No nākamā pāvesta diez vai jāgaida revolucionāras pārmaiņas katoļu baznīcā
Pirmdienas vakarā pēc pāvesta Benedikta XVI paziņojama par atkāpšanos no augstā amata Vatikānā negaisa laikā Sv.Pētera baznīcas kupolu ķēris zibens spēriens. Vai tā bija vai nebija zīme, un vai kaut ko arī nozīmēja, taču Romas katoļu baznīcas galvas paziņojumu daudzi raksturoja kā «zibens spērienu no zila gaisa».
Tas ir svarīgs notikums ne tikai pasaules 1,2 miljardiem katoļticīgo. Pāvesta atkāpšanās nav gluži parasta lieta. Nu var teikt, ka tā notiek vidēji reizi 700 gados. Jo iepriekšējā reize, kad Romas katoļu baznīcas galva no brīvas gribas un sava prāta atstāja amatu, bija 1294.gadā, kad Celestīns V dažus mēnešus pēc ievēlēšanas bija sapratis, ka nespēj pildīt amata pienākumus. (1415. gadā amatu bija spiests atstāt arī pāvests Gregorijs XII, taču tas notika baznīcas iekšpolitisku nesaskaņu rezultātā.)
Dante nosūtīja Celestīnu uz savas Dievišķās komēdijas elles priekškambari. Elle vairs nav populāra vieta, taču arī Benediktam XVI tiek veltīta kritika, ka «izņēmis pāvesta nomaiņas procesu no Dieva rokām un nodevis paša pāvesta rokās», kā to raksturo Itālijas laikraksta Il Foglio galvenais redaktors Džuliano Ferrara, kurš, starp citu, jau pērn prognozēja pāvesta atkāpšanos. (Šo lēmumu pāvests esot pieņēmis pērn martā pēc brauciena uz Kubu un Meksiku, pirmdien atklāja Vatikāna laikraksts L’Osservatore Romano.) Viņš arī norāda, ka šis solis «ir viena no lielākajām baznīcas modernizēšanas reformām».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.