Iedzīvotāju skaita dinamika jaunajās ES dalībvalstīs: viss atkarīgs no relatīvā ienākumu līmeņa*
Desmit jaunas dalībvalstis pievienojās Eiropas Savienībai 2004.gadā un vēl divas – 2007.gadā. Nesen notikušās tautas skaitīšanas ir sniegušas daudz precīzāku informāciju par pastāvīgo iedzīvotāju skaitu šajās valstīs 2011.gadā nekā statistikas biroju veiktie regulārie aprēķini. Kopā ar datiem no iepriekšējām tautas skaitīšanām tā ļauj novērtēt iedzīvotāju skaita dinamiku jaunajās ES dalībvalstīs iepriekšējās desmitgades laikā.
Mēs izvēlējāmies salīdzinājumam 2001.gadu, jo lielākajā daļā valstu iepriekšējā tautas skaitīšana notika šajā gadā. Bija četri izņēmumi – Latvijā un Igaunijā iepriekšējās tautas skaitīšana notika 2000.gadā, Rumānijā 2002.gadā un Maltā – 1995. un 2005. gadā. Šīm četrām valstīm mēs lietojām lineāro ekstrapolāciju, lai aptuveni aprēķinātu iedzīvotāju skaitu 2001.gadā.
Atšķirības ienākumos
Iestāšanās brīdī ienākumi jaunajās dalībvalstīs būtiski atšķīrās no ienākumu līmeņa ES-15 valstīs. Visās jaunajās dalībvalstīs tie bija zem ES-15 valstu vidējā. Tie tādi ir joprojām, taču iepriekšējās desmitgades laikā ienākumu līmeņa atšķirības ir samazinājušās būtiski (skat. tabulu zemāk). Visās jaunajās dalībvalstīs ienākumu līmeņi, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, ir būtiski pieauguši relatīvi pret ES-15 vidējo. Mērot procentpunktos, Lietuvai ir izdevies vislielākais lēciens – no 37% līdz 60% no ES-15 vidējā.
Atšķirīgas tendences
Nākamajā grafikā var redzēt, ka desmitgadē no 2001. līdz 2011.gadam jaunās ES dalībvalstis uzrādīja krasi atšķirīgu iedzīvotāju skaita dinamiku. Dažās valstīs, it īpaši Rumānijā, Lietuvā un Latvijā iedzīvotāju skaits saruka dramatiski, kamēr Kiprā (pirms 2013.gada krīzes), bet arī Slovēnijā, Maltā un Čehijas Republikā pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2011.gadā bija lielāks nekā desmit gadus iepriekš. Pārējās valstis atrodas kaut kur pa vidu starp šīm galējībām. Iedzīvotāju skaits var mainīties dzimstības, mirstības vai neto migrācijas rezultātā, taču lielākajā daļā jauno ES dalībvalstu neto migrācijai bija dominējošā ietekme.
Iedzīvotāju skaita dinamika spēcīgi korelē ar relatīvo ienākumu līmeni
Vienkārša hipotēze saka, ka vidējais iedzīvotājs migrē cerībā palielināt savus ienākumus. Mēs ievērojām spēcīgu korelāciju starp relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju un iedzīvotāju skaita dinamiku (skat. grafiku zemāk). Atšķirības pēc pirktspējas paritātes koriģētajā IKP uz vienu iedzīvotāju relatīvi pret ES-15 vidējo iepriekšējās desmitgades laikā var izskaidrot gandrīz trīs ceturtdaļas no iedzīvotāju skaita izmaiņām jaunajās ES dalībvalstīs. Lai gan neviena no tām nav sasniegusi ES-15 valstu vidējo ienākumu līmeni, tās jaunās ES dalībvalstis, kurās IKP uz iedzīvotāju ir virs 70% no ES-15 līmeņa, uzrāda pozitīvu iedzīvotāju skaita dinamiku, bet valstis, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju ir zem 60% no ES-15 vidējā labākajā gadījumā ir spējušas saglabāt stabilu iedzīvotāju skaitu, bet sliktākajā gadījumā tas ir būtiski samazinājies. Mēs arī pārbaudījām, vai nepastāv sakarība starp iedzīvotāju skaita dinamiku un nevienlīdzību ienākumos, taču tādas nav. Gini koeficienti jaunajās ES dalībvalstīs nekorelē ar iedzīvotāju skaita izmaiņām.
