Enerģētikas eksperts: “Liepājas metalurgs” uzvedas nekaunīgi

Valdības pārstāvji vizītē Liepājā sola iesaistīties problēmu risināšanā, ja vien šķēršļus neradīs iespējamā uzņēmuma izsaimniekošana

Pārtraucot maksāt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, “Liepājas metalurgs” rīkojas “augstākā mērā nekaunīgi”, ceturtdienas rītā LTV raidījumam “Labrīt, Latvija!” sacīja enerģētiķis Juris Ozoliņš.

Viņa vērtējumā, “Liepājas metalurgs” šādi vēlas maksāt mazāk par elektrību uz citu patērētāju, tai skaitā – citu eksportējošu uzņēmumu, rēķina. Ozoliņš uzsvēra, ka obligātā iepirkuma komponente ir visparastākā enerģija, un maksa par to ietilpst ikvienā elektrības rēķinā, raksta LETA.

“Liepājas metalurga” valde nolēmusi uz laiku pārtraukt maksāt obligātā iepirkuma komponenti. Laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā obligātās iepirkuma komponentes veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet šogad uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu.

Lai gan “Liepājas metalurgs” sevišķi akcentē elektroenerģijas izmaksu kāpumu kā vienu no galvenajiem problēmu cēloņiem, problēma ir daudz plašāka, norādījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. “Patiesībā, ja mēs atrisināsim sadārdzinājuma daļu elektroenerģijā, tas neizglābs uzņēmumu no grūtībām un neatrisinās visas problēmas. Šīs problēmas ir daudz ilgākas, tās ir saistītas ar krīzi nozarē un to, ka jāmaksā kredīts par modernizāciju, bez kuras uzņēmums, visticamāk, būtu beidzis pastāvēt,” atzina Pavļuts.

Savukārt „Providus” enerģētikas pētnieks Reinis Āboltiņš žurnālam „Ir” ceturtdien izteicies, ka „Liepājas metalurgs” „vai nu nesaprot, vai sagroza informāciju, bet neviens no variantiem par viņiem neliecina labu”.

“Liepājas metalurga” (LM) vadība izteikusi lūgumu atbrīvot uzņēmumu no obligātā iepirkuma komponentes maksāšanas un atļauju pārkreditēt valsts galvoto aizņēmumu.

Trešdien uz Liepāju tikties ar uzņēmuma strādniekiem un vadību bija devušies trīs valdības ministri – Pavļuts, labklājības ministre Ilze Viņķele un tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņu secinājums ir – valdība varētu palīdzēt uzņēmumam risināt radušās problēmas, ja vien šķēršļus valsts palīdzībai neradīs uzņēmuma iespējamā izsaimniekošana. 

Kā ceturtdien ziņo avīze “Dienas Bizness”, valdības palīdzība varot izpausties gan sarunās ES līmenī par iespējamo atbalstu LM, gan par obligātā iepirkuma komponenti, gan arī metāllūžņu pieejamību un kredīta pārstrukturēšanu.

Tomēr, lai tas varētu notikt, valdībai nepieciešama pilnīga aina par situāciju uzņēmumā. Atbalstu nevarētu sniegt, ja atklātos, ka LM ir izsaimniekots, teica Viņķele. LM akcionāru savstarpējo kašķu risināšana nav valdības kompetencē. Lai noskaidrotu, kāda ir situācija LM, uzņēmuma vadība ir piekritusi audita veikšanai.

Žurnāls „Ir” raksta – kopš 2008.gada ir ne tikai divreiz augusi valstī apstiprinātā obligātā iepirkuma komponente, bet vēl straujāk – trīsreiz – LM elektrības patēriņš, jo pēc modernizācijas uzņēmums gāzes vietā izmanto elektrību. Lielākās obligātā iepirkuma komponentes izmaksas LM bijušas tieši pērn, pārejot uz elektrokrāsnīm. „Pagājušajā gadā OIK kāpums bija minimāls un LM pie tā uzrādīja labus peļņas rādītājus. Vai tiešām OIK ir „Metalurga” patiesā problēma?” sociālajā tīklā Twitter jautā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis.

Žurnāls norāda, ka patiesībā jāšaubās par uzņēmuma vadības atklātumu. Lai arī LM norāda, ka 2008.gadā, kad rakstīja biznesa plānu un grasījās ņemt modernizācijas kredītu, ar tādu OIK dinamiku nebija rēķinājušies, tomēr par spēles noteikumu nezināšanu liek šaubīties fakts, ka pats LM ir iesaistījies zaļajā biznesā – tam piederošā uzņēmuma „Sātiņi Energo” LM biomasas stacija pērn obligātajā iepirkumā pārdevusi elektrību par vairāk nekā pusmiljonu latu.

LM arī noklusē privilēģijas, ko jau saņēmis no valsts. 2006.gadā Aigara Kalvīša valdība nolēma LM ierīkot speciālu pieslēgumu elektroenerģijas pārvades sistēmai un aptuveni 22 miljonu latu izmaksas sedza visi Latvijas elektrības patērētāji, nevis pats ražošanas milzis, atgādina “Ir”. Tas LM dod iespēju lielāko daļu elektrības saņemt pa augstsprieguma tīkliem un nemaksāt par Sadales tīklu pakalpojumu, tā samazinot rēķinu.

Kas tad īsti nomāc uzņēmumu, vaicā žurnāls „Ir”, un atgādina, ka 2010.gadā Valda Dombrovska valdības laikā LM ir saņēmis vēl vienu būtisku atbalstu – valsts galvojumu modernizācijas kredītam. Tieši tas LM bankrota brīdinājumiem liek pievērst īpašu uzmanību. Līdz šim uzņēmums saistības ir sedzis, tomēr, pēc Valsts kases datiem, pašlaik LM ir likviditātes grūtības.

Citi mediji raksta, ka tās varētu būt uzņēmuma akcionāru problēmas – Valsts policija sākusi kriminālprocesu par “amatpersonu iespējamo pretlikumīgo rīcību, piesavinoties naudas līdzekļus un citus uzņēmuma aktīvus”. Tā portāls “Pietiek.com” vēsta, ka policija izmeklē iespējamu naudas izpumpēšanu no uzņēmuma.

Tomēr pagaidām pilnas informācijas par uzņēmuma stāvokli pašlaik nav arī valdībai, kuras pārstāvji padziļinātu izpēti un akcionāru atklātību sauc par pirmajiem soļiem pirms lēmuma par iespējamo palīdzību.

Vairāk lasiet žurnālā “Ir” Anitas Braunas rakstā “Jāglābj arī metalurgs?“