Iekonservētie trūkumi • IR.lv

Iekonservētie trūkumi

5
Foto — Rūta Kalmuka, F64
Pauls Raudseps

Daudziem jau aizmirstas padomju gadi, citi tos nekad nav pieredzējuši. Vēsturniece Daina Bleiere uzrakstījusi grāmatu, lai fiksētu tālaika īstos vaibstus

Atkal klāt 9.maijs, kad padomju simbolika un tradīcijas uz vienu dienu nonāk Latvijas sabiedrības uzmanības centrā. Taču kopš neatkarības atjaunošanas jau izaugusi vesela paaudze, kurai padomju dzīves īstenība ir sveša un bieži vien pat nesaprotama. Lai aizpildītu šo robu, vēsturniece Daina Bleiere uzrakstīja pētījumu Eiropa ārpus Eiropas… Dzīve Latvijas PSR, kurā viņa ne tikai apskata šo laiku, bet arī rosina domāt par tā ietekmi uz mūsdienu Latviju. Padomisko Uzvaras dienas svētku priekšvakarā uzaicinājām viņu uz sarunu.

Pirms neilga laika dzirdēju kādas Saskaņas centra deputātes apgalvojumu, ka Latvijas sabiedrības integrācijas pamatā būtu jāliek kopējā padomju laika pieredze. Kā jūs vērtējat šādu domu?

Jautājums – ko mēs no padomju pieredzes ņemam? Ir viens aspekts, kas varētu būt integrācijas pamats, kas ir kopīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem, taču nav pietiekami izmantots. Tās ir Staļina laika represijas. Arī cilvēkiem, kas šeit pēc kara ieradās no Pleskavas, Novgorodas apkaimes vai Baltkrievijas, bija šī pieredze. Arī viņu radinieki tika represēti.

Taču minētajā izteikumā es, protams, saklausu tendenci parādīt, ka padomju laikos nemaz tik slikti nebija. Ka bija labi, visi draudzīgi dzīvojām. Neesmu pārliecināta, ka uz šo ideju pamata varētu saliedēt sabiedrību. Beigu beigās, ja viss būtu bijis tik labi, tad 80.gadu otrajā pusē nebūtu sākusies Atmoda.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu