«Ir tā, it kā es būtu skatījies futbola maču televīzijā, bet nu pats spēlēju klubā Barcelona — tā ir liela atbildība,» par savu darbu vienā no labākajiem Latvijas restorāniem saka Brazīlijas latvietis Ēvalds Rītiņš.
Brazīlijā gribu atvērt restorānu, ko sauks tāpat kā mana radinieka Mārtiņa Rītiņa māju Baltezerā. Viņš sacīja, ka vārds «ataugas» nozīmē atdzimšanu - tieši tas notiks ar mani. Pašlaik esmu apdrošināšanas brokeris, restorāns man būs jauns sākums, angļu valodā stāsta 36 gadus vecais vīrietis. «Es zinu latviešu vārdus, bet nemāku izveidot teikumus. Reiz tēvam taisīju Ziemassvētku kartīti: uzrakstīju portugāļu valodā, pārtulkoju angliski un ar angļu-latviešu vārdnīcu tālāk pārtulkoju latviski. Tēvs sāka smieties. Tur nekas nebija rakstīts par Ziemassvētkiem.»
Ēvalds zināja, ka tēvs Jānis, Mārtiņa Rītiņa onkuļa Konstantīna dēls, 1940.gadā ir nācis pasaulē Rēzeknē. No vecmāmiņas bija dzirdējis - trīs dienas pēc dēla dzimšanas slimnīca tika sabumbota, un vectēvs bēga, nesot mazuli uz rokām. Tas, ka Jānis Rītiņš dzimis pēdējais no trīnīšiem un vienīgais izdzīvojis, Ēvaldam nav stāstīts. Tikai pagājušogad viņš to izlasīja portugāļu valodā iztulkotā dzimšanas apliecībā, ko vecāku mājās uzgājis dokumentu kaudzītē līdzās vecām fotogrāfijam. Ēvalda tēvs Jānis ieguva maģistra grādu pedagoģijā, veidoja tālmācības metodes nomaļu Brazīlijas apvidu iedzīvotājiem. Ir sarakstījis grāmatas par darbinieku profesionālo izaugsmi uzņēmumos. 1991.gadā viņš steidzās uz neatkarību atguvušo Latviju, gribēja dalīties pieredzē ar Rīgas Tehnisko universitāti un, protams, satikt tuviniekus.
