Konflikts Saeimas komisijā izceļas jautājumā par 16.martu
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) paziņojis par savu lēmumu atkāpties no komisijas priekšsēdētāja amata.
“Atsevišķu koalīcijas un opozīcijas komisijas deputātu ultimatīvu prasību man publiski paziņot vēl pirms Saeimas plenārsēdes savu balsojumu par likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” uzskatu par spiedienu un klaju neuzticības izteikšanu man kā komisijas vadītājam. Man tādas politiskās manipulācijas ir kategoriski nepieņemamas,” savā paziņojumā uzsver Latkovskis.
“Esmu ievēlēts Latvijas 11.Saeimā no Nacionālās apvienības saraksta. Tomēr līdz šim, vadot komisijas darbu, vienmēr esmu centies stāvēt pāri frakciju un partiju interesēm. Tas nav bijis viegli, tomēr uzskatu, ka esmu savu darbu darījis godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas, prioritāri domājot par Latvijas interesēm,” pauž deputāts.
Pieņemt tik krasu lēmumu politiķim liek apstākļi, ka attiecībā uz konkrētā likumprojekta konkrētu risinājumu, tāpat kā dažos citos jautājumos jau iepriekš, viņš bija paudis savu īpašo viedokli Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcijā. “Esmu gandarīts, ka frakcijā tas ticis uztverts ar sapratni un kā diskutējami jautājumi. Ar nožēlu konstatēju, ka citu frakciju (tai skaitā koalīcijas) deputāti šo manu neatkarīgo pozīciju cenšas izmantot starpfrakciju spekulācijām par amatiem,” teikts politiķa paziņojumā.
Līdz šim savus uzskatus Latkovskis neesot pakļāvis politiskajām spēlēm un negrasās to darīt arī turpmāk. Savos uzskatos un lēmumos viņš nevadoties nedz no vēlmes saglabāt komfortablu dzīvi frakcijā, nedz no vēlmes noturēties komisijas priekšsēdētāja amatā, vēsta LETA.
Ņemot vērā izveidojušos situāciju, viņš uzskata par neiespējamu turpmāk vadīt komisiju un 14.marta Saeimas plenārsēdē piedalīties balsojumā par “Grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.
“Pats turpināšu darbu Sabiedrības saliedētības komisijā, lai īstenotu aizsāktās ieceres komisijas darba uzlabošanā un Latvijas sabiedrības saliedēšanā,” sola deputāts.
Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē 13.martā jautājums par 16.martu izraisīja emocionālas nesaskaņas, izraisoties asākai vārdu pārmaiņai ne tikai starp koalīcijas un opozīcijas deputātiem, bet arī starp varas partiju pārstāvjiem.
Sēdes laikā emocionāli izteikumi uzvirmoja ik pa laikam, taču kulminācija tika sasniegta, deputātam Andrejam Judinam (Vienotība) cenšoties uzzināt, kā komisijas priekšsēdētājs Latkovskis plāno balsot jautājumā par 16.marta kā atceres dienas ieviešanu un vai viņa balsojums nebūs pretrunā ar komisijas iepriekš pieņemto aicinājumu uz sabiedrības izlīgumu.
Latkovskis uz to reaģēja emocionāli un pauda kritiku par šādu jautājumu, tajā pašā laikā netieši norādot, ka viņš nesatrauktos par komisijas priekšsēdētāja amata zaudēšanu. Pēc sēdes viņam turpinājās saspringta saruna ar Judinu.
Komisija iepriekš pieņēma aicinājumu, kurā aicina ikvienu politiķi neizmantot 16.marta un 9.maija piemiņas dienas un piemiņas brīžus savtīgiem, naidu kurinošiem, sabiedrību šķeļošiem un neiecietīgiem uzsaukumiem un rīcībai.
Komentāri (27)
buchamona 14.03.2013. 09.18
Lai varētu sākt runāt par saliedētību ir vispirms jānovāc šķēršļi, kuri traucē saliedēties. Ir divi varianti:
Vai nu – vienai sabiedrības daļai – SC elektorātam ir jāatsakās no ” patiesības” par LR atbrīvošanu no fašisma, jāatsakās no pasakas par LR labprātīgu iekļaušanos PSRS sastāvā, jāatzīst LR okupācijas fakts utt..
Vai arī – otrai sabiedrības daļai – LR piekritējiem ir jāpiekrīt, ka LR iestājās PSRS sastāvā brīvprātīgi, daudzie tūkstoši ļaužu paši labprātīgi kāpa lopu vagonos, lai dotos izsūtijumā, bet latviešu leģionāri bija vnk nacistu līdzskrējēji, kurus tagad te nacionālisti cenšas glorificēt.
Jebkurš saprātīgs cilvēks piekritīs, ka neviens no abiem variantiem nav reāls, un tātad – runas par kaut kādu sabiedrības saliedēšanu ir liekas. Ir jārunā par iespēju pēc iespējas mierīgāk līdzās pastāvēt, ir jābūt reālistiem.
1
kristaps_drone > buchamona 14.03.2013. 16.12
“Ir jārunā par iespēju pēc iespējas mierīgāk līdzās pastāvēt, ir jābūt reālistiem.” – nē, ir jārunā par iespēju pēc iespējas nesāpīgāk veikt okupantu un kolonistu repatriāciju vai viņu pārcelšanos uz rietumiem, pirmām kārtām uz tām valstīm, kas tā vai savādāk piedalījās Baltijas valstu atdošanā krievijai.
0
Andris 14.03.2013. 09.15
Tikai pasakās pietiek ar “Galdiņ, klājies!”/”Pēc līdakas pavēles, pēc mana lūguma” vai pasakas modifikāciju realitātē – ar “Labas gribas manifestu”/Sabiedrības saliedēšanas komisiju, “Komunisma cēlāju morāles kodeksu”:dzīvi nevar pārveidot ar papīru palīdzību, vienalga, vai tie tapuši Rīgas Pilī vai Bruņniecības namā. Darbošanās ilūzija ir un paliek ilūzija. Varbūt tā sniedz gandarījumu pašiem “saliedētājiem”, taču Latvijai šo aktivitāšu rezultātā sausais atlikums – nulle.
“Latvijas valsts ir morāli atbildīga, ka tā nespēja pasargāt savus pilsoņus” – šāda visnotaļ interesantā tēze izskanēja Sabiedrības saliedētības komisijas debatēs par attieksmi pret Otrā pasaules kara karavīriem. Izvēršot tēzi, – Latvija ir atbildīga par to, ka tā nespēja novērst Otro pasaules karu…
Bez komentāriem.
0
Elīna Barkovska 14.03.2013. 10.14
Kamēr LV un Saeima, kā arī pilsoņi dzīvos ar apziņu, ka mums ir divvalodība un divas sabiedrības, nekas labs mūs negaida.Tā vietā, lai sargātu un veidotu latvisku Latviju, mēs jau 21 gadu uztraucamies, ko par to padomās PSRS ieceļotāji. Ar šo gļēvo politiku mēs tiešām pazudīsim no pasaules kartes!
0