Secinājumi
Visas jaunās ES dalībvalstis iepriekšējās desmitgades laikā ir būtiski palielinājušas relatīvo ienākumu līmeni attiecībā pret ES-15 vidējo. Vienlaikus absolūtās reālā ienākumu līmeņa uz vienu iedzīvotāju atšķirības salīdzinājumā ar ES-15 valstīm izskaidro lielāko daļu atšķirību iedzīvotāju skaita dinamikā. Horvātijā, kura pievienosies Eiropas Savienībai 2013.gada vasarā, pēc pirktspējas paritātes koriģētais IKP uz vienu iedzīvotāju 2011.gadā bija aptuveni 55% no ES-15 vidējā. Līdz ar to mēs sagaidām, ka vismaz pirmajos gados pēc pievienošanās ES arī Horvātijas iedzīvotāju skaits saruks. Tālāka produktivitātes paaugstināšana un tālākas reālās konverģences sasniegšana ir vienīgais veids kā apturēt un potenciāli reversēt iedzīvotāju skaita kritumu trūcīgākajās no jaunajām ES dalībvalstīm.
Autori: Andris Strazds ir Nordea Bank Finland plc vecākais ekonomists; Tomass Greness ir ekonomikas profesors Ziemeļkarolīnas Valsts universitātē ASV
* Raksts ir tulkojums no oriģināla angļu valodā un ir publicēts ar Roubini Global Economics EconoMonitor atļauju
Komentāri (61)
lebronj2356 30.04.2013. 14.36
Tabulā apkopoti IKP dati, ir OK – 10 gados dubultojās…bet nekur nav apkopoti Nacionālā kopprodukta dati – jo tur parādā vietējās turības izmaiņas, ko būtu interesanti uzzināt !
Man komentārs par turību…nav arī veiktas pētījums cenu dinamikai 2001.g. un 2011.g. – man ir ļoti nelabas aizdomas, ka cenas daudzās pozīcijās ir pieaugušas vairāk kā divas reizes – lūk tas bija jānovērš, iestājoties ES. Nav jau tik daudz nozīme cik pelna, cik ir nozīme ko par to var nopirkt, pēdējais pēckrīzes periods ir bijis slavens ar rāvieniem pirmās vajadzības preču grupu cenās – nav jau viss dēļ naudas drukašānas. Jaunajām dalībvalstīm bija kolektīvi jāiegrožo dažādi kaitīgi ES noteikumi par akcīžu apjomiem, dažādām nodevām – kamēr šo dalībvalstu turība pieaugs tādā mērā, lai šo mākslīgo cenu rāvienu absorbētu. Kā redzams LV šo neabsorbē un pirktspēja ir vāja !
Mūsu iedzīvotāju skaita dinamikas ziņā, vēlētos teikt, ka Latvijā ir absolūti neatbilstošas cenas mūsu algu līmeņiem, kas padara valsti par tipisku lēta eksporta zemi !
1
kristaps-alsbergs > lebronj2356 30.04.2013. 14.55
Nacionālais kopienākums Latvijā ir gandrīz vienāds ar IKP, tostarp tāpēc, ka no ārvalstīm saņemtā atlīdzība nodarbinātajiem lielā mērā kompensē ārvalstniekiem veiktos maksājumus par kapitāla izmantošanu (procenti, dividendes, utt.).
Par cenām – atšķirības cenu līmenī (un tā izmaiņas) jau ir ņemtas vērā, salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju.
0
Ansis 30.04.2013. 18.49
Šo raksta daļu neapstrīdu, bet ir daži komentāri:
1. sasniedzot IKP/uz personu vairumam Latvijas iedzīvotaju labklājības līmenis tik un tā nebūs tāds, kā vidēji E-15 valstīs:
1) jo mums ir sabrukusi infrastruktūra (ceļi nepaliek labāki un kilometru skaits nesamazinās no tā, ka daļa cilvēku emigrē prom) . Mums būs nežēlīgi lieli valsts administratīvie, ceļu uzturēšanas utml izdevumi uz cilvēku.
2) Mums ir Āfrikas veida Gini indekss – bagātākie saņem būtiski lielākus ienākumus, un trūcīgie ļoti mazus – tā ka apmierinātyi ar dzīvi mums būs mazāk cilvēku pat pie līdzīga IKP uz personu
2.reālais IKP jau mums neko strauji nekāpj (ja skaitam klāt to, cik tas krīzes gados nokrīt) – reāli mums IKP uz personu aug pārsvarā dēļ cilvēku emigrācijas. Bet darbaspējīgo cilvēku emigrācija krietni samazinās nākotnes iespējas kāpināt ražošanu un IKP.
3.Bet ja paskatītos tieši Latvijas pilsoņu īpašumu un parādu kopsummas, tad domāju, ka mēs kā nācija grimstam parādos. Aizvien vairāk īpašumu nonāk ārvalstnieku rokās. Bet tad padomajiet, kādas būs paģiras, kad beidzot secināsim, ka Latvijas pilsoņi ir parādos līdz ausīm un visus īpašumus notirgojuši ārvalstniekiem – jā IKP droši vien joprojām būs kaut kāds, tikai Latvijas pilsoņiem no tas vairs nebūs nekāds glābiņš.
