Ko jaunu skatītājiem piedāvās finansiāli izvārgusī Latvijas kinoindustrija?
Kā nelieli ielāpi Latvijas kino audeklā ik martu tiek lipināti valsts finansējuma piešķīrumi. Šogad nauda tiks vienai jaunai spēlfilmai un ne mazāk kā divām dokumentālajām un divām animācijas filmām. Pretendentu, protams, krietni vairāk, tomēr Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga saka: pieteikumos jaušams vietējās kinoindustrijas sagurums. Daudzas radošās apvienības konkursā nemaz nepiesakās, jo necer, ka vispārējās nabadzības apstākļos valsts naudu varētu iegūt. Tomēr ir arī gandarījums par dažiem jaunajiem spēlfilmu režisoriem, kas piedāvā svaigu skatījumu, padziļinātus identitātes meklējumus un daudzšķautņainus kinostāstus. Laimīgos konkursa uzvarētājus plānots noskaidrot šonedēļ.
Imitē industriju
Kopš 2009.gada, kad krīzes dēļ valsts budžets filmu veidošanai tika samazināts par aptuveni 70%, NKC katru gadu var piešķirt vidēji 0,7 miljonus latu pašmāju kinoprojektiem.
Šogad konkursā uz valsts naudu pretendē pieci jauni spēlfilmu projekti. «Parasti bija vidēji 15 spēlfilmu, no kurām nopietni – 10 projekti,» komentē NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis. Bet Gailīte-Holmberga skaidro, ka mazais projektu skaits signalizē par «milzīgu nozares iekšējo nogurumu», jo «viņi saprot, ka jauno filmu sākšanai ir tikai 130 000 latu, un parādās bezcerība». «Vēsturiskas filmas ar kostīmiem, kas prasa lielus līdzekļus, pie mums neatnāk, izņemot [Aigara Graubas] Minhauzenu, kas pie mums nāk pēc sēklas naudas.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.