“Delna” pret KM: Gaismas pils būvniecībai jābūt atklātai 28

Gaismas pils siluets sarmainā Rīgas dienā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Dita Arāja

“Delna” par prettiesisku uzskata Gaismas pils infrastruktūras izbūves uzticēšanu Nacionālo būvuzņēmēju asociācijai

Kultūras ministrijas (KM) iecere Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas infrastruktūras būvniecību bez atklāta konkursa nodot Gaismas pils ģenerāluzņēmējam Nacionālajai būvnieku asociācijai (NBA) ir prettiesiska. Tā, balstoties zvērinātu advokātu biroja „VARUL” juridiskajā atzinumā, uzskata Gaismas pils būvniecības sabiedriskais uzraugs Sabiedrība par atklātību “Delna”.

Organizācija nepiekrīt KM iecerei jau 25. februārī parakstīt līgumu ar NBA un cer, ka tiesiskuma koalīcijas partneri vēl pārliecinās kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (NA) neparakstīt līgumu ar LNB, ko vada Māris Saukāns – ministres paziņa un sabiedrotais fondā „Viegli”.

KM gan uzskata, ka nedara neko prettiesisku, jo pēc konkursos pavadīta gada vienīgā iespēja laikus – 2013./2014. gadu mijā – pabeigt Gaismas pili, pēc ministrijas domām, ir infrastruktūras izbūves nodošana ģenerāluzņēmējam. KM uzsver, ka Gaismas pils būvniecību aizkavējusi ekonomiskā krīze un pārsūdzību dēļ ieilgušais konkursa process.

NBA infrastruktūru izbūvēt sola par 8,89 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Valsts budžets šādu summu šim mērķim varot atļauties, apstiprina ministres ārštata padomnieks un LNB Atbalsta biedrības valdes loceklis Jānis Dripe. “Delna” vēl nav izlēmusi, vai lauzt 2005. gadā ar KM noslēgto līdzdarbības līgumu par Gaismas pils būvniecības sabiedrisko uzraudzību. „Tas, ka “Delna” nevar tālāk piedalīties šajā procesā, ir skaidrs,” saka kādreizējais “Delnas” vadītājs Roberts Putnis, kurš slēdza līdzdarbības līgumu ar KM ministres Helēnas Demakovas (tolaik – TP) laikā.

Tomēr viņš līdzīgi kā KM un LNB Atbalsta biedrība uzskata, ka LNB ēkas nodošanu ekspluatācijā atlikt atkal par dažiem gadiem vairs nav iespējams. Jau nākamgad Gaismas pilī ieplānoti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi, bet 2015. gadā, kad Latvija kļūs par ES prezidējošo valsti, tur paredzētas augsta līmeņa starptautiskas sanāksmes.

„KM ir izvēlējusies visnecaurspīdīgāko procedūru,” saka “VARUL” partneris, zvērināts advokāts Valdis Bergs, kura birojs “Delnai” sniedza juridisko konsultāciju pro bono, no tiesiskuma viedokļa analizējot KM ieceri infrastruktūras būvi bez konkursa nodot LNB. Tiesa, 2012. gada janvārī KM izludināja atklātu infrastruktūras 1. kārtas izbūves konkursu, un tajā uzvarēja „LX Grupa”, kas minētos būvdarbus – ēkas pieslēgšanu ārējiem inženiertīkliem un piegulošās teritorijas izbūvi – solīja paveikt par 6,7 miljoniem latu. Nākamais saimnieciski izdevīgākais piedāvājums (nevērtēja tikai pēc zemākās cenas) bija SIA „Merks” – 10,1 miljons latu, bet NBA solīja darbus paveikt par 9,9 miljoniem latu.

Pēc vairākkārtējas konkursa apstrīdēšanas „LX Grupas” piedāvājumu KM noraidīja kā konkursa nolikumam neatbilstošu, taču arī „Merka” piedāvājumu neakceptēja. Tā KM vilcinājās no pagājušā gada augusta līdz pat 28. decembrim, kad lūdza Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) dot atļauju sarunu procedūrai ar NBA. Pamatojums – neparedzētu apstākļu gadījumā Publisko iepirkumu likums ļauj iepriekš noslēgta līguma izpildītājam (konkrētajā gadījumā – NBA) veikt nepieciešamos būvdarbus noslēgtā līguma izpildei.