2
Leons Rapiņš > Ansis 30.04.2013. 21.11
>edgarsav
“padomajiet, kādas būs paģiras, kad beidzot secināsim, ka Latvijas pilsoņi ir parādos līdz ausīm un visus īpašumus notirgojuši ārvalstniekiem” –
paģirainajam pilsonim pilnīgi vienalga, ārvalstniekam vai bāleliņam. Tam, kas vairāk maksā. Un pilnīgi loģiski.
0
inesite15 > Ansis 02.05.2013. 14.05
nu, jaaa – za chto barolisj :P – karaliskās paģiras sākas ? – Švaki jau, vai … tas vēl tik nāks laikam – tās KARALISKĀS
0
austrisv 30.04.2013. 14.03
“Vienkārša hipotēze saka, ka vidējais iedzīvotājs migrē cerībā palielināt savus ienākumus.”
Tā arī ir, un būs tik ilgi līdz Latvijā strādājošie saņems vismaz pirmskrīzes līmeņa algas, bet ir arī virziens, kad jaunie censoņi atgriežas Latvijā, kaut arī alga ir mazākas, jo patiesībā jau nevajag nemaz tik daudz, ja nu vienīgi normālu uzņēmēju normālu attieksmi pret strādājošiem un normālas algas,(izmaksātas algas) kā arī jumtu jaunajiem virs galvas, lai var vīt ligzdu dzīvošanai dzimtenē!
Domāju, ka būs labi, jo gājputni atgriežas Dzimtenē, jo nekur nav tik labi kā mājās pie radiem un draugiem.
4
0
-5
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
@efeja60 > austrisv 30.04.2013. 23.16
Latvieši atgriezīsies, kad tiks padzīta Vienotība.
0
Rita Lazda > austrisv 04.05.2013. 07.09
Es gan nevaru piekrist, jo emigrēju tieši gadu pirms krīzes: liela daļa paziņas kas bija ārzemēs, emigrēja pat vēl agrāk. Kaut kādu jaunu latviešu pieplūdumu krīzes un pēckrīzes laikā neesmu novērojis – visi sastaptie latvieši ir UK ilgāk par mani. Varbūt viņi vienkārši normalizēja savu statusu, kas iepriekš bija tikai sezonas – un pirms krīzes algas arī UK bija daudz lielākas, lai būtu jēga strādāt un nedzīvot pastāvīgi – krīzes laikā daudzi izdarīja tieši tādu izvēli un tās dēļ jau bija ļoti grūti kaut kur vēl emigrēt darba meklējumos, jo ar tā atrašanu bija jau problēmas, tā ka visticamāk max 30% no izbraucējiem emigrēja pēc tam kad krīze trāpīja Latviju, bet ne lielākā daļa.
ES-15 vidējais ienākumu līmenis ir samazinājies. Latvijas cenas un izdevumi nebūt nav samazinājušies – dzīve tāpat lētāka nav kļuvusi, tā ka diez vai tik rupji var rēķināt.
Kas attiecas uz mani – mans vienīgais iemesls atgriezties būtu, ja būtu iespēja normāli dzīvot pēc iespējas tālāk no Rīgas(man veselība neļauj tur atrasties), tas nozīmē, ka ja ārpus Rīgas nav normālu ceļu, tad acīmredzami ne tik drīz…
0
austrisv > austrisv 30.04.2013. 15.18
Vienmēr būs kāda daļa, kas gribēs emigrēt, jo tam būs vairāki iemesli. Domāju, ka jaunie vienkārši meklē padzīvot un gūt jaunus iespaidus ārzemēs, kā arī vairāk naudas. Man tā izskatās, ka pabūt ārzemēs liekas stilīgi.
Bez tam cik zinu, tad daži jaunie, kurus patiešām zinu, atbrauca 2008. atpakaļ Latvijā un mēģināja atrast darbu tepat tas pats arī 2011. gadā, bet neizdevās, jo darba vienkārši nav. Te es domāju cilvēka cienīgu darbu, ne par grašiem. Tāpat jau tai Vācijā arī nemaz nav tik viegli.Arī no Anglijas cik zinu atgriežas jaunie latvieši ar visu ģimeni, tāpat no Somijas un Norvēģijas. Tas nav masveidā, bet ir, un domāju, ka atgriezīsies arvien vairāk, ja Latvijā beidzot iestāsies kārtība un vēl šis tas, ko nevaru šeit rakstīt, bet ka daudziem latviešiem šeit nepatīk, it sevišķi Rīgā.
0
kristaps-alsbergs > austrisv 30.04.2013. 14.29
Emigrācija bija arī pirms krīzes, tiesa gan, mazākā apmērā nekā krīzes laikā. Ienākumu līmeņa atšķirība no ES-15 bija pārāk liela arī 2007.gadā. Taču balstoties uz mūsu analīzi varam izvirzīt hipotēzi, ka sasniedzot apmēram 70% no ES-15 vidējā ienākumu līmeņa, varētu apturēt emigrāciju.
0