Sieviešu vidējā darba samaksa Latvijā jau vairākus gadus ir 15% līdz 19% mazāka nekā vīriešu atalgojums, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati.
Ja vidējais Eiropas Savienības (ES) vīrietis gada pirmos divus mēnešus būtu pavadījis atpūšoties un pie darba ķertos tikai 28.februārī, tad gada beigās viņš ar savu darbu vienalga būtu nopelnījis tikpat daudz kā vidējā sieviete, strādājot jau no gada pirmās dienas. Lai pievērstu uzmanību šai problēmai un meklētu risinājumus, ES jau trešo gadu tika atzīmēta Vienlīdzīga darba samaksas diena – šogad 28.februārī, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Latvijā situācija gan esot mazliet labāka nekā vidēji ES – šeit atšķirība ir 15,5% (2010.gada dati – tie izmantoti arī ES līmeņa aprēķinos), kas nozīmē, ka sievietēm, lai nopelnītu tikpat, cik vīrieši, papildus būtu jāstrādā mazāk nekā ES vidējās 59 dienas. Taču atšķirībā no ES vidējā rādītāja (16,2%), kas pēdējos gados ir mazliet samazinājies, atalgojuma atšķirība Latvijā ir pieaugusi – 2009.gadā tā bija mazāka par 15%.
Savukārt Labklājības ministrija, pētot sociālo iemaksu veicēju algas, noskaidrojusi, ka sieviešu vidējā apdrošināšanas alga ir 383 lati, savukārt vīriešu 457 lati. Turklāt sievietēm iemaksu alga ir zemāka visās vecuma grupās, tātad visas dzīves garumā.
Tomēr nevienlīdzīgs atalgojums starp dzimumiem nesot tikai Latvijas problēma. LM norāda, ka sieviešu darba samaksa visā Eiropā joprojām ir vidēji par 17% zemāka nekā vīriešu atalgojums.
“Pārsvarā atšķirīgas darba samaksas cēloņi ir saistīti ar izglītības un karjeras izvēli, ko lielā mērā ietekmē tradicionāli iesakņojušies uzskati par sievietēm un vīriešiem atbilstošām profesijām. Turklāt strādājošām sievietēm biežāk jāsastopas ar šķēršļiem darba un privātās dzīves saskaņošanai,” skaidro LM.
Vislielākā darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Latvijā vērojama finanšu starpniecībā banku sektorā, kur sievietes vidēji saņem tikai 61% no vīriešu algas. Tāpat būtiskas darba samaksas atšķirības ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kur 2012.gadā sieviešu vidējā darba samaksa bija tikai 73% no vīriešu vidējās darba samaksas.
Atšķirīgs ir arī amatu līmenis, kādos sievietes un vīrieši strādā. Vīrieši veido procentuāli lielāku likumdevēju, vecāko amatpersonu un vadītāju skaitu nekā sievietes, savukārt vairāk nekā piektdaļa strādājošo sieviešu ir nodarbinātas pakalpojumu un tirdzniecības jomā.
“Zemāki ienākumi un mazākas sociālās iemaksas nozīmē mazākas pensijas sievietēm nākotnē, kas savukārt rada lielākus nabadzības riska draudus,” uzsver LM.
Lai meklētu risinājumus nevienlīdzīga atalgojuma tendences mazināšanai, LM 21.martā rīkos diskusiju, kurā pārrunās šo jautājumu kopā ar citu valsts institūciju speciālistiem, akadēmiskās vides ekspertiem, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem.
Infografiks pieejams arī šajā saitē.
Komentāri (36)
austrisv 01.03.2013. 09.38
Cik es atceros, strādājot lielā valsts iestādē, tad nevienlīdzību atalgojuma ziņā starp sievietēm un vīriešiem izjutām! Arī izglītība sievietēm bija augstāka nekā tajā pašā amatā strādājošiem vīriešiem. Iespējams vienīgi tas, ka šajā darbā vīriešus piesaistīt bija grūtāk un tāpēc piemaksas viņiem bija lielākas. Šī netaisnība tika nostiprināta ar piemaksām. Nezinu kā tas ir tagad. Iespējams, ka kaut kas ir mainījies uz labāko pusi.
Drīzāk domāju, ka vīriešu skaits ar augstāko izglītību ir mazāks un tāpēc tos cenšas piesaistīt ar lielākām algām.
1
Marta Zariņa > austrisv 01.03.2013. 11.41
Es nedomāju, ka šiem paterniem pamatā ir kāda loģika. Pētījumi rāda, ka tie vienkārši ir aizspriedumi no kuriem nevar izvairīties pat samērā izglītoti cilvēki. http://blogs.scientificamerican.com/unofficial-prognosis/2012/09/23/study-shows-gender-bias-in-science-is-real-heres-why-it-matters/
Raksts runā par to kā eksperimentā zinātniekiem meklējot jaunu darbinieku tiek iedots viens un tas pats CV ar vienu atšķirību – vieniem iedod dāmas cv, otriem vīrieša. Kompetences novērtējumi krasi atšķiras. Bez vainas nav arī sieviešu kārtas vērtētāji. Secinājumi – nav runa par vienāda gala iznākuma neiespējamību, bet gan pat par vienādu iespēju trūkumu.
0
karolisk 01.03.2013. 08.44
Nu cik var..
Pašā rakstā ir atbilde: “Pārsvarā atšķirīgas darba samaksas cēloņi ir saistīti ar izglītības un karjeras izvēli” un “Atšķirīgs ir arī amatu līmenis, kādos sievietes un vīrieši strādā”. Atalgojums jāsalīdzina viena uzņēmuma, viena veida amata robežās, darbiniekiem ar vienādu darba stāžu.
Pēc pieredzes zinu, ka viena un tā paša darba darītāji (vīrieši), vienā un tajā pašā uzņēmumā (pat vienā kabinetā sēžot) saņem līdz pat 20% atšķirīgu algu. Izglītība tāda pati, darba stāžs arī līdzīgs. Tikai viens ir apsviedīgāks un prot vairāk paprasīt. Jā atalgojums ir nevienlīdzīgs, bet vai nepamatoti? Drīzāk par to būtu jādiskutē.
0
juhans 01.03.2013. 08.43
Varbūt nevienlīdzība valda to amatu atalgojumos, kurus tradicionāli ieņem sievietes un vīrieši? Nez vai kastu krāvējai sievietei maksā mazāk nekā vīrietim par to pašu darbu.
0