Kavēšanās Kultūras ministrijas dēļ

Kaut arī IUB ir devis atļauju KM sākt sarunu procedūru tikai ar NBA, tomēr to nevar vērtēt kā apliecinājumu tiesiski korektam procesam, jo IUB nav vērtējis pēc būtības KM lūgumu iztikt bez atklāta konkursa, saka “Delnas” direktors Kristaps Petermanis. Savukārt Valdis Bergs skaidro, ka ieilgušo konkursa procesu un tuvos ēkas nodošanas termiņus nevar uzskatīt par neparedzētiem apstākļiem, jo infrastruktūras izbūve aizkavējusies pašas KM neizdarības dēļ. IUB Publisko iepirkumu likuma vadlīnijas nosaka, ka nepietiekamie apstākļi nedrīkst būt atkarīgi „no pasūtītāja nepietiekami operatīvas rīcības”.

Uz ir.lv jautājumu, kāpēc KM pērn pēc neveiksmīgā konkursa tērējusi laiku un aptuveni četrus mēnešus nav spējusi izlemt, kā tiesiski korekti risināt ieilgušo infrastruktūras izbūves iepirkumu, J.Dripe skaidro, ka laiks pavadīts, analizējot likumus un diskutējot ar sadarbības partneriem, arī “Delnu”. KM rīcībā esot advokātu biroja „Tark, Grunte, Sutkiene” atzinums, ka ministrija rīkojusies tiesiski. Kā noprotams no Valda Berga skaidrotā, šajā gadījumā gan vairāk ir juridiskas diskusijas par terminu „neparedzēti apstākļi” un „ārkārtas apstākļi” traktējumu, no kā attiecīgi iespējamas atšķirīgas juridiskas interpretācijas.

„Es vienmēr esmu bijis par tiesiskumu – tur nav nekādu šaubu. Ja galīgi ir kaut kas prettiesiski, tad neviens normāls cilvēks to nevar atbalstīt,” saka LNB direktors Andris Vilks. Taču viņš arī atsaucas uz KM apgalvojumu, ka atteikšanās no atklāta konkursa ir juridiski strīdīgs jautājums, tāpēc A. Vilks šajā gadījumā atturas izteikt juridisku vērtējumu konkrētajam iepirkumu procesam. Viņš gan atzīst, ka LNB ir pārāk ilgi gaidījusi jaunās ēkas uzbūvēšanu, tāpēc, „protams, gribas, lai tas viss vienreiz beigtos”.

KM no iecerētā līguma ar NBA atkāpties negrasās. Dripe par panākumu uzskata arī to, ka par aptuveni miljonu latu valsts nokaulējusi NBA piedāvājumu. Ietaupījums radies uz būvlaukuma izmaksu rēķina.

Dripe arī noliedz iespējamo korporatīvo saišu – Jaunzemes-Grendes un Saukāna draudzīgo attiecību – lomu iepirkuma procesā: „Mūs vada pavisam citi principi.” Interešu konflikta novēršanas likums nosaka, ka valsts amatpersona atrodas interešu konfliktā, ja tai, pildot amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, tā ietekmējot savu radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Formāli Jaunzeme-Grende pati iepirkumu izvērtēšanā nepiedalās, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs premjera Valda Dombrovska (Vienotība) uzdevumā jau vērtējis kultūras ministres darbības atbilstību Interešu konflikta novēršanas likuma normām, taču pārkāpumus nav konstatējis. Tomēr tieši pašreizējās kultūras ministres vadības laikā NBA vilcinājās valstij atmaksāt indeksācijas rezultātā iegūtos 2,3 miljonus latu, kā arī KM 10 mēnešus nepieprasīja NBA bankas garantijas par trim miljoniem latu. Tikai pēc “Delnas” uzstājīgas prasības ir panākta vienošanās par minētās naudas atmaksāšanu valstij.

