Latvijas pārstāvji EP deputātu skaita izmaiņas vēlas saistīt ar balsstiesībām 14

Foto: EPA/LETA
Print Friendly, PDF & Email

 

Deputātu skaita izmaiņas Eiropas Parlamentā (EP) būtu jāsaista ar balsstiesībām Eiropas Savienības (ES) Padomē, paredz no Latvijas ievēlēto EP deputātu izstrādātais priekšlikums, kurš tiks iesniegts EP Konstitucionālo lietu komitejā.

EP deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) aģentūrai LETA uzsvēra, ka pārstāvniecību parlamentā nevar skatīt atrauti no ES Padomes balsstiesībām. Un pašas komisijas piedāvājums, kurš 12 valstīm, tai skaitā Latvijai, atņemtu pa vienam EP deputātam un Vācijai saskaņā ar Lisabonas līgumu – trīs deputātus, ir vērtējams kā matemātisks.

“Ja mums EP būs tīri proporcionāla pārstāvniecība, tad padomē vajadzētu principu – viena valsts, viena balss,” pārliecināts Kariņš. ES Padomē lēmumus parasti pieņem ar kvalificēto balsu vairākumu. Jo lielāks valsts iedzīvotāju skaits, jo vairāk balsu tai ir. Patlaban Latvijai ir četras balsis, bet, piemēram, Francijai, Itālijai, Lielbritānijai un Vācijai – 29 balsis.

Latvijas eiroparlamentāriešu izstrādātais priekšlikums paredz, ka EP deputātu skaits līdz ar Horvātijas pievienošanos blokam pieaugtu par 12 deputātiem. Savukārt par izmaiņām EP deputātu skaitā tiktu lemts vēlāk un tikai vienlaicīgi ar ES Padomes balsstiesībām. “Tātad neviens nezaudētu mūsu priekšlikumā, [deputāti parlamentā] nāktu tikai klāt,” vērtēja Kariņš.

Viņš atzina, ka Latvijai nenāk par labu demogrāfiskā situācija, kura apgrūtina argumentus pret EP deputātu skaita samazinājumu Latvijai, proti, pēc jaunākajiem iedzīvotāju statistikas datiem, Latvijai ir par aptuveni 100 000 iedzīvotāju mazāk nekā Slovēnijai, kurai EP ir astoņas, nevis deviņas deputātu vietas. “Ir ļoti grūti argumentēt, kāpēc mums pienāktos deviņi, bet viņiem tikai astoņi deputāti. Viņiem ir vairāk iedzīvotāju, bet mums būtu vairāk deputātu. Lielā emigrācija, kas mūsu valstī ir bijusi, tiešā veidā apgrūtina mūsu argumentāciju,” vērtēja Kariņš.

Pagaidām nav skaidrības, cik EP deputātu parakstīs minēto priekšlikumu, kā arī vai to parakstīs visi no Latvijas ievēlētie deputāti. “Es nezinu, vai visi parakstīs, bet visi balsos, kad būs iespēja balsot plenārsēdē,” par Latvijas eiroparlamentāriešu atbalstu priekšlikumam sacīja Kariņš, liekot noprast, ka parakstiem zem priekšlikuma nav tik liela nozīme, tas drīzāk esot taktikas jautājums.

Tā kā Latvija nav pārstāvēta EP Konstitucionālo lietu komitejā, jo ar tik mazu deputātu skaitu nav iespējams strādāt visās komitejās, tad komitejas balsojumā no mūsu valsts ievēlētie deputāti piedalīties nevarēs, un viņi varēs paust savu viedokli vien martā gaidāmajā EP plenārsesijas balsojumā.

“Mēs būsim iesnieguši šo priekšlikumu, citi arī būs iesnieguši savus priekšlikumus, tad tikai sāksies īstās debates,” prognozēja Kariņš.

No Latvijas patlaban EP ievēlēti deviņi deputāti, taču šis skaits jaunajā parlamenta sasaukumā no 2014. līdz 2019.gadam varētu sarukt līdz astoņiem eiroparlamentāriešiem. Lisabonas līgums paredz, ka EP jābūt 751 deputātam. Pašlaik EP strādā 754 deputāti, bet pēc šā gada jūlijā gaidāmās Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) eiroparlamentāriešu skaits sasniegs 766. Šo iemeslu dēļ pēc 2014.gada, kad gaidāmas EP vēlēšanas, deputātu skaitu EP ir jāmazina līdz Lisabonas līgumā noteiktajam.

Patlaban EP Konstitucionālo lietu komiteja nākusi klajā ar pašiniciatīvas ierosinājumu, kas paredz deputātu skaita samazinājumu panākt, atņemot vienu eiroparlamentārieti arī Latvijai. Tāpat pa vienam deputātam zaudētu Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehija, Ungārija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Zviedrija un Lietuva. Savukārt Vācijai pašreizējo 99 deputātu vietā būtu 96 pārstāvji jeb saskaņā ar Lisabonas līgumu maksimālais skaits eiroparlamentāriešu, kas var tikt ievēlēti no vienas dalībvalsts.

Valstis, kurām piedāvāts mazināt deputātu skaitu, izraudzītas pēc “regresīvās proporcionalitātes” formulas, proti, rēķinot deputātus uz iedzīvotāju skaitu. Turklāt lielākajā daļā gadījumu tas saistīts ar demogrāfiskajām izmaiņām.

No vairākām ierosinātajām formulām EP Konstitucionālā komiteja izvēlējusies šo, jo tādējādi katra valsts zaudē vienu deputāta krēslu. Debatēs deputāti runāja par “pragmatisko risinājumu” un to, ka nav “optimāla risinājuma”, proti, iespējams izvēlēties vien mazāko ļaunumu.

Konstitucionālo lietu komitejas deputātu ierosinājumam nav saistoša spēka. 19.februārī paredzēts balsojums komitejā, bet martā – EP balsojums. Līdz balsojumam komitejā pašreizējais priekšlikums vēl var mainīties.

EP viedoklis vēlāk tiks nosūtīts ES Padomei, kurai nav pienākums ņemt vērā EP viedokli. Gala lēmums par izmaiņām EP deputātu skaitā vienbalsīgi jāpieņem ES Padomei. Pēc tam sava piekrišana jādod EP.

 

Komentāri (14)

click here 14.09.2020. 10.34

… [Trackback]

[…] Read More Info here to that Topic: ir.lv/2013/01/31/latvijas-parstavji-ep-deputatu-skaita-izmainas-velas-saistit-ar-balsstiesibam-ep/ […]

0
0
Atbildēt

0

is cbd oil legal in florida 10.09.2020. 14.58

… [Trackback]

[…] Find More on that Topic: ir.lv/2013/01/31/latvijas-parstavji-ep-deputatu-skaita-izmainas-velas-saistit-ar-balsstiesibam-ep/ […]

0
0
Atbildēt

0

http://95.111.232.183/ 19.08.2020. 13.16

… [Trackback]

[…] Read More Information here to that Topic: ir.lv/2013/01/31/latvijas-parstavji-ep-deputatu-skaita-izmainas-velas-saistit-ar-balsstiesibam-ep/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu