Jeb «tiesības rakstītas modrajiem» – romiešu princips der arī Latvijas ceļiem
Diez vai jums ir zināms, ka visos tuneļos, kas garāki par 500 metriem un kuru slīpums garenvirzienā ir lielāks par 3%, drošības paaugstināšanai veic papildu pasākumus, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem. Arī es nezināju, līdz iepazinos ar Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumiem nr.159 – «Kārtība, kādā ceļu lietotājiem nodrošina minimālo drošības līmeni Eiropas ceļu tīkla tuneļos, kas garāki par 500 metriem».
Šos noteikumus atradu, cenšoties tiesību aktu labirintos uzmeklēt kvalitātes prasības, kurām vajadzētu atbilst padomju gados būvētajam plašajam Latvijas autoceļu tīklam. Neatradu. Tāpat kā Latvijas ārēs drīz nevarēs atrast autoceļu, kas nebūtu pārvērties par lamatām autobraucēju veselībai un dzīvībai.
Politikas eksperti nosmīkņās, ka manis minētie MK noteikumi ir tikai kārtējais bezjēdzīgas ES direktīvu ieviešanas piemērs, jo dabā šādu tuneļu Latvijā nav un pārskatāmā nākotnē nebūs. Taču man kā sazvērestības teoriju piekritējam ir aizraujošāka versija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.