KM apelē pie valsts prestiža – starptautiski ļoti neglīti izskatītos, ka Latvija neuzceltās bibliotēkas dēļ atbilstošos apstākļos nevar nodrošināt solītos starptautiskos pasākumus 2014. un 2015. gadā. Tomēr Petermanis saka – ja valsts izšķirtos nevis par laicīgi pabeigtu bibliotēku, bet gan par tiesisku iepirkumu procesu, tad tam būtu pozitīvas tālejošas sekas – netiktu grauta uzticība publiskajiem iepirkumu procesiem un arī ārvalstu investori gūtu apliecinājumu, ka Latvijā var rēķināties ar caurskatāmiem iepirkumu procesiem.

Pagaidām “Delna” nogaidīs līdz 25. februārim, un, ja KM tomēr parakstīs līgumu ar NBA, tad “Delna” lems par tālāku rīcību, iespējams, līdzdarbības līguma laušanu. Tas gan neizraisīs juridiskas sekas, taču norāde tiks dota, ka sabiedrības uzticība Gaismas pils būvniecības procesam ir ja ne zudusi pavisam, tad krietni iedragāta gan.

 

Komentāri (28)

gstrazds 18.02.2013. 16.26

Uzreiz pačukstēšu fanu klubam – šeit var izcelties, zākājot nevis sorozīdus un putinistus, bet nosaucot ļaunos par kultūrmarksistiem. Izskatīsies krietni kolorītāk.

+11
-5
Atbildēt

1

    Timurs Čuntonovs > gstrazds 18.02.2013. 19.53

    Jā, bet kuri ? Tieši kuri ir jāsauc par kultūrmarksistiem? Vispār kas tie tādi par zvēriem?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sandris Maziks 18.02.2013. 21.31

korporācija konsolidācija
Uztaisi blogu, varēsi izkārnīties pēc sirds patikas!

+4
0
Atbildēt

1

    dzerkaleliva > Sandris Maziks 18.02.2013. 22.15

    Pareizi esi pamanījis, no sākumu te mēģināju kādu pārliecināt un argumentēt par politikas absurdumu ko 21 gadu ir realizē tā saucamā Latvijas valdība pēdiņās. Pēc tam sapratu, ka nav jēgas un vienkārši ņirgājos par visiem šiem murgiem šai sajātajā valstī.
    Kā te pie viena raksta izlasīju articulus100 latviešu saitos gāna krievus par bidlām, bet krievu saitos latviešus par ņedobitijiem naciķiem un, kur jēga? Just fans?
    ————————–
    Nu man cits fans, redzēt kā sev paceļ algas uz 5.000 (nosaucot to par samazināšanu, par samazināšanu to nosauc arī šī te IR lapele, kas tagad raud krokodila asaras un tēlo svēto, tiesu sakarā), bet vienkāršam cilvēkiem liek izvēlēties vai nosprāgt badā un samaksāt apkures rēķinus vai iet dzīvot uz ielas, ja grib paēst.
    Par latviešu pensionāriem un leģionāriem, kuriem ir šī izvēle jāizdara.
    Man būtu daudz šādu piemēru, ja vēlies. Bet diez vai patiesību vispār vēlies saprast, cik pretīga un liekulīga ir bijusi un ir šī valsts vara un tās vadoņi un kāda jēga kā viņus sauc – TP, V, ZS, RP, SC vai vēl kā savādāk? Var jau būt, ka tauta pusdienās ēdīs euro, mugurā vilks euro un ģerbsies euro, par parējām normālās valstīs, normāliem cilvēkiem, nopelnāmām lietām nerunāsim. Kā šajā IR lapā var izlasīt, tad LV pilsoņiem tās nepienākas, vienīgi izredzētajiem siles lopiem un dažiem uzņēmējiem jaunlaiku vergturiem. Kaut gan pēc veiksmes stāsta ieviešanas, laikam arī vairs paēst un dzīvot nepienākas.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

Sandris Maziks 18.02.2013. 21.14

Anyway, vajag ātri un netērēt līdzekļus, rīkojot konkursu. Rīt no rīta izsludina pieteikšanos, lai atsaucas pāris tūkstosi profila uzņēmumu no visas ES, svētdien vakarā sarīko izlozi. Jebkurā gadījumā tas būs taisnīgāk un valstij labāk, kā bez konkursa atdot čekistiem, kuriem jau sen bija jābaro tārpi, kuri tāpat nemaz nav spējīgi paši darbus veikt.

+3
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu