Aizkaitinājuma likums
Saistītie raksti
Analīze /
24. aprīlis
Aizmugure!
Veiksme /
10. aprīlis
Koka ēkas nākotnei
Veiksme /
27. marts
Globāli svarīgs amatnieks
Klimats /
10. marts
Būvēt zaļi
Komentāri (9)
Abele 31.10.2023. 20.25
Žēl, ka arī “Ir “nav papūlējušies noskaidrot patiesību.Apskatieties projektu,tas saucās Ozolu nams ar skaistu izgaismotu ozolu un ozolam šī māja traucēja vismazāk.Un nav šeit stāsts par nabaga ozolu,kas beigās cieta konkurējošo būvnieku interešu bīdīšanas vārdā..Šo gadījumu varētu mācīt skolās, kā ar trešās varas palīdzību sagrozīt patiesību un iznīcināt mazu konkurentu.
1
Andris Vītols > Abele 01.11.2023. 01.06
Ja Jums kas zināms, tad palīdziet noskaidrot patiesību !!! … Tad jau paši būvnieki meklē tos ar zāģi, lai atrastu PASŪTĪTĀJU. … …
0
no malas 26.10.2023. 14.38
Būvniecības pocesā, kur tiesiskais regulējums dod plašas tiesības sabiedrībai, gadiem ilgi nekas nemainās. Tiesības lielākoties paliek uz papīra. Šajā gadījumā Mārupes pašvaldība, tāpat kā liela daļa piejūras pašvaldību pārliecinātas par nesodāmību un visatļautību. jo RAPLM izliekas neredzam šo tiesisko nihilismu. Pašvaldībās, kur tiek pārkāpti likumi, piemēram, Jūrmalā, būvvaldes gadiem ilgi vada “speciālisti” ar izcilām demagogu spējām, Kamēr valsts institūcijas lēnā gaitā skata iedzīvotāju sūdzības, būvnieki ātrā tempā būvē pat pa naktīm, jo, kā liecina tiesu prakse, nelikumīgi uzceltas būves tiek legalizētas. Protams, ne jau par skaistām acīm. Pat spriedumi netiek pildīti.
Ja sabiedrība nebūtu vienaldzīga, praksee mainītos. Lai veicas A.Priediņa kungam. Prieks par tādu juristu, kas LU iegūtās zināšanas izmanto ne tikai naudas maisu interesēs.
1
vvilums > no malas 26.10.2023. 18.49
“nelikumīgi uzceltas būves tiek legalizētas”. Legalizēt var kaut ko tādu, kas nav pretrunā ar pastāvošām prasībām, un šajā gadījumā tiesa lēmusi taisnīgi un neko nevarēs legalizēt. Bet pasūtītājs var prasīt atlīdzību no būvvaldes un vēl jo vairāk,manuprāt, no arhitekta, kurš noteikti nelēti sazīmējis “sapņu pili” tur, kur tā nevar būt pēc būtības.
0
vvilums 26.10.2023. 12.56
Būvvalde un arhitekti protams te sakļūdījās pamatīgi, taču pilsēta primāri ir un paliek cilvēku urbanizēta vide , un ja liels koks stihijas brīdī draud nogāzties uz ēku pilnīgi vai daļēji vai ar saknēm izcilā trotuāru padarot to šķību un jāizškirās par to kurš ” paliks dzīvot pilsētā koks vai cilvēks” , tad tomēr atbildei jābūt skaidrai. Parkos un laukos protams dižkoki ir sargājami un ,ja tie tur gāžas nekam ļaunu nodarīt nevar.
2
Lase > vvilums 26.10.2023. 13.31
Tur jau tā lieta, ka pilsēta tajā vietā ir faktiski uz papīra. Ozols stāvēja klajā laukā. Cilvēks varēja dzīvot no zara gala +10 metri attālumā. Vienkārši mežonīgajiem rausējiem droši vien tad neizdotos visu iecerēto ēku ietilpināt attiecīgajā gabalā.
0
no malas > vvilums 26.10.2023. 14.45
Nenoliedzami, ka pilsēta ir urbanizēta vide. Taču arī pilsētu būvniecībā ir likumi, kas notiec spēles noteikumus. un kas ir jāievēro. Ja 1.inst.spriedums paliks spēkā un attīstītājs cilvēkiem, kas iemaksājuši 50 000 eur, tos neatlīdzinās, tad viņi varētu,, iespējams, mēģināt vērsties ar prasību pret Mārupes pašvaldību, kas izsniegusi nelikumīgu būvatļauju.
1
vvilums > no malas 26.10.2023. 20.03
Ar šo es gribēju ierosināt diskusiju ar iespējamām likumdošanas izmaiņām par dižkoku statusu urbanizētā vidē, proti, pilsētā liels koks var nodarīt cilvēkiem lielu skādi it sevišķi pašreiz tik bieži piedzīvojamajos nemierīgajos laika apstākļos. Vakardien bija sižets par kļavu-dižkoku, kurš tika visu instanču pasargāts, taču vētras laikā nogāzies gandrīz sagraudams jaunas ģimenes jaunbūvi.
0
Ilze Pētersone 26.10.2023. 07.24
Nekas tāds nevarētu notikt, ja būvniecībai zaļo gaismu nedotu Mārupes dome un būvvalde. Vispirms tā ir pašvaldības atbildība, kuras rīcība, protams, rada aizdomas, ka kāds varētu būt saņēmis pateicību par to, ka atļauj būvniecību blakus sargājamam kokam, kas savukārt izskaidro, ka uz protestiem būvvalde un dome nereaģē.
0