkus pēc to nacionālās piederības un bezjēdzīgi atstumj daudzu tautību cilvēkus no sabiedriskās dzīves Latvijā.

 

Komentāri (22)

DevOps automation 03.07.2021. 01.23

… [Trackback]

[…] Info on that Topic: ir.lv/2013/05/09/saeima-sakarto-dubultas-pilsonibas-jautajumu/ […]

0
0
Atbildēt

0

Types Of Fishing Poles 12.06.2020. 06.24

… [Trackback]

[…] Information to that Topic: ir.lv/2013/05/09/saeima-sakarto-dubultas-pilsonibas-jautajumu/ […]

0
0
Atbildēt

0

Terry Healy Roofing 16.08.2019. 20.37

… [Trackback]

[…] There you can find 38256 additional Info on that Topic: ir.lv/2013/05/09/saeima-sakarto-dubultas-pilsonibas-jautajumu/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu