Vairākums iedzīvotāju domā, ka krīze valstī nav beigusies 38

Foto: Baiba Buceniece, F64
Print Friendly, PDF & Email

66% aptaujāto norādījuši, ka nevienā jomā nevar atļauties tērēt vairāk naudas nekā pirms gada

Teju divas trešdaļas jeb 62% Latvijas iedzīvotāju domā, ka krīze nav beigusies ne valstī, ne ģimenē, liecina “DNB Latvijas barometra” aptauja.

Atbildot uz jautājumu, vai ekonomiskā krīze ir beigusies, ja izvērtē ģimenes materiālo situāciju un stāvokli valstī, 11% izvaicāto domāja, ka ekonomiskā krīze ir beigusies valstī, bet ne viņu ģimenē, 9% – ka tā ir beigusies ģimenē, bet ne valstī. Tikai 4% izvaicāto uzskata, ka krīze ir beigusies gan valstī, gan ģimenē. Savukārt to, ka ekonomiskā krīze ir “mākslīgi uzpūsta” un patiesībā viņi to nemaz nav izjutuši, atzīmēja 5%, vēsta LETA.

Jaunākā “DNB Latvijas barometra” rezultāti liecina, ka iedzīvotājiem, lemjot par viņiem nepieciešamo lietu iegādi, preces cena ir galvenais kritērijs biežāk nekā ekonomiskās krīzes sākumposmā. To, ka pēdējā gada laikā nav nācies ierobežot nekāda veida tēriņus, atzīst vien 13% respondentu, par pētījuma rezultātiem biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “DNB bankā”.

Nedaudz vairāk nekā puse jeb 56% “DNB Latvijas barometra” aptaujāto apgalvo, ka viņiem patlaban ir aptuveni tikpat daudz naudas kā pirms gada. Tajā pašā laikā trešdaļa aptaujāto teic, ka naudas viņiem ir kļuvis mazāk.

Jautāti, kādu preču iegādei var atļauties iztērēt vairāk naudas nekā pirms gada, visbiežāk – 17% – aptaujātie atzīmējuši pārtikas preces, bet 10% norādījuši apģērbus, apavus un aksesuārus. Dažādu vaļasprieku lietu, grāmatu, rotaļlietu bērniem, ceļojumu izdevumu un citu pirkumu kategorijās šāds pieaugums saskaņā ar respondentu teikto ir minimāls – vidēji 3-4% aptaujāto norādījuši, ka šajās kategorijās var atļauties tērēt vairāk. Vairākums aptaujāto – 66% – norādījuši, ka nevienā jomā nevar atļauties tērēt vairāk naudas nekā pirms gada.

Vaicāti, kāda rakstura pirkumiem pēdējā gada laikā tomēr nācies ierobežot tēriņus, tikai 13% aptaujāto atzīmējuši, ka viņiem nav nācies to darīt. Visbiežāk – 41% gadījumu – iedzīvotājiem nācies taupīt uz apģērba, apavu un aksesuāru rēķina, bet 40% gadījumu taupīts uz ilglietošanas preču (mēbeļu, sadzīves tehnikas) rēķina. Tam seko dāvanas (33%), ceļojumi (31%), kārumi (29%), pārtikas preces (29%).

Izvērtējot savus naudas tērēšanas paradumus, lielākā daļa jeb 64% aptaujāto norādījuši, ka vienmēr rūpīgi plāno visus izdevumus, bet 27% aptaujāto plāno tikai lielākus izdevumus, nesekojot līdzi sīkākiem ikdienas tēriņiem. Tikai 6% aptaujāto atzīmējuši, ka saviem tēriņiem vispār īpaši neseko līdzi. Salīdzinot šīs respondentu atbildes ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem kopš 2008.gada, to aptaujāto īpatsvars, kuri vienmēr rūpīgi plāno visus izdevumus, palielinājies par 10 procentpunktiem.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš atzīmē: “Atliek tikai minēt, vai, pateicoties krīzes gadiem, sabiedrībā ir izstrādājušies jauni paradumi (galu galā taupīgumu var pieskaitīt tikumiem) vai tas vienkārši ir pierādījums, ka daudziem krīze nebūt nav galā, bet pieaugošie mazumtirdzniecības apjomi pamatā saistāmi ar inflāciju, “ātro kredītu” uzplaukumu un citiem līdzīgiem faktoriem. Un, ja realitātē darbojas otrais variants, tad nevajadzētu brīnīties, ka ikvienu ziņu par ekonomiskajām pārmaiņām (ieskaitot pāriešanu uz eiro) un iespējamu cenu pieaugumu tām vai citām precēm sabiedrība sagaida ar milzu bažām.”

Tikmēr Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska šai kontekstā uzsver, ka cilvēka rīcībā esošie ienākumi ir viens jautājums, bet ne mazāk svarīgi ir tas, cik pārdomāti rīkojamies ar šiem ienākumiem.

“Neapšaubāmi, ka tieši krīze ir bijusi tas bargais skolotājs, kas iedzīvotājus mācījis kritiskāk izvērtēt savus tēriņus. Pētījuma rezultātos redzamo pārdomāto tēriņu izvērtēšanu būtu vērts saglabāt kā paradumu arī tad, kad ienākumi augs straujāk,” komentē ekonomiste. Viņas ieskatā, šāds paradums ir gan vērtīgs katras ģimenes budžeta plānošanai, gan pozitīvi ietekmē tirgotāju konkurenci. Jo vairāk pircēju sekos līdzi cenu pārmaiņām un salīdzinās tās, izvēloties izdevīgāko, jo vairāk tirgotāju būs spiesti veidot pārdomātu cenu politiku, nevis vieglas peļņas nolūkā likt nepamatoti augstus uzcenojumus.

Vairums aptaujāto arī, pieņemot lēmumu par kādas pirmās nepieciešamības preces iegādi, vienmēr (63%) vai lielākoties (30%) pievērš uzmanību tās cenai. Turklāt respondentu grupa, kura to dara vienmēr, kopš 2008.gada palielinājusies. Toreiz atbildi, ka cenām uzmanību pievērš vienmēr, sniedza nedaudz vairāk nekā puse respondentu (53%).

Raksturojot, kā viņu ģimenē tiek plānoti ikmēneša izdevumi, visbiežāk jeb 46% gadījumu aptaujātie norādījuši, ka tiek veidots kopējs budžets, izmaksas no tā sedzot pēc nepieciešamības. Tikmēr 11% aptaujāto teic, ka viņu ģimenē arī tiek veidots kopējs budžets, kurā ikviens pelnošais ģimenes loceklis iemaksā daļu savu ienākumu, bet atlikumu tērē pēc saviem ieskatiem. To, ka ģimenē netiek veidots kopējs budžets, taču pastāv vienošanās, kādus izdevumus katrs sedz, atzīmējuši 22% aptaujāto. Šis jautājums nav aktuāls tiem 17% aptaujāto, kuri dzīvo vieni un visus izdevumus sedz paši.

“DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Aptaujas dati tiek iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi katru mēnesi tiek aptaujāti ne mazāk kā 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz 3% robežu.

 

Komentāri (38)

lindapastare 04.04.2013. 14.02

Manuprāt, tam vairākumam krīze nav beigusies vēl kopš 1990. gada.

+10
-4
Atbildēt

4

    kristrun > lindapastare 04.04.2013. 14.26

    Kam tad nu bija tie burbuļa gadi? Dombrovskim, Štokenbergam, varbūt Andrejam gr, bet pārējie joprojām maksā dziedādami.

    +5
    -8
    Atbildēt

    0

    putekliic > lindapastare 04.04.2013. 14.18

    Izņemot “burbuļa” gadus.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    efeja60 > lindapastare 04.04.2013. 16.49

    Tieši treknajos gados bija visvairāk streiku un piketu
    ===============
    Jā, jo sabiedriskā sektora algas netika līdzi cenām.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    lindapastare > lindapastare 04.04.2013. 14.25

    Tieši treknajos gados bija visvairāk streiku un piketu 🙂

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 04.04.2013. 14.16

Zinot kādas prasības ir lielākai daļai aptaujāto, 2008-2010.gada krīze viņu uztverēs vēl būs arī pēc 20 gadiem. Tēriņu samazinājums konkrētām preču grupām nav rādītājs krīzei vai nekrīzei. Ar nepacietību gaidu jaunu metodiku iztikas minimumam, ienākumu minimumu mēs zinām – ap 665 Ls, optimums virs 1000Ls

+10
-6
Atbildēt

13

    Una Grinberga > Una Grinberga 04.04.2013. 17.10

    Re, vienmēr atradīsies iemesls, lai pats nedarītu, bet pārējiem jāgāž kalni! Vai nav izcils paraugs dubulstandartiem!?

    +4
    -6
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Una Grinberga 04.04.2013. 16.10

    Uzvaras parka stabs vēl joprojām stāv… 😉

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 04.04.2013. 15.14

    @Krix
    Man apnikusi Tava vaimanāšana un vienu un to pašu cēloņu minēšana, bet risinājumu nekādu. Ja nepatīk esošā situācija, piedāvāju Tev sekojošus risinājumus:
    (1) Pats radi savu uzņēmumu un izmanto lēto darbaspēku sava dzīves līmeņa celšanai;
    (2) Taisi partiju, iegūsti 51% nākamajās Saeimas vēlēšanās un realizē savu politisko programmu;
    (2) Brauc uz Angliju, strādā siltumnīcā un eksistē tur (māju+mašīnu+ceļojumu arī par to algu nevarēsi atļauties);
    Ja nespēj panākt nevienu no šiem risinājumiem, tad vismaz beidz pārmest citiem, kas to ir izdarījuši vai arī priecājas par to, kas ir dots nevis gaužas par to, ko nekad nedabūs! Nabadzība ir galvās nevis no valdības nomests Jaungada pārsteigums!

    +7
    -8
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Una Grinberga 04.04.2013. 16.49

    Plus_opinionNasing spešal! Diez vai Tu mani tur sastapsi – ir arī interesantākas vietas, kur dzert! Piedod, nepievienošos!
    ————-
    Nu vai nav bērnudārzs… tu 9. maijā dosies prom no Latvijas? o.O

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 04.04.2013. 16.18

    Diez vai Tu mani tur sastapsi – ir arī interesantākas vietas, kur dzert! Piedod, nepievienošos!

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 04.04.2013. 16.01

    Visticamāk nekas nesanāks, jo nosākuma jāpažēlojas valdībai, ka nav staba, pie kā pakārt…

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Una Grinberga 04.04.2013. 15.46

    tas ko citi saka, kurliem nav saprotams:
    (4) pie kura staba tevi, Nasing spešal, kārt?

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Una Grinberga 04.04.2013. 23.16

    Nasing spešal! Re, vienmēr atradīsies iemesls, lai pats nedarītu, bet pārējiem jāgāž kalni! Vai nav izcils paraugs dubulstandartiem!?
    ========================
    Pārējiem – Dombrovskim, Vilkam, Zaķim, Āboltiņai, vienotībai ir jānoņem no manām divām algām Zviedrijas līmeņa nodokļi, jeb jāuzliek arī citiem (miljonāriem utt) tādi paši, lai visiem ir vienāda nodokļu likme. Vairāk neko no citiem neprasu.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Una Grinberga 04.04.2013. 16.53

    (1) Pats radi savu uzņēmumu un izmanto lēto darbaspēku sava dzīves līmeņa celšanai;
    ===================
    Varbūt ieteiksi banku aplaupīt? Ekspropriēt ekspropriēto? Ko?

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Una Grinberga 04.04.2013. 23.11

    Nasing, es minu faktus, nevis gaužos…nabadzība tiešām galvās ir tiem, kam esošās algas liekas adekvātas ! Anglijā nekad neesmu bijis, nav arī plānu turp doties, toties ir zināms, ka pie diviem strādājošiem “siltumnīcā” i sanāk māju noīrēt i auto atļauties :), gan arī reizi gadā uz dzimteni atbraukt…Dzīvo vien savos rozā stirpā cilvēka sapņos un ļauj liet un kāpt uz galvas, man tas ir apnicis un katrs cīnās savā veidā !

