Būšu sieviete! • IR.lv

Būšu sieviete!

8
«Protams, daudz kam ir iets pāri, bet tas viss nav varējis mani salauzt.»
Ieva Puķe

«Es sevi mierinu: man ir jau 65 gadi. Trīs nāvējošas slimības – cukura diabēts, vēzis un sirds mazspēja,» stāsta vienīgā Latvijas publiskā transpersona Olga Kononova. «Ko man vairs slēpt?»

Gribat – parādīšu savu invalīda apliecību un e-talonu, kad mūsu saruna jau iet uz beigām, viņa saka. Mazajā fotogrāfijā ir kopta, blonda dāma rozā džemperītī, smalku ķēdīti ap kaklu, zelta auskariņiem.

«Oļegs Kononovs,» vārds un uzvārds abos dokumentos līdzās bildei šķiet tik neiederīgs, ka ilgi tos pētu. Arī man pretī Ķengaraga blokmājas dzīvoklī nesēž nekāds Oļegs, bet šarmanta kundze, kuras sievišķīgie akcenti ir rūpīgāk izmeklēti nekā man. Balinātie mati ietver maigu sejas ovālu ar vijīgām uzacīm, viegli ietonētām acīm, koši rozā lūpām. No brīvi krītošas blūzes kakla izgriezuma izspraukusies krūštura lencīte. Manikirēti un lakoti nagi. Rokas, ko Olga tur viegli un graciozi, gan ir sievietei netipiski lielas, arī balss ir dobja, viņa pieklibo 70.gados piedzīvotā gūžas lūzuma dēļ. Tomēr trijās stundās, ko pavadu sarunā ar viņu, ne mirkli nav sajūtas, ka šajā telpā sēž vīrietis.

Plauktiņš aiz Olgas muguras nokrauts ar dažādu krāsu nagu lakas pudelītēm. Iezvanās uz tā noliktais mobilais telefons, melns četrstūris. «Tāds neglīts!» viņa to pasvārsta rokās un, klausulē izdzirdusi pazīstamu balsi, nopriecājas – servisā no remonta atsūtīts viņas vieglais, baltais Samsung La Fleur. «Redziet – Olga Kononova,» viņa rāda kvīti. «Tur visi mani zina.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu