Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA) neatzīst savu atbildību par paviršu naudas izmantošanas uzraudzību

Savulaik ar visai dāsna Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma palīdzību Viļakas novada Kupravas pagastā tapušas māla granulu rūpnīcas vietā, kas tika prezentēta kā pirmā šāda veida ražotne Eiropā, tagad svilpo vējš un ražošana tajā nav notikusi, rūpnīca pāris reižu vien darbojusies testa režīmā, svētdien vēstīja LTV raidījums “de facto”. Tomēr Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA) neatzīst savu atbildību par pārāk paviršu un novēlotu naudas izmantošanas uzraudzību.

Četras tonnas stundā. Ražošana neapstājas ne mirkli. Lai apmierinātu pasūtītājus, darbs trīs maiņās. Gadā saražoti 24 000 tonnu. Iespēja strādāt vismaz 20 darbiniekiem. Produkcijas pircēji Lietuvā, Igaunijā, Lielbritānijā, Vācijā, Bulgārijā un Ukrainā – tā pirms vairāk nekā četriem gadiem tika prezentēta “Lateast” māla granulu ražotne Kupravā, kas tika solīta kā jauna elpa padomju laika ražošanas monstram – bijušajai drenu cauruļu rūpnīcai.

Projekta kopējās izmaksas bija 1,2 miljoni latu. Pusi no tiem – 597 223 latus – piešķīra LIAA no Eiropas fondu līdzekļiem. Rūpnīcu pabeidza 2008.gada augustā, un tad arī aģentūra izmaksājusi visu finansējumu, raksta LETA.

Projektu īstenoja labi zināmi uzņēmēji. Tā daļas pieder gan Jūrmalas domniekam Mārim Dzenītim, gan viņa biznesa partnerim, “KMM Metāl” vadītājam Mārim Niedram, abiem kungiem piederošais “Nemo Holdings” patlaban arī uzņēmuma ķīlas ņēmējs. Bet ne viens, ne otrs uz “de facto” jautājumiem nebija gatavs atbildēt. Niedra apgalvoja, ka neko par “Lateast” ražotni nezinot, savukārt Dzenītis vien atzina, ka šo projektu norakstījis zaudējumos.

Uzņēmējs Māris Dzenītis, kurš ir arī Jūrmalas deputāts (“Reģionu alianse”), Kupravā notikušajā sevi saredz nevis kā ieguvēju, bet gan zaudētāju. “”Tas bija 2008.gadā, kad manis vadītais “”Nemo holdings”” galvoja par SIA “”Lateast”” kredītu “”Nordea”” bankā. Tā kā SIA “”Lateast”” šo kredītu atdot nespēja, “”Nemo holdingam”” nācās šo kredītu cedēt, tādējādi man kopā ar kolēģi Māri Niedru sanāca būt par vislielākiem zaudētājiem no šī pagaidām neveiksmīgā projekta,”” medijiem izplatītā paziņojumā norāda Māris Dzenītis.

Viņš arī norāda, ka Kupravā viss neesot tā, kā to parādījis raidījums „de facto” – tur esot arī veci un nestrādājoši padomju laika korpusi, bet turpat blakus ir arī “”normāla izskata” cehi, kur nevis cauri svilpo vējš, bet gan tās ir noslēgtas telpas, kuras pieslēgtas signalizācijai, un turpat uz vietas arī atrodas tās iepirktās iekārtas”.

„Uzskatu, ka uzņēmumam Kupravā joprojām ir liels potenciāls. Savulaik šī projekta iniciatori mani pārliecināja līdzdarboties tieši tāpēc, ka tur ir tādi izejvielu – māla krāvumi, kuri pieteiktu vēl vismaz 10 gadiem. Un šīs biznesa projekts man tolaik likās ļoti perspektīvs. Pietrūka mārketinga un prasmīga menedžmenta,” tagad saka Dzenītis.

Projekta galvenā īstenotāja un viena no uzņēmuma līdzīpašniecēm Liesma Kalve apgalvo, ka ražotne eksistē un jau pavisam drīz strādāšot atkal. Kalve joprojām uzskata, ka, neskatoties uz to, ka rūpnīca nav saražojusi pat vienu eksportam domātu kravu, Eiropas fondu piešķirtie 600 000 latu esot iztērēti lietderīgi. Tomēr viņa neslēpa, ka daļa iekārtu jau nomontētas un tās esot pārvestas uz Rīgu, kur tieši tās būtu atrodas, viņa gan neatklāja.

Kalve apgalvoja, ka patlaban notiek investora meklējumi un ka Kupravas rūpnīcu nebūt vēl nevarot norakstīt.

Projekta īstenotāji apgalvo, ka naudas izmantošanas lietderību par vēlu vērtēt. Beidzies piecu gadu uzraudzības periods, līdz ar to LIAA gar šo projektu nav nekādas daļas. Aģentūra gan apgalvo, ka tā gluži nav un sola notikušo rūpīgi izmeklēt.

Ja iepazīstas ar “Lateast” finanšu pārskatiem, trauksmes zvanam LIAA vajadzēja zvanīt jau sen. Uzņēmuma reģistra dati parāda, kā rūpnīcas nodošanas gadā apgrozījums bija nepilni 9000 latu, bet visos turpmākajos gados apgrozījuma ailē redzama nulle. Tāpat darbinieku skaits no desmit 2008.gadā samazinājies līdz nullei 2011.gadā. Tas viss vēl notika periodā, kad LIAA projekta realizāciju uzraudzīja. Par savu darbu “Lateas” aģentūrai detalizēti bija jāatskaitās līdz pat 2011.gada nogalei.

Tagad “Lateas” var draudēt saņemtā atbalsta atmaksāšana pilnā apmērā, ja atklāsies, ka ražošanu nav iespējams atdzīvināt. Savukārt, ja aizvestās iekārtas būs pazudušas vai pārdotas, runa būšot jau par iesniegumu tiesībsargājošām iestādēm, raidījumam teica LIAA vadītājs Andris Ozols.