Kā Latvija cer līdz 2020.gadam dubultot ražošanā izmantojamo lauksaimniecības zemi?
Nemaz ne tik sen vispārzināma patiesība visās malās skanēja, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvijas lauksaimniecība ir «iznīcināta». Jāšaubās, vai kādam vairs ienāktu prātā tā teikt tagad. 2012.gadā Latvijas lauksaimnieki ievāca lielāko graudu kopražu mūsu zemes vēsturē, pirmo reizi pārsniedzot divus miljonus tonnu. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports starp 2001. un 2011.gadu pieauga deviņas reizes. 2012.gada pēdējos mēnešos, pateicoties lieliskajai ražai, šīs preces ieņēma pirmo vietu eksporta struktūrā.
Taču, vērtējot lauksaimniecības situāciju kopumā, kļūst skaidrs, ka šajā jomā Latvija vēl ne tuvu nav izsmēlusi savu potenciālu.
Trīs ceļi
Nesen uzstājoties Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīkotajā konferencē Rīcība un risinājumi Latvijas reģionu attīstībai, zemkopības ministre Laimdota Straujuma atzina, ka ražīgums un ienākumu līmenis visās lauksaimniecības un mežsaimniecības jomās varētu būt augstāks, un norādīja uz ļoti sadrumstaloto lauksaimniecības zemes īpašuma un apsaimniekošanas struktūru kā vienu no būtiskākajiem kavēkļiem zemes resursu efektīvai izmantošanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.