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Una Grinberga 04.04.2013. 17.07

    bāc mans koments pazuda – vai nu pats, vai…
    Īsi:
    (1) Vairs nav infrastruktūras un milzīga korupcija.
    (2) Partija ir domubiedru grupa – ja neesi Zīgerists, Šķēle, Lembergs utt. nekāda partija no viena cilvēka nesanāks.

    (3) Brauc uz Angliju, strādā siltumnīcā un eksistē tur (māju+mašīnu+ceļojumu arī par to algu nevarēsi atļauties);
    ————–
    Siltumnīcu darbs ir sezonas darbs – zinu vienu personu, kas brauca tādu darbu strādāt, bet tas ar ir darbs… visiem pārējiem par algu sanāk dzīvošanai, ceļojumam un mašīnai arī. Man pašam tikai UK bija iemesls nolikt kursus un nopirkt auto, jo tieši tāpēc spēju izkonkurēt pārējos. Un UK auto ir lēti nopērkams – lielākā nauda iziet par apdrošināšanu, ceļa nodokli un degvielu. Man pat negribas skaidrot, bet ja cilvēkam nav skaidrs kā ir UK, varbūt nevajag.

    PS Es izlaboju uz 3, jo izskatās, ka Latvijā palikušajiem ar skaitīšanu ir pašvaki… es nesaku, ka visiem, bet pasargi pārējos palikušos no tādiem, kā Nasing spešal.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Una Grinberga 04.04.2013. 17.25

    Nu, ne jau es ieteicu ko citiem darīt – katrs pats sava ceļa gājējs. Manā gadījumā vieglāk bija aizbraukt kā pielāgoties citiem, jo man nav ilūziju par to ko nespēju celt un nest.

    Par UK es zinu labāk.

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Una Grinberga 04.04.2013. 15.01

    Katra sapnim jābūt strādāt par minimālo vai rauties pa diviem darbiem, ka tik investori un “uzņēmji” dabū savu tiesu izvilkt :). Atver actiņas un paskaties cik viss apkārt maksā un tad parēķini cik vispār cilvēkam maksā darba darīšana !:) Tie nebūs minētie 665ls uz rokas, bet noteikti nebūs minimālā, pat ne Jansona minētie 300ls….Un pēc tam vēl kādam brīnums, ka neizvēlas bērnus 🙂 Ja vēl vēlas tādas prātam neaptveramas ekstras kā personīgais transports un miteklis, tad gribot negribot tos 665ls vajag…Nu nav katrai dzīves pozīcijai tādas cenas, lai Latvijā kāds varētu sev nedarot pāri atļauties strādāt par kapeikām. Šobrīd maksātās minimālās par garām darba stundām, pēc gadiem 5-10 nāks atpakaļ kā atspere, nebadzības un invaliditātes(sabeigta veselība) veidā – tos tad arī maksāsim visi !

    +9
    -7
    Atbildēt

    0

Elīna Barkovska 04.04.2013. 12.11

Cilvēki nespēj pieņemt valsts faktisko ekonomisko situāciju, bet dzīvo ilūzijās, ka kreditēšanas burbulis ir bijis reāls mājsaimniecību ienākumu un izdevumu atspulgs. Latvijā nav bijusi krīze, bet atgriešanās realitātē un tikai:)

+9
-6
Atbildēt

1

    Rita Lazda > Elīna Barkovska 04.04.2013. 15.39

    Un pēc kā tad vērtēt? Reālā situācija jau nozīmē, ka krīze turpinās – krīze jau nenotika tikai kredītu dēļ – krīze ir tad kad tiek slēgti uzņēmumi un rūpnīcas.
    Kaut kā nemanu, ka Latvijā krīze ir beigusies.

    PS Un lūdzu nevajag pieminēt kreditēšanas burbuļus – tā ir veca plate un liecina par neatlaidīgu melu propagandu un infantīlu pārliecību, ka pārējie ir stulbeņi: kredītus sagrābās pārsvarā tie, kas spēja: tie, kas pie varas un bagātie – viens no risinājumiem šiem spekulantiem bija valsts izmantošana, atļaujot īpašumu pārdošanu ārvalstniekiem pretī saņemot atļaujas dzīvošanai. Tak vien tas jau bija vērts, kad Krištopana dēls(odzes neiznīkst) rādīja TV pārdošanai dzīvokli Vecrīgā.

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu