Aplami un maldinoši apgalvojumi par Būvniecības likumu

Problēma nav likumdošanas aktos, bet gan spējā tos interpretēt un uzņemties atbildību !
Nevienā attītības plānā, kas paredzēts ilgstošam laika periodam nav iespējams paredzēt detalizētu regulējumu.
Arī citi argumenti neiztur kritiku pie tam no abām pusēm !
Cik nekustamo ipašumu pircēju ir painteresējušies par attīstības plāna noteiktajām būvniecības iespējām kaimiņos ?!?!? Un ne tikai painteresējušies par to vai citu ierakstu, bet mēginājuši iztēloties detaļas – kas ir vieglā ražošana, kas daudzstāvu vai centru apbūves teritorijas un kā tas varētu izskatīties ” dabā” ??!?!?
Tas pats par otru pusi, ja kāds nosdarbojas ar korupciju, komerciālo uzpirkšanu, vai šantāžu, tad kāda problēma viņu dabūt “aiz restēm” citiem par biedinājumu ?!?!?!?
Un nevajag iedomāties, ka mēs esam unikāla valsts – gandrīz katru nedēļu televīzijā rāda kādu filmu par analogām situācijām, nupat Berlīnē neiztika bez policijas iesaistīšanās analogā situācijā u.t.l.

Likumdevējam vispirms jārūpējas par vispārīgām lietām kaut vai to pašu tiesvedības ātrumu, kas vajadzīgs jebkurai nozarei un iesaistītai pusei !

Dombrovska kungs, ja reiz gribējās kaut ko paskaidrot un pārliecināt, varējāt salīdzināt kaut vai pa soļiem esošo kārtību ar jauno, norādot, kādas ir atšķirības.

Jūsu tekstā argumentu ar kaut vienu atsauci nav. Neviena. Nevar analizēt divus dažādus normatīvos aktus atšķirības salīdzinot nevis ar atsaucēm uz pantiem, bet ar eifēmismiem, hiperbolām un citiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem.

Diemžēl no šā raksta nav īsti skaidrs, kuri tad ir šie maldinošie un aplamie apgalvojumi par Būvniecības likumu. Nav arī pietiekamas argumentācijas aizdomām, ka atsevišķi grozījumi tiek virzīti nevis sabiedrības, bet gan kādu atsevišķu personu interesēs.
Grūti spriest, par kuriem grozījumiem Vj.Dombrovska kungs runā. Visupirms 2.lasījumā tika akceptēti viņa iniciētie grozījumi pašreizējā Būvniecības likumā, kas paredz, ka būvatļaujas pārsūdzēšana tiesā to neaptur. Sākotnēji tie tika “dzīti” cauri steidzamības kārtībā, kas patiešām varēja radīt iespaidu, ka, nesamērojot sabiedrības un attīstītāju intereses, lobēti tika pēdējie.
Pēc nedēļas Saeimas sēdē 2.lasījumā tika atbalstīts jaunais Būvniecības likumprojekts, kas paredz, ka būvatļauju var apstrīdēt APL noteiktajā kārtībā, kas paredz, ka šādos gadījumos būvatļauja tiek apturēta.

Kontrole būvniecības jomā jau tagad ir pārvērsta par fikciju, jo Būvinspekcija ir likvidēta, bet pašvaldību būvvaldes izsniedz būvatļujas un kontrolē pašas sevi.Tā tas diemžēl tiek plānots arī turpmāk.Ja tiks atbalstīti Vj.Dombrovska priekšlikumi, tad arī tiesvedība šajā jomā tiks pārvērsta par farsu.No brīža, kad pašvaldība būs pieņēmusi lēmumu atstāt apstrīdēto būvatļauju negrozītu, būvatļaujas darbība tiks atjaunota un būvnieki, neskatoties uz tiesā esošo pieteikumu, būvēsies,kā liecina prakse, trijās maiņās pat prožektoru gaismā.
Vai priekšlikuma autori ir apsvēruši tiesiskās sekas, kas iestāsies, ja tiesa tomēr būvatļauju pēc 2- 3 mēnešiem atzīs par nelikumīgu un apturēs? Šķiet, ka nē. Zaudējumi radīsies ne tikai pašiem būvniekiem, bet arī pašvaldībai, kas būs rīkojusies nelikumīgi. Tai no mūsu pašu nodokļiem būs jāatlīdzina zaudējumi gan attīstītājiem, gan būvniekiem, gan, iespējams, arī būvobjekta kaimiņiem, nerunājot nemaz par izdarīto kaitējumu videi, kas var būt neatgriezenisks.
Īpašs stāsts ir par sabiedrības līdzdalības tiesībām šajā procesā. Atšķirībā no pašreizējā regulējuma, jaunais Būvniecības likumprojekts to neparedz. Savukārt citi normatīvie akti to pieprasa. Vēl vairāk – Sprūdža k-ga vadītās VARAM izstrādātais un Saeimā 1.lasījumā atbalstītais Pašvaldību referendumu likumprojekts paredz pat referendumus par būvprojektiem, kuru būvniecība sabiedriskajā apspriedē nebūs guvuši atbalstu. Būtu taču nesaprātīgi taisīt referendumus par jau uzbūvētām vai pusbūvētām būvēm!
Domāju, ka šantāža saistībā ar būviecerēm var būt gan no attīstītāju, gan no kaimiņu puses.Tāpēc, lai nemaldinātu sabiedrību, šo problēmu nevajadzētu aplūkot vienpusēji.