Latvijā trūkst programmētāju. Firmas lūkojas pēc prātiem Ukrainas un Baltkrievijas virzienā, bet spicākie latvieši nevēlas strādāt uzņēmumos – labāk, sēžot Līvānos vai Berlīnē, «tamborē» kodus ārzemju klientiem vai rada paši savus produktus pārdošanai pasaulē. Līdz savam Skype gan vēl neesam tikuši – vispirms skolās kārtīgi jāiemācās matemātika
Jā! Viss ir tieši tā, kā vajag. Līvānieša Arņa Puškeira (25) darba telpa ir programmētāja cienīga – vienā stūrī matracis, otrā jaudīgs dators. Tehnikas vadi met līkumus un lokus. Turpat arī velosipēds un trenažieris. «Nē, nē, bildēt nevar. To paredz darba līgums ar klientu,» Arnis man un fotogrāfei ierāda vietu blokmājas viesistabā pie pīrāgiem.
Jau pāris gadu Arnis samaksu saņem mārciņās un nodokļus maksā latos, jo strādā kādai Lielbritānijas aģentūrai. Vienam no klientiem – veikalam – Arnis izveidojis laika uzskaites programmu, kurā tiek piefiksēts, cik laika pārdevējs iztērējis katram pircējam, un programma aprēķina, kā šis ieguldītais laiks atmaksājas. Bet kādai bankai Arnis izveidojis sistēmu, kas darbina ap 400 mājaslapu bankas vajadzībām – gan iekšējai lietošanai, gan klientiem. Arnis ir arī atbildīgs, lai viņa programmētais darbotos nevainojami. Ja sistēma nobrūk, banka var neiegūt klientu. «Ir bijušas reizes, kad sistēma nedarbojas pusstundu. Tad drusku jūku prātā.» Briti gan ne, jo viņiem nepiemīt Latvijai raksturīgais – visu vajag gatavu ātri, ātri. IT projekti topot pārdomāti, un tos bieži nepārtaisa, ņemot vērā jaunākās tendences.
Arnis savu sadarbības partneri Endrū nekad nav saticis, tikai runājis pa telefonu. Darba līgumu viņš saņēma Līvanu pastā. Turpat arī pienāk Ziemassvētku dāvanas – daudzstāvīgas konfekškastu piramīdas. Arņa darbdiena sākas plkst.10.30 un beidzas 19.30. Viņš sev stingri noteicis pusdienlaiku, un mamma zina, kad jāsarūpē ēdamais. «Ja pa dienas vidu aizeju padzert kafiju, tad pieķeru, ka nākamajā dienā kafijot gribēšu iet ne tikai pa dienu, bet arī uz vakarpusi. Aiznākamajā dienā jau no rīta, pusdienā, vakarā. Tā izplatās kā infekcija. Nevar, un viss!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.